Iesaki rakstu:

Latvijā labi zināmais ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls (FinCEN) ir izplatījis paziņojumu par iespējamu informācijas noplūdi – faktiski nozagšanu – no tā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML) datubāzes. Jau tuvākajās dienās virkne noteiktas ievirzes „mediju” un sabiedriskās domas ietekmēšanas organizāciju, tostarp bēdīgi slavenā Re:Baltica, nāks klajā ar fragmentiem no nozagtās informācijas, kuri var nopietni iedragāt arī jau tā no „kapitālā remonta”daudz cietušo Latvijas finanšu nozari, lai gan globālā mērogā šīs informācijas nopludināšanas mērķis ir cits – nepieļaut Donalda Trampa atkārtotu ievēlēšanu par ASV prezidentu

FinCEN, Amerikas Savienoto Valstu finanšu noziegumu izmeklēšanas arbitrs, ir brīdinājis, ka vairāki „mediji” un citas organizācijas gatavojas publicēt informāciju, kas saistīta ar visjutīgākajiem un svētākajiem finanšu sektora iesniegumiem, - ziņojumus par aizdomīgām darbībām ( SAR).

Ir aizdomas, ka dati nozagti tādā apjomā, ka to publiskošana izjauks visu tiesisko regulējumu un nodarīs neatgriezenisku kaitējumu visam AML reģistrēšanas režīmam. FinCEN rīcībā ir miljoniem banku iesniegumu par iespējamiem nelikumīgas darbības gadījumiem. To nopludināšana var radīt īstu katastrofu gan ekonomiski, gan politiski.

SAR neatļauta izpaušana ir “noziegums, kas var ietekmēt ASV nacionālo drošību, kompromitēt tiesībaizsardzības izmeklēšanu un apdraudēt to iestāžu un personu drošību un drošību, kuras iesniedz šādus ziņojumus”, teikts FinCEN paziņojumā. Tiesa, pagaidām vēl nav zināms noplūdes apjoms un nopietnība, taču, visticamākais, tie būs iespaidīgi.

FinCEN pēdējos divos gados jau ir piedzīvojis vienu SAR nopludināšanas gadījumu. Janvārī augsta ranga Valsts kases departamenta amatpersona atzina savu vainu konfidenciālu finanšu pārskatu nopludināšanā pēc tam, kad viņu apsūdzēja par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar Krieviju un prezidenta līdzgaitniekiem.

Tās Latvijas komercbankas, kuras, visticamākais, varētu būt pieminētas noplūdušajā informācijā, ir ABLV, BlueOrange, Industra, Rietumu banka, Reģionālā investīciju banka un Privatbank.

Faktiski nav nekādu šaubu, ka Latvijā Re:Baltica un tās līdzskrējēji šo informāciju publiskos līdz ar apgalvojumiem, ka tas tiek darīts, lai attīrītu finanšu sistēmu no netīrās naudas utml. Taču jāņem vērā, ka noplūdusī informācija ir nevis detalizēti izpētītas, autentiskas ziņas, bet gan ziņojumi par aizdomām. Tas nozīmē, ka realitātē Latvijas „mediji” tiks izmantoti par vienu no daudzajiem bandiniekiem kampaņā, lai nepieļautu Donalda Trampa pārvēlēšanu ASV prezidenta amatā.

Red.piez. Neilgi pēc šī raksta publicēšanas uz to reaģējusi Re:Baltica pārstāve Inga Spriņģe. Nenoliedzot neko no publikācijā minētā, viņa nopludināto informāciju sociālajā tīklā Twitter dēvē par "pētījumu": "Oho, izskatās, ka kāds no banku sektora nopietni satraucies, ja jau pirms pētījuma publicēšanas pērkamo rakstu portālā parādās šāds raksts. Pētījums visā pasaulē tiek publicēts jau rīt. Gaidiet un lasiet!"