Iesaki rakstu:

„Es šo konkursu vinnēju godīgi,” par Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2,7 miljonus vērto tautas skaitīšanas konkursu saka GfK Custom Research Baltic valdes locekle Iluta Skrūzkalne (attēlā). Pirms astoņiem gadiem viņa bija nevienam nezināma socioloģisko pētījumu tirgus jaunpienācēja, tagad GfK ieguvis pasūtījumu, kas sasniedz teju pusi no visa tirgus gada apgrozījuma. Pasūtītājs CSP ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esoša iestāde, kas licis uzdot jautājumu, vai veiksmes pamatā nav fakts, ka GfK bija iesaistīts Vienotības priekšvēlēšanu kampaņā un vēl aizvien to apkalpo.

„Es uzskatu, ka esmu spējīga uzrakstīt labu projektu. Pie mums ir uzskats, ka godīgi tu nevari dabūt šādus pasūtījumus, bet, lūk, es dabūju godīgi! Ja pirms tam tas tā nav bijis iespējams, tad tā sistēma ir mainījusies,” Pietiek saka GfK valdes locekle un līdzīpašniece Iluta Skrūzkalne. Viņa nesaredz konfliktsituāciju faktā, ka vienlaikus apkalpo ekonomikas ministra Arta Kampara (Vienotība) pārstāvēto politisko spēku un uzvar šī paša ministra pārraudzībā esošas iestādes konkursā. „Es pilnīgi nesaredzu pamatu šādam jautājumam, jo tas nozīmē, ka es kā pētījumu firma vairs nevaru piedalīties nevienā valsts pasūtījumā, ja esmu veikusi kaut vienu partijai interesantu pētījumu. Tas nozīmē - es vienreiz Vienotībai esmu kaut ko uztaisījusi un viss: ej nost no skatuves, nepiedalies publiskos iepirkumos, uz mūžu esi sasiets ar Vienotību,” retoriski vaicā Skrūzkalne. Ne ar Kamparu, ne ar Vienotībā ietekmīgo Edgaru Jaunupu GfK vadītāja CSP konkursu neesot pārrunājusi.

Vienotības apkalpotājiem veicas valsts pasūtījumos

GfK priekšvēlēšanu kampaņas laikā veica aptauju, iedzīvotājiem lūdzot izvēlēties starp atbalstu vienam no diviem iespējamiem premjera kandidātiem – vai nu Valdim Dombrovskim (Vienotība) vai Jānim Urbanovičam (Saskaņas centrs). Šī aptauja bija viens no Vienotības kampaņas centrālajiem elementiem, ap ko tika veidota arī politiķu retorika. Skrūzkalne atzīst, ka līgums par šīs aptaujas veikšanu slēgts starp GfK un Jauno laiku, bet neatklāj, kādu summu politiskais spēks par to samaksājis. „Līgumā ir ierakstīts, ka tā ir konfidenciāla informācija, un mēs to atklājam tikai pēc valsts iestāžu pieprasījuma.” Fakts, ka kādu politisko spēku apkalpojusi firma pēc vēlēšanām ieguvusi ar šo partiju saistītas valsts iestādes pasūtījumu, liek uzdot jautājumu, vai par šo naudu daļēji netiek apmaksāti priekšvēlēšanu pakalpojumi, ja par tiem samaksāts mazāk par tirgus cenu. „Tā bija pietiekami liela summa,” šādas aizdomas noraida Skrūzkalne.

Šobrīd GfK vēl aizvien turpina veikt Vienotībai socioloģiskos pētījumus, tiesa, vairs ne pa tiešo slēdzot līgumu ar šo apvienību vai kādu no tajā ietilpstošajām partijām, bet caur Vienotības priekšvēlēšanu kampaņas veidotājam Aināram Ščipčinskim piederošo reklāmas aģentūru McCann Erickson Riga, kurai ir līgums ar Vienotību.

GfK nav vienīgā firma, kurai priekšvēlēšanu kampaņas laikā bijis līgums ar ekonomikas ministra Arta Kampara pārstāvēto Jauno laiku un kas tagad ieguvusi Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esošas iestādes vai uzņēmuma pasūtījumu. Pietek jau rakstīja, ka Ščipčinskim daļēji piederošā sabiedrisko attiecību firma Repute, kurai priekšvēlēšanu kampaņas laikā bija līgums ar Jauno laiku, tagad veidojusi Latvenergo jauno elektroenerģijas tarifu reklāmu, kurā saskatāmas pazīmes, ka tā vienlaikus kalpo kā Kampara politiskais PR. Tāpat Repute kopā ar vēl vienu Ščipčinskim daļēji piederošu firmu Inspired Communications ieguvusi CSP pasūtījumu veikt tautas skaitīšanas mediju kampaņu. Līguma summa - 157 tūkstoši latu. Ščipcinskis to Pietiek raksturoja kā sakritību. Arī ekonomikas ministrs Kampars Pietiek noliedzis jebkādu politisko lobiju un konkursu rezultātu ietekmēšanu.

Tautas skaitīšanas misēkļos GfK vainas nav

Par pēdējo dienu neveiksmēm, kas saistās ar atklātajiem trūkumiem tautas skaitīšanas interneta fāzē, kad iedzīvotāji internetā paši varēja aizpildīt anketas, GfK nav atbildīga. Tautas skaitīšanas programmatūru CSP iepirkusi no cita uzņēmuma, ar ko ilgstoši sadarbojas, turklāt nav atrasta kļūda pašā programmā, bet trūkumi saskatīti pašas CSP izvēlētajā metodē, kā notiek iedzīvotāju autorizēšanās sistēmā. „GfK ar to nav nekāda sakara,” Pietiek uzsver CSP priekšnieka vietnieks Kaspars Misāns.

Uzdevums, kas saskaņā ar līgumu jāveic GfK, aprobežojas tikai ar tā dēvētajiem „lauka darbiem”, proti, to tautas skaitīšanas daļu, kas attiecas uz intervētāju veikto iedzīvotāju intervēšanu viņu mājvietās. Bez tam GfK saskaņā ar līgumu veikusi šo intervētāju atlasi un apmācību, pēdējo – kopā ar CSP. GfK atbildība ir arī šo intervētāju darba kontrole, viņu darba apmaksa un transporta izdevumu segšana nokļūšanai pie aptaujājamiem.

Bažas par kvalitāti

Konkurenti ir izteikuši šaubas par vairākām tautas skaitīšanas projekta pozīcijām. Pirmkārt, ikviena Latvijas socioloģisko pētījumu firma ikdienā sadarbojas ar ne vairāk kā 200 profesionāli apmācītiem intervētājiem, to nosaka Latvijas tirgus ierobežotie apmēri. Tautas skaitīšanas projektam izvirzīta prasība par 2000 intervētāju nodrošināšanu, kuri būtu apmācīti un prastu apieties ar portatīvajiem datoriem. Firmu pārstāvji atzīst, ka intervētāji ir šī biznesa vājais posms, jo atrast uzticamu intervētāju, kurš neviltos datus, bet reāli veiks aptaujas, neesot viegli – cilvēki krāpjoties un kontroles sistēma regulāri atklājot šādus gadījumus. Skrūzkalne uzsver, ka tautas skaitītāju atlasē izmantota daudzpakāpju sistēma un to veikušas divas profesionālas personālatlases kompānijas. Turklāt ar katru intervētāju tiekot slēgts individuāls konfidencialitātes līgums, plus – kā ikvienā pētījumā nodrošināta iekšējā kontroles sistēma iespējamu pārkāpumu atklāšanai.

Tāpat ir skepse par prasību nodrošināt, ka intervētāji, nesastapuši mājās iedzīvotājus, pilsētās minētajā adresē atgriežas vismaz trīs reizes un laukos vismaz divas reizes. Ir viedoklis, ka šāds skaits ir par mazu, lai nodrošinātu tautas skaitīšanā iegūto datu kvalitāti, tas ir, lai tiktu aptaujāts maksimāls iedzīvotāju daudzums. Tautas skaitīšanā dots minimālais uzdevums aptaujāt 80% Latvijas iedzīvotāju, kas, pēc atsevišķu socioloģisko pētījumu tirgus dalībnieku domām, prasa paredzēt lielāku skaitu reižu, kad intervētāji, nesastapuši aptaujājamos, atgriežas atkārtoti. Tas savukārt sadārdzinātu piedāvājuma cenu. Skrūzkalne saka – neviena Latvijas socioloģisko pētījumu firma tagad nenodrošina lielāku atkārtoto vizīšu skaitu. Viņasprāt, divas līdz trīs reizes ir pietiekami, lai nodrošinātu aptaujas kvalitāti.

Konkurentus biedē tirgus pārdale

Jautājums arī, kāpēc tautas skaitīšanu, ko līdzšinējos gados ir veikusi pati CSP, šoreiz nolemts uzticēt privātai firmai. Nevienai no Latvijas tirgū strādājošajām socioloģisko pētījumu firmām nav pieredzes tautas skaitīšanas veikšanā, tajā skaitā arī starptautisko kompāniju GfK un TNS Latvijas atzariem. Tas izraisīja viļņošanos nozarē. Socioloģisko pētījumu nozarē Latvijā gada tirgus apjoms mērāms dažos miljonos latu. Iemetot šajā tirgū tik lielu kumosu, kāds ir tautas skaitīšanas projekts (pēc dažādām aplēsēm, šie 2,7 miljoni ir puse vai tuvu tam no visa tirgus apjoma gadā), pārējos spēlētājos ir bažas par tirgus pārdali par labu GfK.

CSP priekšnieka vietnieks Kaspars Misāns atminas, ka līdz šādam risinājumam nonākts pēc diskusijām Finanšu ministrijā vēl Einara Repšes (Jaunais laiks) laikā, kad saskaņotas tautas skaitīšanas prognozētā budžeta tāmes. „Tajā laikā bija doma veicināt valsts funkciju nodošanu privātajam sektoram, un šis ir viens no piemēriem, kā to lietu darīt. Pēc mūsu domām, tas ir normāls ārpakalpojums, ko var veikt socioloģisko pētījumu firmas,” uzskata Misāns.

Kurš palīdzēja ielauzties tirgū?

Tagadējās GfK Custom Research Baltic pirmsākumi, līdz tā iekļāvās GfK starptautiskajā tīklā, meklējami SIA InMind, kas nebija starp atzītiem socioloģisko pētījumu tirgus spēlētājiem. Šī nelielā uzņēmuma izrāviens tiek saistīts ar 2003. gada vasaru, kad SIA InMind negaidīti ieguva valsts pasūtījumu par telefonaptauju veikšanu pirms referenduma, lai nomērītu Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret iestāšanos Eiropas Savienībā. Par izrāvienu to var uzskatīt nevis pasūtījuma cenas dēļ – tā bijusi niecīga, dažos simtos latu mērāma, bet tādēļ, ka valsts pasūtījums ES referenduma kampaņā uzskatāms par būtisku ierakstu jebkura uzņēmuma CV.

Daži ES iestāšanās kampaņā līdzdarbojušies Pietiek atminējušies, ka tobrīd par mazzināmo SIA InMind atzinīgi atsaucies Ščipčinskis, kurš līdz ar citiem ekspertiem bijis iekļauts kampaņas konsultatīvajā padomē. Tagad Ščipčinskis Pietiek teic, ka neatceroties šādu momentu, bet apstiprina, ka no studiju gadiem pazinis un profesionāli augstu vērtējis SIA InMind dibinātājus – Ilutu Skrūzkalni un viņas vīru. 2006. gadā SIA InMind kontrolpaketi iegādājās starptautiskā kompānija GfK, kas ir viens no lielākajiem šīs nišas spēlētājiem pasaulē. „Protams, klāt neesmu sēdējis, bet zinu, ka tas tika kārtots caur Ščipčinski,” ir pārliecināts viens no Latvijas socioloģisko pētījumu tirgus dalībniekiem. Ščipčinskis un Skrūzkalne šādus minējumus noliedz.