Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Rīgas pilsētas vēlēšanu komisiju, kas skaita kopā rezultātus no vietējiem vēlēšanu iecirkņiem, vada Juris Kokins, kas vairāk nekā 10 gadus bijis biedrs un lielziedotājs tai pašai partijai, kura pēc tam uzvarējusi vēlēšanās un atalgojusi J. Kokinu ar 75 000 “konsultēšanas” līgumu.

Jau pirms vairāk nekā gada mediji ziņoja, ka Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Juris Kokins, kura veiktās balsu skaitīšanas rezultātā 2017. gada rezultātā ar nepilna viena procenta pārsvaru (!) uzvarēja Saskaņas un GKR kopējais saraksts, gadiem ilgi strādājis Ušakova pārraudzītajā Rīgas Satiksmē par “konsultantu”.

Kopā J. Kokins saņēmis 75 000 eiro no Rīgas Satiksmes, kurā kapitāldaļu turētājs bija neviens cits kā J. Kokina apstiprinātais vēlēšanu uzvarētājs — Nils Ušakovs.

Kad šis fakts atklājās un TV zvanīja pašam J. Kokinam, lai noskaidrotu, ko viņš īsti darīja un par ko tieši viņš vairāku gadu laikā saņēma 75 000 eiro, tad J. Kokins necēla telefonu. Vēlāk viņš izteica apgalvojumus, kuru būtība bija raksturojama apmēram šādi: gājis garām Rīgas Satiksmei, sācis interesēties par autostāvvietu apsaimniekošanu, un tur viņam pēkšņi piedāvājuši konsultāciju līgumu par “autostāvvietu novērošanu”, pie kam desmittūkstošu apmērā. Nav atrodams neviens paskaidrojums, vai J. Kokins tiešām par šo naudu kaut ko izdarījis Rīgas Satiksmes labā. Pats viņš saka — klusēšot par to “līdz kapa malai”.

Savukārt iepriekšējos gados J. Kokins iemaksājis 6535 latus (9298 eiro) GKR priekšsēdētāja Andra Amerika iepriekš pārstāvētajai Latvijas Pirmajai partijai, pie kam vienā reizē ziedojot pat pa 3000 latiem. Tas nav bijis viss — viņš šajā partijā bijis arī biedrs, kas papildus iemaksājis 1650 latus kā “biedra naudu”. 2005. gadā viņš pats arī kandidēja uz Rīgas domi no LPP saraksta, bet netika ievēlēts.

Pēc Ainara Šlesera politprojektu pagrimšanas, ar laiku Andrim Amerikam izveidojot pašam savu Gods Kalpot Rīgai partiju, galvenais balsu skaitītājs Rīgā pārgāja uz šo partiju, kļuva par biedru un finansiālo donoru. Šoreiz viņš rīkojās viltīgāk — 2012. un 2013. gada laikā nav veicis ziedojumus, bet gan GKR kasē iemaksātos 1600 latus apzīmējis kā “biedra naudas”.

Fakti par piepelnīšanos un “konsultēšanu” Rīgas Satiksmē nekļuva zināmi ātrāk, jo vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļa vai pašvaldības vēlēšanu “virskomisijas” locekļu amati neskaitās valsts amatpersonu amati, tālab šiem cilvēkiem nav jāiesniedz publiskojamas deklarācijas.

Savukārt J. Kokina pilnvaru ikreizēju pagarināšanu nodrošinājuši nevieni citi kā N. Ušakovs, A. Ameriks un pārējie Rīgas vēlēšanu uzvarētāji — likums nosaka: pusgada laikā pēc domes ievēlēšanas tā pati izvēl nākamo komisijas locekļu sastāvu. Līdz ar to Saskaņa un GKR apstiprināja amatā cilvēku, kurš pats ne tikai ziedojis uzvarētājiem, bet arī apstiprinājis viņu uzvaru vēlēšanās.

2017. gada 3. jūnija vēlēšanās, kad bija vērojama necerēti augsta vēlētāju aktivitāte iepriekšējā balsošanā un exit poll aptauja prognozēja teju vienādus rezultātus Saskaņas/GKR kopīgajam sarakstam un t.s. “latviskajiem” spēkiem, pēcvēlēšanu naktī GKR jau gatavojās uz zaudējumu — A. Ameriks žurnālistiem pateica zīmīgo frāzi, ar kuru šādās reizēs parasti sākas zaudējuma akceptēšana vēlēšanās: “Esam gatavi strādāt arī opozīcijā.”

Vēlētāji soctīklos pēc tam ziņoja šādus novērojumus: “Manā iecirknī, kur balsoju trešdien, [2017. gada] 31. maijā, mazajai urnai vāks burtiski cilājās, bija tikai 1 plomba. "Novērotāja" — tās pašas krievu skolas skolotāja. Vēlēšanu biļeteni sākās ar Saskaņu, tālāk turpinājās ar tādiem pašiem, līdz beigās sākās NA, Vienotība... pašās beigās, ar raušanu nost no iepriekšējās lapas — Jaunā konservatīvā. Nodomāju: cik lēti triki!

Bet nekad nebiju iedomājusies, ko patiesībā nozīmē mazās, šķirbainās kastes. Drūmi. It sevišķi, ja to saturs ir mainīts ar pēkšņiem +7% par labu Saskaņai. Visu nakti mēs daži vērojām rezultātu izmaiņas visos 158 iecirkņos ik pa 15 minūtēm. Uzdevām jautājumus CVK par viņu mazspēju, līdz sapratām, kas patiesībā notiek.”

Cita vēlētāja novērojumi: “Likumpārkāpumi pašvaldību vēlēšanās Rīgā? Tā nu ir. 4. Rīgas vēlēšanu iecirknī Saskaņas sarakstu dod kā pirmo — pašā augšā.”

“Vēl viens veids krāpšanai: iedod vecam latviski runājošam aploksni bez zīmoga! Skaitot balsis, tādas izmet — kā nederīgas... Sakrātās ar zīmogiem izmanto, saliekot neatnākušo vietā biļetenus ar SC/GKR. Par to drosmīgi ziņoja V. Gavars. Visu cieņu viņam.”

Iedzīvotājiem publiskojot šādus novērojumus, parādījās Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas loma ar J. Kokinu priekšgalā.

Ko tieši J. Kokins un pārējie locekļi darīja? Atklājās, ka iepriekšējā balsošanā lietotās mazās balsu kastes ir šķirbainas: ja pa nakti kāds šīm kastēm piekļuva (piemēram, kādam no sarakstiem simpatizējošs vēlēšanu komisijas loceklis), tad no kastēm varēja izkratīt aploksnes un vietā iemest tādas, kas aizpildītas, piemēram, par Saskaņu. Bet iepriekšējā balsošanā toreiz galvenokārt balsoja “latvisko” partiju piekritēji, lai pēc tam vēlēšanu sestdienā brauktu uz laukiem vai pie ūdeņiem — bija jūnija pirmā nedēļas nogale.

Likums šādās reizēs paredz stingri definētus variantus, kas jādara: vai nu jāpārskaita balsis (kas šajā reizē neko nedotu), vai jānozīmē atkārtots balsošanas datums strīdīgajos iecirkņos (kā tas notika vienā Ķekavas iecirknī, kurā atkārtotas balsošanas rezultātā tiešām nomainījās kā deputātu sastāvs, tā mērs), vai arī jānotur atkārtota balsošana visā pilsētā ar tiem pašiem kandidātiem un to sarakstiem.

Pārkāpjot likumu, Rīgas pilsētas vēlēšanu komisija nolēma pieskaitīt šķirbainās urnas pēc tam, kad esot tikusi veikta tajās samesto aplokšņu “statistiskā analīze” (procedūra, kuru likums neparedz), kā rezultātā Saskaņa/GKR uzvarēja par nepilna viena procenta tiesu.

Kad šis lēmums tika pārsūdzēts Centrālajā vēlēšanu komisijā, tajā jautājums netika izskatīts pēc būtības. Vēl vairāk — CVK nemaz neļāva pieteikuma iesniedzējam ziņot par sava iesnieguma būtību un argumentāciju, turklāt jautājuma izskatīšanā netika pieaicināts neviens jurists vai speciālists, pie kam izrādījās, ka CVK nemaz nav izstrādājusi nevienu normatīvo aktu vai kaut noteiktu procedūru, saskaņā ar kuru šādas pārsūdzības tiek izskatītas. Jāpiezīmē, ka daudz mazāka pārkāpuma gadījumā — Ķekavā kādā urnā bija iemestas trīs aploksnes par daudz — CVK izdarīja pareizo lēmumu un nozīmēja pārbalsošanu strīdīgajā iecirknī.

Vēlāk atklājās, ka J. Kokins (kurš arī piedalījās sēdē) senāk pats bijis CVK loceklis, tātad viņš ar CVK priekšsēdētāju Arni Cimdaru ir pazīstami padsmit gadus un ir bijuši kolēģi CVK sastāvā.

Līdz ar to nav pārsteigums, ka J. Kokinam no CVK puses netika uzdots neviens jautājums pēc būtības. CVK neveica nekādus pasākumus arī vēlāk, kad atklājās — Rīgas vēlēšanu galvenais atbildīgais organizators un balsu skaitītājs saņēmis 75 000 eiro no vēlēšanu uzvarētāja kontrolētās Rīgas Satiksmes.

Kad pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām A. Cimdars zaudēja amatu šādu un citu nejēdzību dēļ, viņš vispirms paziņoja, ka apsverot iespēju “iet politikā”. Kad neviens politiskais spēks viņu ar atplestām rokām neņēma, tad A. Cimdars apspriedās ar nevienu citu kā J. Kokinu, kurš paziņoja — pieņemšot A. Cimdaru pie sevis Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijā (gan nepaskaidrojot, kādā amatā un uz kādu laiku). Loks noslēdzies.

Pēc konstatētajām J. Kokina darbībām N. Ušakovs, atbildot uz TV jautājumiem par J. Kokina piepelnīšanos N. Ušakova uzraudzītajā kapitālsabiedrībā un reizē balsu skaitīšanu Rīgas vēlēšanās par labu pašam N. Ušakovam, atbildēja ar pretjautājumu: “Kādā veidā tas varētu likt šaubīties par viņa objektivitāti?”

LTV video: https://www.youtube.com/watch?v=C7z5uT3BF-s

Novērtē šo rakstu:

46
2