Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Joprojām nav nojaukts patvaļīgi būvēt sāktais žogs Pureņu ielā Rīgā. Lai gan nelikumīgais būvētājs ir saņēmis administratīvo sodu, nav ne novākti ielu sarkanajās līnijās ieraktie stabi, ne arī citādā veidā atrisināts nelikumīgās būvniecības jautājums.

Pietiek jau ziņoja, ka Rīgas būvvalde pēc lasītāja sniegtas informācijas konstatēja patvaļīgu žoga būvniecību Pureņu ielā. Būvvaldes būvinspektors bija apmeklējis Pureņu ielu un konstatējis, ka tur tiešām sākta patvaļīga žoga būvniecība, faktiski aizšķērsojot ielu. Taču, lai gan kopš nelikumīgās būves konstatēšanas pagājis jau gandrīz gads, nelikumīgā būve joprojām atrodas savā vietā un traucē kaimiņiem nokļūt mājās.

Lai noskaidrotu, kas ir atbildīgs par žoga būvniecību, Būvvaldei bija nepieciešama papildu pārbaude, jo zeme pieder valstij Finanšu ministrijas personā, bet māja – privātīpašniekam. Būvvalde noskaidroja, ka nama īpašnieka līgums ar Finanšu ministriju paredz, ka atbildība par žoga būvniecību jāuzņemas mājas saimniekam, kuram tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, Pietiek paskaidroja Rīgas pilsētas būvvaldes preses sekretāre Ilze Žūka. Rīgas domes administratīvā komisija viņam uzlikusi 140 eiro sodu.

Pašlaik Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā Būvvaldē vēl joprojām tiek turpināts izskatīt lietu par patvaļīgi veikto būvniecību un radīto seku novēršanu - būvprojekta izstrādāšanu vai iepriekšējā tiesiskā stāvokļa atjaunošanu, skaidro Žūka.

„Attiecībā par administratīvo lietu par patvaļīgo būvniecību izskatīšanu Būvvalde norāda, ka jebkurš administratīvais process, kas tiek uzsākts saistībā ar patvaļīgo būvniecību, ietver sevī vairākas darbības. Pirmkārt, tiek apsekots objekts, kurā, iespējams, ir veikta patvaļīga būvniecība, un par pārbaudē konstatēto tiek sagatavots atzinums. Otrkārt, tiek pieprasīti paskaidrojumi no būvniecības procesa dalībniekiem un noskaidrota cita nepieciešamā informācija no citām personām vai iestādēm, kuru viedoklis varētu būt svarīgs attiecīgās administratīvās lietas izskatīšanā.

Treškārt, tiek izvērtēti lietderības apsvērumi lēmuma par atļauju veikt būvniecību pēc būvniecību regulējošu normatīvo aktu prasību izpildes vai par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu izdošanai. Ceturtkārt, tiek pieņemts attiecīgs lēmums. Savukārt pēc tam tiek veikta administratīvā akta izpildes kontrole. Proti, ja ar administratīvo aktu uzliktais pienākums netiek izpildīts administratīvajā aktā noteiktajā termiņā, Būvvalde uzsāk administratīvā akta piespiedu izpildi Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Turpretim patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršana ir pamats attiecīgās administratīvās lietas izbeigšanai,” procesa sarežģītību skaidro būvvaldes pārstāve. 

Novērtē šo rakstu:

0
0