Iesaki rakstu:

LR Ģenerālprokuratūra nevēlas atklāt, vai laikā kopš 2007. gada ir mēģinājusi kaut jel kā kontrolēt smagos noziegumos apsūdzētā Ventspils mēra Aivara Lemberga arestētās, iespējams, pat simtus miljonu dolāru vērtās mantas un naudas līdzekļu pārvaldīšanu. Virsprokurors Modris Adlers, kurš pirms diviem gadiem izpelnījās ievērību ar viņa sacerēto nepārsūdzamo lēmumu par valsts amatpersonu nevainīgumu Parex bankas lietā, oficiāli paziņo – viņam neesot juridiska pamata sniegt sabiedrībai šādu informāciju.

Ņemot vērā pēdējā laikā aizvien biežāk izskanošos pārmetumus nolaidībā prokuratūrai un tiesai, kuras Lemberga mantas pārvaldīšanu uzticējušas Šveices advokātam Rūdolfam Meroni, Pietiek vērsās pie ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera, pieprasot sniegt atbildi uz jautājumu, vai viņa vadītā iestāde kopš 2007. gada līdz 2012. gadam ir saņēmusi no advokāta Meroni kādus pārskatus vai līdzīgus dokumentus saistībā ar viņa darbībām un to rezultātiem, pārvaldot, iespējams, Lembergam un/vai viņa ģimenes locekļiem piederošos arestētos īpašumus.

Tāpat ģenerālprokuroram tika pieprasīts paskaidrot – ja šādi pārskati vai līdzīgi dokumenti saņemti, kuras iestādes rīcībā tie pašlaik atrodas un kā iespējams ar tiem iepazīties, bet, ja ne, kā ģenerālprokurors var skaidrot to, ka laikā, kad Lemberga lieta vēl nav bijusi nodota iztiesāšanai, viņa vadītā iestāde nav uzskatījusi par vajadzīgu rūpēties par šo īpašumu pārvaldīšanu.

Tomēr Kalnmeiers ir izvairījies no atbilžu sniegšanas uz šiem jautājumiem, kas varētu viest skaidrību par to, vai tiešām Lemberga mantas pārvaldīšana ir atstāta bez pienācīgas uzmanības. Savukārt virsprokurors Adlers, kurš aizstājis Kalnmeieru, ir oficiāli paziņojis – Ģenerālprokuratūra jau sen ne par ko šajā jomā neatbildot un nesniegšot atbildes arī par to laiku, kad Lemberga mantas pārvaldīšana vēl bija tās atbildībā.

Saskaņā ar Adlera skaidrojumu jau 2008. gada augustā Lemberga krimināllieta nodota tiesai, un „no krimināllietas nodošanas tiesai brīža procesa virzītājs ir attiecīgā tiesas instance”. Visi dokumenti, kuri uz pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas brīdi atradušies krimināllietā, pašlaik atrodoties Rīgas apgabaltiesā un tiesības lemt par kādu no šo dokumenta satura publiskošanu vai informācijas sniegšanu par to saturu esot tikai procesa virzītājam.

Līdz ar to, kā uzskata Adlers, viņam „neesot juridiska pamata” sniegt atbildes par apsūdzētajam A.Lembergam un citām apsūdzētajām personām arestēto īpašumu uzglabāšanu un pārvaldīšanu, „tai skaitā arī par prokuroru rīcību, nodrošinot apsūdzētajam arestēto īpašumu saglabāšanu/pārvaldīšanu pirmstiesas izmeklēšanas laikā”.

Pašlaik Pietiek šo Adlera lēmumu jau ir pārsūdzējis ģenerālprokuroram Kalnmeieram, savukārt Rīgas apgabaltiesa jau vairākas nedēļas lemj par Pietiek informācijas pieprasījumu.

Virsprokurors Adlers pēdējos gados īpašu ievērību izpelnījies ar to, ka, izbeidzot kriminālprocesu par iespējamu valsts amatpersonu noziedzīgu vai nolaidīgu rīcību saistībā ar Parex bankas krahu un pārņemšanu, šīm amatpersonām faktiski pasniedza dubultdāvanu – ne tikai nesaskatīja nekādu to vainu, bet arī sastādīja tādu kriminālprocesa izbeigšanas lēmumu, kas faktiski nevienam nav pārsūdzams.

Turklāt, kā izrietēja no Adlera lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu, Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadības darbības vai bezdarbību Ģenerālprokuratūra šī kriminālprocesa ietvaros vispār nebija vērtējusi, lai gan to pārstāvju liecības uzklausījusi.

Lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu bija sastādīts tā, lai to nebūtu iespējams pārsūdzēt ne tikai tām personām, kas bija vērsušās prokuratūrā ar iesniegumiem Parex bankas pārņemšanas sakarā (tostarp Valsts kontrolierei Ingunai Sudrabai un toreizējam finanšu ministram Einaram Repšem), bet arī jebkuram citam, kas uzskata sevi par cietušu no Parex bankas kraha un pārņemšanas.

Formāli Adlera lēmumā gan bija norādīts, ka to „var pārsūdzēt 10 dienu laikā no lēmuma kopijas par kriminālprocesa izbeigšanu saņemšanas personas, kurām bija tiesības uz aizstāvību šajā kriminālprocesā”.

Taču vienlaikus šajā pašā dokumentā virsprokurors bija norādījis, ka kriminālprocesā vispār nav personu, kuras atzītas par cietušām, un arī personu, „kurām, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 60.panta 1.daļā noteiktajam, bija tiesības uz aizstāvību”. Tas nozīmē, ka lēmumā pieminētā tā pārsūdzēšanas iespēja faktiski ir neiespējama.

Kalnmeiers šo prokuratūras rīcību nekad nav vēlējies komentēt.