Iesaki rakstu:

Ir panākta neformāla vienošanās neatklāt detaļas par to, kā uzņēmuma Maxima Latvija vadībai ir izdevies panākt tam noteiktā 2,36 miljonu eiro uzrēķina nomaksas „izstiepšanu” piecu gadu garumā, tai pašā laikā šo uzrēķinu pēc būtības tomēr neapstrīdot un pārsūdzot, - šādu iespaidu rada apstāklis, ka gan Maxima vadība, gan Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule vienprātīgi klusē par šīs vienošanās apstākļiem.

Pietiek jau vairākkārt aprakstījis SIA Maxima Latvija pagājušā gada pārskatā atklāto: uzņēmums cer, ka kompānijai tomēr nenāksies Latvijas valstij samaksāt uzņēmumam noteikto uzrēķinu sakarā ar atklāto nodokļu shēmu – vairāk nekā 2,36 miljonus eiro.

Uzņēmuma 2016. gada pārskatā pirmoreiz tika atklātas ziņas par šo nodokļu uzrēķinu, kaut VID audits uzņēmumā noslēdzies jau 2015. gadā. Mazumtirdzniecības uzņēmumam veiktajā nodokļu auditā ir ticis konstatēts - Maxima ir mēģinājusi valstij nesamaksāt nodokļos vairāk nekā 1,66 miljonus eiro, un par to uzņēmumam noteikts kopējais nodokļu uzrēķins – 2,36 miljoni eiro.

Maxima Latvija jaunajā gada pārskatā, kas atrodams Lursoft datu bāzē, minēts, ka jau 2015. gadā ir ticis pabeigts 2014. gadā uzsāktais SIA Maxima Latvija nodokļu audits, kura ietvaros pārbaudīti 2011. un 2012. gadā veiktie franšīzes darījumi.

„Audita noslēgumā Latvijas Valsts ieņēmumu dienests nolēma piemērot SIA Maxima Latvija papildu nodokļu saistības 2 366 131 EUR apmērā (tai skaita soda nauda 249 671 EUR un nokavējuma nauda 451 986 EUR),” atklāj uzņēmuma gada pārskats. Tas nozīmē, ka līdzekļu apjoms, ko uzņēmums mēģinājis nesamaksāt Latvijas valstij, ir bijis 1 664 474 eiro.

Kā rāda Lursoft datu bāze, abos gados – 2011. un 2012. gadā -, kad fiksēta Maxima nodokļu „optimizācija”, uzņēmums ir strādājis ar ievērojamu peļņu. 2011. gadā Maxima koncerna peļņa ir bijusi 1,63 miljoni latu, bet 2012. gadā – pat 14,25 miljoni latu.

Taču uzņēmums joprojām cer, ka no maksāšanas izdosies izvairīties un vēl arī atgūt jau samaksāto. „Sabiedrības skatījumā pastāv lielāka varbūtība, ka Procedūra noslēgsies par labu Sabiedrības pozīcijai. Tādejādi tiek sagaidīts pilnībā atgūt papildu uzrēķināto summu 2 366 131 EUR vērtībā.

Uz pārskata perioda beigām Sabiedrība bilancē ir atzinusi nodokļu aktīvu 280 727 EUR vērtībā, kas atbilst summai, kas samaksāta saskaņā ar maksājamu grafiku un kuru Sabiedrība vērtē kā atgūstamu,” – šādi Maxima Latvija vērtē iznākumu saistībā ar tā nodokļu shēmu, kas bija atklāta VID auditā.

Tiesa, jau tāpat VID ir bijis maksimāli iejūtīgs pret SIA Maxima Latvija mēģinājumu valstij nodokļos nesamaksāt vairāk nekā 1,66 miljonus eiro. Kā atklāj uzņēmuma gada pārskats, lai gan Maxima nodokļu audits ir beidzies jau 2015. gadā, līdz pat šā gada sākumam VID uzņēmumam devis iespēju no tam uzrēķinātajiem 2,36 miljoniem eiro valstij samaksāt tikai 280 tūkstošus eiro.

Par šādu pretimnākšanu Maximas „optimizatori” var pateikties VID vadībai, - kā izrādās, saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu papildu nodokļu saistības proporcionāli sadalītas no 2016.gada 27.jūnija līdz 2021.gada 24.aprīlim.

Tas nozīmē – kamēr „parastajiem” uzņēmumiem, kuriem tiek veikts uzrēķins, tā summa bieži vien tiek pieprasīta nekavējoties, uzņēmumam Maxima, kurš pagājušo gadu ir beidzis ar 11,98 miljonu eiro peļņu, valstij pienākošās summas nomaksai ir doti gandrīz pieci gadi. Turklāt atmaksa „izstiepta” uz pieciem gadiem, neraugoties uz to, ka uzņēmums uzrēķinam nepiekrīt.

VID ģenerāldirektore Cīrule par šo vienošanos un tās panākšanas apstākļiem jau vairākas dienas klusē, un arī SIA Maxima Latvija valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers trešdien preses konferencē atteicās atklāt, kāda tieši komunikācija notikusi starp uzņēmuma vadību un nu jau bijušo VID ģenerāldirektori Ināru Pētersoni.

Saskaņā ar Vilcmeiera skaidroto „bija VID audits, kā rezultātā VID sagatavoja savu slēdzienu. Mums bija viedokļa atšķirība ar VID, un mēs to jautājumu regulējām normālā tiesiskā procesā pārrunu veidā. Mēs vienojāmies, ka mēs šo nodokļu uzrēķinu maksājam, bet paralēli mēs ejam starptautisko procesu, kur ir iesaistītas vairākas valstis - Lietuva, Latvija”.

Maxima Latvija vadība uzskatot, ka „jautājums ir par to, kurā valstī šis nodoklis ir bijis jāmaksā, jo visi nodokļi ir samaksāti un samaksāti daļēji Latvijā, daļēji Lietuvā. Latvijas valsts uzskata, ka lielāka daļa nodokļu bija jāmaksā Latvijā. Tā ir viņu pozīcija, kuru mēs respektējam, tieši tādēļ mēs esam aizgājuši pēc starptautiskās procedūras, kur ir iesaistīti jau abu valstu VID”.

Bet kā Maxima izdevās „parastiem uzņēmumiem” faktiski neiespējamais - panākt vienošanos par dalīto maksājumu, vienlaikus neatzīstot pilnu nodokļa parādu? „Mēs neapstrīdējām pēc Latvijas normatīvajos aktos paredzētās kārtības par nodokļu uzrēķinu. Mēs sūdzējāmies Pētersones kundzei, viņa nepiekrita mūsu argumentācijai. Mēs nolēmām negriezties Latvijas tiesā. Tāpēc esam vienojušies ar VID nevis par juridisku jautājuma risināšanu tiesā, bet mēs pakāpeniski šo summu samaksājam. Tad, kad VID Latvijā un Lietuvā būs vienojušies, kurā valstī šis nodoklis bija jāmaksā, tad viņi veiks savstarpējo norēķinu,” – šādu skaidrojumu sniedz uzņēmuma vadītājs.

Savukārt VID jaunā vadītāja Cīrule joprojām nav vēlējusies atbildēt ne uz vienu no šiem viņai uzdotajiem jautājumiem:

1) vai VID apstiprina, ka 2015. gadā nolēma piemērot SIA Maxima Latvija papildu nodokļu saistības 2 366 131 EUR apmērā (tai skaita soda nauda 249 671 EUR un nokavējuma nauda 451 986 EUR)?

2) vai VID apstiprina, ka saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu šīs papildu nodokļu saistības proporcionāli sadalītas no 2016.gada 27.jūnija līdz 2021.gadam 24.aprīlim?

3) kas un kādu iemeslu dēļ pieņēma šādu lēmumu par sadalījumu, neraugoties uz SIA Maxima Latvija peļņas rādītājiem?

4) vai VID apstiprina, ka uz 2016. gada 31. decembri saskaņā ar maksājumu grafiku SIA Maxima Latvija ir veikusi samaksu tikai 280 727 EUR apmērā?

5) ar ko skaidrojama šī pretimnākšana šim uzņēmumam, kaut gan citiem uzņēmumiem tāda bieži vien netiek izrādīta?

6) vai VID apstiprina, ka SIA Maxima Latvija 2015. gada 24. novembrī iesniedza Valsts ieņēmumu dienestam pieteikumu, pieprasot pārrobežu savstarpējās vienošanās procedūras uzsākšanu saskaņā ar Eiropas Savienības 1990. gada 23. jūlija Konvencijas 6. pantu par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju (90/463/EEC), kā arī lūdza atlikt Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu par aprēķinātajām papildu nodokļu saistībām, līdz panākta savstarpējā vienošanās?

7) vai VID apstiprina, ka ir izrādīta pretimnākšana šim lūgumam un minētais lēmums ir atlikts? Kas ir pieņēmis lēmumu par atlikšanu?

8) kādā stadijā pašlaik ir minētā procedūra?