Iesaki rakstu:
Ģenerālprokuratūra janvārī izbeigusi pēc premjera Valda Dombrovska (Vienotība) iesnieguma sākto pārbaudi par bijušā satiksmes ministra Aināra Šlesera (LPP/LC) slēgtā airBaltic akcionāru sadarbības līguma atbilstību valsts interesēm. Līdz ar pārbaudes pabeigšanu prokuratūra pielikusi punktu šajā premjera iesniegumā minēto faktu izvērtēšanai, kriminālprocesu nerosinās.
Prokuratūras atbildes saturs netiek izpausts. Noprotams, ka prokuratūra, pārbaudot premjera iesniegumā minētos faktus, nav secinājusi, ka, noslēdzot šo līgumu, noticis likuma pārkāpums.
Premjera Dombrovska viedokli par prokuratūras pārbaudi airBaltic līguma lietā Pietiek neizdevās uzzināt, jo viņš pirmdien aizvien vēl slimoja.
Ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā par Šlesera 2009.gada 4.martā Latvijas Republikas vārdā ar airBaltic prezidentam Bertoltam Flikam piederošo Baltijas aviācijas sistēmas noslēgtā airBaltic akcionāru sadarbības līguma atbilstību valsts interesēm Dombrovskis vērsās neilgi pirms 10.Saeimas vēlēšanām.
Premjers savā 22.septembra iesniegumā ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram lūdza izvērtēt airBaltic akcionāra līguma atbilstību valsts interesēm, īpašu izmanību vēršot uz trīs faktiem, kas rada bažas par valsts interešu neievērošanu.
Proti, premjers pauda bažas, ka ar šo līgumu ir būtiski ierobežotas valsts kā lidsabiedrības lielākā akcionāra intereses īstenot savu vairākumu stratēģisku lēmumu pieņemšanā, ka Šlesera parakstītais līgums nav izskatīts valdībā un ka nepamatoti līdz 10 miljoniem eiro palielināta darījumu summa, par kuru tiesīga lemt Flika vadītā lidsabiedrības valde, neinformējot airBaltic padomi (vienīgā lidsabiedrības institūcija, kurā nodrošināta valsts pārstāvniecība).
Šlesers premjera vēršanos prokuratūrā toreiz komentēja, sakot, ka Dombrovskis „iebraucis auzās”.
Prokuratūras preses centrā Pietiek sniedza atbildi, ka „Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamentā pabeigta pārbaude pēc premjera prokuratūrā iesniegtā iesnieguma, kurā tika lūgts izvērtēt iespējamo valsts interešu aizskārumu, noslēdzot 2009.gada 4.marta sabiedrības AirBaltic akcionāru sadarbības līgumu starp Latvijas Republiku un SIA Baltijas aviācijas sistēmas, un līguma atbilstību valsts interesēm. Ministru prezidentam sniegta motivēta atbilde”.
Līdz ar pārbaudes pabeigšanu un atbildes nosūtīšanu premjeram prokuratūra airBaltic akcionāru līguma lietai pielikusi punktu.
Pietiek rakstīja, ka Šlesera kā satiksmes ministra darbības pēdējās dienās 2009.gada 4.martā noslēgtais airBaltic akcionāru līgums ierobežo valsts kā lielākā lidsabiedrības akcionāra intereses. Līgumu neizdodas mainīt, jo saskaņā ar to nekādas izmaiņas nevar tikt veiktas, ja tam nepiekrīt privātais akcionārs, Flikam piederošā BAS.
Saistībā ar šo līgumu izskanējusi neoficiāla informācija, ka Šlesers to parakstījis, rūpējoties par Flika, nevis valsts interesēm. Valstij pieder 52,6% airBaltic akciju, BAS – 47,2%.
Pērnā gada nogalē par BAS līdzīpašnieku kļuva ārzonā – Bahamu salās - reģistrētā Taurus Asset Management Fund Limited, kuras patiesie īpašnieki tiek saistīti ar a/s Latvijas Krājbanka īpašnieku krievu miljardieri Vladimiru Antonovu. Par labu Krājbankai ieķīlātas arī BAS piederošās airBaltic preču zīmes.