Iesaki rakstu:
"3. oktobra rītā Aināra vārds pazudīs no daudziem telefoniem. Cilvēkiem vairs nebūs vajadzības piezvanīt Aināram Šleseram," šajās dienās pravietoja kāds politikas vērotājs, prognozējot, ka Par labu Latviju (PLL) negūs ietekmīgu rezultātu 10. Saeimas vēlēšanās. Saskaņas centram (SC) un Vienotībai bija visas iespējas jau divas nedēļas pirms vēlēšanām pārliecināties, vai Šleseram bez varas un amatiem kāds vēl zvanīs. Tomēr šis sadarbības ģenerālmēģinājums izgāzās. Vienošanās Šleseru izmest no Rīgas vicemēra krēsla, kas, pēc zinošu avotu stāstītā, 8. septembra pievakarē bija panākta viesnīcas Bergs restorānā, netika izpildīta. Vai šī neizdošanās mazina iespēju, ka SC un Vienotība kopā strādās nākamajā valdībā?
„Murgs! Saruna par tādu tematu nav bijusi,” Pietiek asā tonī noskaldīja SC „politiskās smadzenes” Jānis Urbanovičs. Viņš gan nenoliedz, ka kopā ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu todien bijis uz tikšanos Bergā un otrpus galdiņam sēdējusi Vienotības spice no Jaunā laika (JL) puses – Solvita Āboltiņa, Edgars Jaunups un Artis Kampars. Par ko runāts, oficiāli neviens nav gatavs atklāt. Arī tas ir netiešs apliecinājums tam, ka šie politiķi nevēlas zaudēt savstarpējo uzticību un apdraudēt sarunu turpinājumu. SC klātbūtne valdībā izslēgtu spēcīgas opozīcijas risku, tas arī ļautu dalīt atbildību par gaidāmajiem nepopulārajiem lēmumiem un mazinātu iespēju, ka ar opozīcijas muti ielās tiktu saukti ar ekonomisko situāciju neapmierinātie cilvēki.
Vienīgo balvu pietaupīja
Lai gan Šlesers pēc 2.oktobra tik un tā aizies no Rīgas domes, nomešana no vicemēra amata divas nedēļas pirms vēlēšanām viņam būtu bijusi liels trieciens, ļaujot pirms laika parādīt to, kas tiek prognozēts pēc vēlēšanām, – Šleseru bez varas un amatiem. Tas ietekmīgiem uzņēmējiem, kuri PLL pieslējušies, ticot šai apvienībai kā varas centram, parādītu, ka politiskā ietekme patiesībā būs citu rokās. Turklāt SC tiešām vēlas mainīt spēku samēru Rīgas domē, jo par spīti Ušakovam mēra amatā faktisko kontroli pār galvaspilsētas resursiem pēc 2009. gada 6. jūnija vēlēšanām pārņēma Šlesera cilvēki. SC apzinās, ka, mainot koalīciju, tai būs jādalās ietekmē arī ar Vienotību. Tomēr tagad, vairāk nekā gadu pēc vēlēšanām Rīgā, SC jūtas vairāk pieredzējis, lai netiktu apspēlēts. Ar nosacījumu, ka netiks citēti, SC pārstāvji Pietiek ir pauduši neapmierinātību ar Šlesera dominējošo ietekmi Ušakova vadītajā pašvaldībā.
Tajā ceturtdienā – dienu pirms plānotā apvērsuma – Šlesers acīmredzami nervozēja. Kad Pietiek viņam uz to norādīja, Šlesers to necentās noliegt. Tomēr uz jautājumu, vai nervozitāte saistītas ar Rīgā klīstošajām baumām par viņa „noņemšanu no trases”, Šlesers atteica, ka pie vainas esot tikai un vienīgi iepriekšējās nedēļas pārdzīvojumi saistībā ar tēva pagātnes grēku publiskošanu.
Vienotība savu mājasdarba daļu izpildīja. Ceturtdien, 16.septembrī, JL Rīgas domes frakcijas vadītājs Jaunups publiski paziņoja, ka ar Šleseru saistīti cilvēki viņu uzrunājuši, piedāvājot atbalstu Ušakova gāšanai un Rīgas mēra amatu, ja Vienotība pēc vēlēšanām ar būtu gatava runāt par valdības koalīciju ar PLL. Tas bija vajadzīgais fons, lai SC iniciatīva par Šlesera nomaiņu nākamajā dienā izskatītos pēc pašaizsardzības. Zināms, ka SC Rīgas domniekiem tajās dienās bija piekodināts katram gadījumam palikt galvaspilsētā. Tomēr SC savu mājasdarba daļu neizpildīja, ārkārtas sēde netika sasaukta, Šlesers palika amatā.
Vieniem pēc notikušā palicis iespaids, ka sadarbības ģenerālmēģinājums ir izgāzies un Vienotība „uzmesta”, citi uzsver, ka šī SC pragmatiskā izšķiršanās nekādi neapgrūtinās iespējamās sarunas jau pēc vēlēšanām. „Būtu neloģiski, ja Urbanovičs atdotu savu vienīgo lielo balvu, nezinot, vai dabūs citu balvu pretī,” atzina kāds Vienotības pārstāvis. Ar „lielo balvu” no SC puses domāta LPP/LC izstumšana no koalīcijas Rīgas domē, vietā pieaicinot Vienotības partijas JL un Pilsonisko savienību.
JL līderi pēdējā laika kontaktos esot noticējuši, ka Urbanovičs patiešām SC grib pirmo reizi ievest valdībā, par ko liecinot sarunu stila maiņa. Arī vērojot no malas, ir redzams, ka SC līderis ir pazeminājis toni izteikumos pret JL. Pirms gada, pusotra Urbanovičs kādā atklātākā brīdī Jaunupu bija nodēvējis par „pokemonu”, ar kuru nav iespējams un nav jēgas runāt. Pašlaik šādus izteicienus nedzird, un Urbanovičs noliedz, ka jelkad tādus būtu lietojis.
Koalīcijai ar SC dod 75% ticamību
Izšķiroties veidot valdību kopā ar SC, Vienotībai būtu vismaz divi lieli politiskie izaicinājumi. Pirmkārt, pārvarēt iekšējās pretrunas un ļoti ticamu kādas nelielas grupas atšķelšanos, ko izraisītu šis lēmums. Otrkārt, paskaidrot šo soli saviem vēlētājiem.
Visvienkāršākais būtu sadarbību ar SC pamatot ar oligarhu lomas mazināšanu. Tomēr neviens no lēmumu pieņemšanā iesaistītajiem politiķiem SC iesaistīšanu koalīcijā Pietiek nav pamatojis ar vēlmi tādā veidā mazināt Aivara Lemberga ietekmē esošās ZZS lomu nākamajā valdībā vai pat aizstāt ZZS ar SC. Rodas iespaids, ka Vienotības reālpolitiķu spārns, kas pārsvarā nāk no JL, ir izdarījuši izšķiršanos, ka cīnīties ar trim oligarhiem tiem nav pa spēkam. Iespējams, šo izšķiršanos veicinājušas sliktās atmiņas par valdību kopā ar Tautas partiju un iepretim tam – spēja rast kompromisus ar Lembergu, kura uzvedību kāds Vienotības pārstāvis Pietiek nodēvēja kā „pieklājīgu”.
Tādēļ kā vēlamākais koalīcijas modelis tiek minēta Vienotība, SC un ZZS. Līdzīgu viedokli Pietiek izteikuši ZZS tā dēvētie ventspilnieki. Piesardzīgāks ir ZZS līderis Saeimā Augusts Brigmanis, kurš uzskata, ka sadarbības mēģinājumu ar SC jāļauj Vienotībai izbaudīt vienatnē.
Atsevišķi Vienotībā pārstāvēto partiju pārstāvji neoficiāli pauduši pārliecību, ka lēmumam veidot koalīciju ar SC būtu vairākuma atbalsts gan apvienības valdē, gan 10. Saeimas frakcijā, kurā pēc prognozēm dominēs JL pārstāvji. Prognozes, cik ticama būtu izšķiršanās starp esošās koalīcijas modeli un SC pieaicināšanu, atšķiras, sākot no 50:50, beidzot ar 25:75 par labu „jaunu asiņu iepludināšanai”.
No sarunas ar premjeru Pietiek radās iespaids, ka Valdis Dombrovskis faktiski jau ir izšķīries iet šķietami vieglāko ceļu – turpināt darbu pašreizējās koalīcijas sastāvā, ja vien to ļaus vēlēšanu rezultāti. Tomēr premjers uzsvēra, ka nenoliedz arī citu koalīciju iespējamību, attiecībā uz SC tomēr runājot izvairīgi, pat lietojot apzīmējumu „pussadarbība”. „Kaut kāda veida sadarbība ar Saskaņas centru šā kā tā būs vajadzīga. Mēs ar viņiem runāsim un kaut kādus saskarsmes punktus meklēsim. Kaut kādas sadarbības kaut kādos jautājumos jau vienmēr var piedāvāt,” teica Dombrovskis.
Daudz ko noteiks arī pēcvēlēšanu matemātika – ja SC būs uzvarējusi, turklāt ar būtisku atrāvienu no Vienotības, piepildīsies kāda SC politiķa stingri teiktais, ka „tas būtu zem mūsu goda iet zem Vienotības premjera”. No otras puses, arī atsevišķi Vienotības līderi, kuri neoficiāli atzīst koalīcijas iespēju ar SC, Pietiek norādījuši: „SC ir jāsaprot, ka valdība ir iespējama tikai ar Dombrovski kā premjeru.”