Iesaki rakstu:
Pašlaik vairums ekspertu (par Kremļa piebarotiem šeit nav runas) uzskata, ka Krievijas bruņotie spēki savus resursus ir izsmēluši un ieņemt Kijevu militāras operācijas rezultātā nav spējīgi. Vienlaikus tiek pamatoti uzskatīts, ka Putins neatkāpsies no saviem plāniem, jo atkāpšanās nozīmētu sakāvi, kas savukārt nozīmētu atbalsta zudumu plašās tautas masās un kā gala rezultātu - savas varas zaudēšanu tādā vai citādā veidā. Tas nozīmē, ka Krievija agresiju nepārtrauks, bet var sākt pielietot Alepo un Groznijas taktiku, pārvēršot Ukrainas pilsētas drupu kaudzēs.
Tiek spriests par Putina psihisko stāvokli un spējām pieņemt izsvērtus lēmumus. Var likties, ka Ukrainas avantūra neliecina par Kremļa saimnieka spējām racionāli domāt. Tomēr netiek ņemts vērā tas, ka vadonim varēja nebūt pieejama patiesa informācija par reālo stāvokli. Padomnieki un izlūkdienests piegādāja to informāciju, kas atbilda vadoņa uzskatiem un ko viņš cerēja sagaidīt, - Krievijas armija ir otra spēcīgākā pasaulē, Ukrainas armija nometīs ieročus pēc pirmā trieciena, un ukraiņu tautas vairākums sagaidīs iebrucējus ar ziediem.
Tajā pašā laikā netiek apsvērts vēl viens notikumu attīstības scenārijs. Tiek uzskatīts, ka var tikt pieņemts lēmums neveikt tiešu iebrukumu Kijevā, bet mēģināt salauzt ukraiņu pretošanās gribu, veicot aviācijas uzlidojumus un artilērijas apšaudes. Lai to veiktu, ir jābūt:
- gaisa telpas kontrolei,
- Iskander tipa raķešu kompleksiem (sauszemes mobilie kompleksi ar darbības rādiusu līdz 500 km) vai spārnotajām raķetēm Kalibr (bāzējas uz karakuģiem un zemūdenēm ar darbības rādiusu līdz 2000 km), kas ļautu veikt apšaudi no liela attāluma, pašiem paliekot relatīvā drošībā,
- drošām pozīcijām mobilajām reaktīvajām sistēmām Grad (līdz 40 km) un Smerč (līdz 90 km).
Par pirmo punktu. Ņemot vērā ievērojamo Stingeru skaitu, kas ir ukraiņu rīcībā, un līdz šim notriektos lidaparātus, runāt par pilnīgu gaisa telpas kontroli nenākas. Ukraiņiem saņemot MIG29, krievu pārsvars var pazust.
Par otro punktu. Ja ar spārnotajām raķetēm ukraiņu pretgaisa aizsardzības sistēmas var cīnīties, tad ar ballistiskajām ir problēma (kompleksi Iskander var tikt aprīkoti ar abu tipu raķetēm). Ši problēma varētu tikt atrisināta ar ASV sistēmu Patriot. Turklāt krieviem šo raķešu krājumi nav bezgalīgi.
Par trešo punktu. No Krievijas un Baltkrievijas teritorijas ar šī tipa ieročiem aizsniegt Kijevu nevar, un runāt par drošām pozīcijām, ņemot vērā līdzšinējo iznīcināto Grad skaitu, nenākas.
Kā tas redzams no iepriekš sacītā, tad krievu spējas pielietot Groznijas un Alepo taktiku vismaz Kijevas gadījumā var būtiski ierobežot.
Kas atliek stūrī iedzītai Kremļa žurkai? Atbilde uzprasās pati no sevis – veikt triecienu pa Kijevu, izmantojot mazas jaudas taktiskos kodolieročus (Iskanderi var tikt aprīkoti ar kodolgalviņām). Šim nolūkam ir nepieciešama provokācija pēc Gleivicas parauga, - veikt nelielas jaudas kodolsprādzienu kādā no Krievijas pilsētām, izmantojot kodolmīnu, un apvainot par to ukraiņus, līdzīgi kā tas bija pirms otrā Čečenijas kara, kad tika spridzinātas mājas Krievijā ar mērķi “mobilizēt tautu”.
Neliela informācija. Kodolmīna (Special Atomic Demolition Munition, SADM) – taktiskas nozīmes kodolierocis. Laikā no 1967. līdz 1993. gadam PSRS tika ražotas dažādas jaudas SADM. Kompaktākā no tām - РЯ-6 ar masu 25 kg un 1 kilotonnas jaudu pēc trotila ekvivalenta. Oficiāli tiek uzskatīts, ka saskaņā ar ASV un Krievijas savstarpēju vienošanos šī tipa munīcija tika utilizēta.
* Literārs pseidonīms