Iesaki rakstu:

Ģenerālprokuratūra, Valsts policija un Drošības policija mēģina viena otrai "iesmērēt" politiski "jūtīgo" un "neērto" lietu par līdzšinējās Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas darbībai veltītās priekšvēlēšanu avīzesVienotība, PIETIEK! izplatīšanas apturēšanu politisku iemeslu dēļ, - to rādaPietiek šodien publiskotie visu trīs institūciju sarakstes dokumenti.

Kā jau ziņots, Lato Lapsa 8. oktobrī vērsās Drošības policijā un prokuratūrā, prasot sākt kriminālprocesu par Latvijas pasta vadības rīcību, pretlikumīgi apturot oficiāli reģistrēta masu informācijas līdzekļa - avīzes Vienotība, PIETIEK! izplatīšanu, par kuru ar šo valsts akciju sabiedrību bija noslēgts oficiāls līgums.

Abos iesniegumos bija teikts: "Šā gada 10. septembrī es, Lato Lapsa, noslēdzu vienošanos ar SIA Fox Communications II par to, ka, īstenojot savas Satversmē noteiktās tiesības, paudīšu savu viedokli tās sagatavotā, nodrukātā un izplatītā oficiāli reģistrētā masu informācijas līdzeklī Vienotība, PIETIEK!, par kura izplatīšanu minētā SIA bija noslēgusi vienošanos ar VAS Latvijas pasts.

No plašsaziņas līdzekļiem esmu uzzinājis, ka VAS Latvijas pasts ir pārkāpusi minēto ar SIA Fox Communications II noslēgto vienošanos, kā rezultātā mans viedoklis nav izplatīts apjomā un termiņā, ko noteica minētā vienošanās.

Vēl vairāk, no plašsaziņas līdzekļiem esmu uzzinājis, ka VAS Latvijas pasts amatpersonas, par to esot informētam arī VAS Latvijas pasts valdes priekšsēdētājam Arnim Salnājam, ir pieņēmušas prettiesisku, atklāti pretlikumīgu lēmumu apturēt minētā oficiāli reģistrētā masu informācijas līdzekļa izplatīšanu pirms 12. Saeimas vēlēšanām.

Līdz ar to minētās VAS un tās darbinieku prettiesisku darbību dēļ ir pārkāptas manas Satversmē, t.sk. tās 100. pantā noteiktās tiesības. Vēl vairāk, minētie fakti dod pamatu aizdomām, ka minētās prettiesiskās darbības ir veiktas, lai tieši ietekmētu 12. Saeimas vēlēšanu rezultātus, neļaujot man īstenot manas likumīgās tiesības un izteikt manu viedokli par 12. Saeimas deputātu kandidātiem.

Minētās VAS un tās amatpersonu rīcībā līdz ar to ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes atbilstoši Krimināllikuma 90. pantam, 276. pantam, 317. pantam un 318. pantam. Tāpēc aicinu Jūsu vadīto iestādi sākt kriminālprocesu par manis minētajiem faktiem."

Kā izrādās, neviena no iestādēm, kam iesniegums adresēts vai nosūtīts tālāk, nealkst šo lietu izmeklēt; tieši pretēji - tās dažādos veidos mēģina no šīs lietas tikt vaļā, "iesmērējot" to kādai citai.

Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta 13. oktobra vēstule liecina, ka Ērika Kalnmeiera vadītā iestāde ir iesniegumu "par iespējamām Valsts akciju sabiedrības Latvijas pasts amatpersonu prettiesiskām darbībām, pieņemot lēmumu apturēt masu informācijas līdzekļa Vienotība, PIETIEK! izplatīšanu pirms 12. Saeimas vēlēšanām" izskatīšanas organizēšanai un atbildes sniegšanai ir nosūtījusi Valsts policijas priekšniekam Intam Ķuzim.

Taču Ķuža kunga vadītajai iestādei izskatīt iesniegumu nav gribējies tik ļoti, ka tā 21. oktobrī paziņojusi, ka iesniegums "par iespējamām VAS Latvijas pasts amatpersonu noziedzīgām darbībām, pieņemot lēmumu apturēt masu informācijas līdzekļa Vienotība, PIETIEK! izplatīšanu pirms 12.Saeimas vēlēšanām, kas paredzētas Krimināllikuma 90. pantā un citos Krimināllikuma pantos" ir nosūtīts "izskatīšanai pēc institucionālās piekritības" Drošības policijai.

Taču Drošības policijai, kurai tāpat jau 8. oktobrī šis pats iesniegums bija nosūtīts "pa tiešo", arī neparko nav gribējies nodarboties ar šo lietu - un tā savukārt jau 17. oktobrī paspējusi pieņemt lēmumu, ka nekādi Krimināllikuma 90. panta (kas saistīts ar vēlēšanu tiesību ierobežošanu utml.) pārkāpumi nav konstatēti, un iesniegumu savukārt pārsūtīt... Valsts policijai.

Drošības policijas loģika ir šāda - ja reiz 90. pantā minētie noziedzīgie nodarījumi nav konstatēti, tad "Krimināllikuma 276., 317. un 318.pantos noteiktie noziedzīgie nodalījumi nerada valsts drošības apdraudējumu un, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma normām, to izmeklēšana nav piekritīga Drošības policijai".

Tas nozīmē, ka faktiski vienā laikā pārsūtītais iesniegums ceļojis gan virzienā no Drošības policijas uz Valsts policiju, gan no Valsts policijas uz Drošības policiju, nevienai no šīm struktūrām nevēloties ar to nodarboties.

Interesanti, ka, norādot uz iespēju tās lēmumu vēl pārsūdzēt, Drošības policija oficiālajā dokumentā nav pat norādījusi, kurā prokuratūrā to iespējams pārsūdzēt, minot vienīgi abstraktu "prokuroru".

Pietiek turpinās informēt par šo uzjautrinošo situāciju, bet šodien publicējam visu minēto struktūru dokumentētos mēģinājumus "iesmērēt" šo lietu kādam citam.