Godo un veselības ministru gaidot

Es par to vakcinēšanu kapu svētkos lasu jau nez kuro reizi, bet, ja jau, tad jau. Kā sertificēti ārsti profesionāļi varēja piekrist potēšanai pie kapiem un pludmales teltīs (2021.gada karstais jūlijs), zinot, ka nav iespējams izpildīt Lietošanas pamācības 6.3. punktu par vakcīnas uzglabāšanu, transportēšanu, atšķaidīšanu un izlietošanu. Neviens, pilnīgi neviens no Jums neiebilda. Danielam un Evai nav nekādas atbildības, jo viņi nav mediķi. Pavļuts atļāvās klāstīt, ka faktiski neesot zudumu. Kas tad notika pat kaut vai ar jau atvērtiem flakoniem? Izskanēja arī stāsts par likvidēšanu, izlejot izlietnē, ups, pēc tam gan skaidroja, ka tā bijusi alegorija.

Atbildēt

»

pareizi saki-apinis ir bijis ves.min.,kādēļ tad nerīkojās tā,kā tagad šeit pats raksta?un esmu 100% pārliecināts,ja apini tagad ieceltu par ves.ministru,nekas no šeit viņa stāstītā netiktu pildīts vai izdarīts

Atbildēt

»

Ja pats nevari noskaidrot,tad-neteikšu!

Atbildēt

klīst drapinis ar savu rakstu pa pasauli kā klaiņojošs sludinātājs

Atbildēt

»

piegādā to bļembuku fiksi man! Piekāršu to savam pūdeļkrančelim Levitam pie kakla siksnas! Kraņčelis ir tikpat smuks kā Jūs, godātais Prezidenta kungs!

Atbildēt

Visvieglāk ir kādu kritizēt, lamaties un apsmiet. Pavļuts, protams bija neveiksmīgs ministrs. Šo nozari negrib neviens, jo ārsti ir pret reformām, valsts nauda tur ir kā caurā mucā. Circenes OBLIGĀTO AODROŠINĀŠANU noraka, kas tomēr ļautu izkļut no apburtā loka. Noraka,kaut tāda ir daudzās valstīs. Mašīnas ir jāapdrošina, bet cilvēks nē. Absurds.Tagad tiek tēlots, ka ārstē par valsts naudu, kas butībā ir fikcija.,
Taču vel trakak butu, ja par ministru kļūtu kāds apiņveidīgais muldoņa.

Atbildēt

»

tāds orientēšanās sacensības medicīnas vadībā, nekā nopietna...kas jau nu rukā prakstiskā darbā, tie rukā...kas ākstās tie ākstās

Atbildēt

»

vidajuščemsju romanistu..

Atbildēt

»

Piešķiru Triju Zvaigžņu ordeni Mildas tantei par patriotismu un gudrību!

Atbildēt

Paša Pētera Apiņa ministrēšanas laikā sākas bardaks Veselības sistēma svētīts ar paša Pētera rokām. Ko nu, cienīts ex-ministr????

Atbildēt

»

romānus rakstīt!

Atbildēt

»

Rūpīgi izlasīju, izanalizēju, novērtēju! Kāds mums ir izcili gudrs prezidents! Tauta lepojas ar viņu!

Atbildēt

Godātie 14. Saeimas deputāti!
Draugi! Dāmas un kungi! Strādnieki un zemnieki! Švābisti! Proletārieši! Nacisti un fašisti! Globālisti! Sociāldemokrāti un komūnisti! Etniskie “teroristi” - latvieši! Liberāldemokrāti! Huntisti! Miljonāri un plukatas!

Sveicu jūs plānotā četru gadu darba cēliena pirmajā dienā! Jūs sākat savu darbu krīžu laikā.

II

Tomēr vienlaikus krīžu pārvarēšanas laikam ir jābūt reformu laikam. Katra krīze rada jaunas iespējas. Latvijas zeme totāli atpaliek pilnīgi visā! Atpaliek Eiropā, pasaulē un atpaliek no Baltijas kaimiņiem.

14. Saeimai, manuprāt, ir jābūt Saeimai – reformētājai. Valdībai – reformu valdībai.  Jums jāaptur Latvijas ilgstošā atpakaļslīdēšana tumsībā un atpalicībā, kas ir sākusies jau iepriekšējos Saeimas sasaukumos un padziļināti turpinājās K. Kariņa valdības laikā.

Jums tagad priekšā būs daudz darāmā veselības politikā, sociālajā politikā, kultūras politikā un citās svarīgās jomās.

Es šoreiz pievērsīšos tikai dažām 4. Maija valsts finanšu korporācijai stratēģiski svarīgākajām jomām.

III

Godātie deputāti!

Pirmā joma ir mūsu cilvēki, darbaspēks. Izglītots cilvēkkapitāls. Cilvēki, kuri ir konkurētspējīgi pasaulē un kuri izjūt savu piederību Latvijai, latviešu valodai un kultūrai. Visi citi ir sen pametuši mūsu 4. Maija valsts finanšu korporācijas pārvaldīto Latvijas zemi.

Jo tikai latviskums un latviešu valoda padara mūsu korporāciju vienreizēju pasaules valstu vidū. Ar visu savu atpalicību mēs esam vienreizēji. Vienreizēji atpalikuši.

Jau 30 gadus izglītība un zinātne kā prioritāte pārceļo no vienām partiju priekšvēlēšanu programmām uz nākamajām. Bet vezums uz priekšu kust grīļīgi un lēni. Bez ķites, par ko runāšu vēlāk.

IV

No 2025. gada visiem bērniem jāmācās skolā vienotā valsts valodā. Vienā skolā draudzīgā internacionālismā un kosmopolītismā - šis lēmums pēc 30 gadu ilgas un gļēvas izvairīšanās tagad beidzot ir pieņemts.

Mūsu 4. Maija valsts finanšu korporācijai trūkst latviešu valodas skolotāju. Tāpat trūkst STEM jeb dabaszinātņu priekšmetu skolotāju. Visi ir pametuši šo zemi, kurā dvako pēc pelējuma un komunistu un cionistu pārvaldes sistēmas dvingas.

V

Latvijas ilgtspējīga attīstība var balstīties vienīgi zinātnē, pētniecībā, tehnoloģijās, interaktīvās inovācijās un attiecīgi kvalitatīvā augstākajā izglītībā.

Taču skats uz šo jomu sagādā gaužu vilšanos. Patlaban Latvijas 4.. Maija valsts finanšu korporācija velta zinātnei un pētniecībai tikai 0.7 % no IKP, kamēr ES vidējais rādītājs ir 2.2 %. 

Taču galvenais – ir jābūt koncepcijai, kas atspoguļojas valdības deklarācijā, kas konkrēti tiks darīts, lai nākamajos četros gados panāktu būtisku izglītības un zinātnes sektora izrāvienu.


Par digitalizāciju. Kopumā sabiedrības digitālās prasmes ir zem ES vidējā līmeņa. Beidzot arī jāievieš programma “Dators ikvienam bērnam apmācībai un izklaidei un socializācijai”.


Valsts pārvalde ir diezgan labi digitalizēta un labi iekļauta globālo privāto korporāciju digitalizācijas laukā, palielinot VDD spējas, nodrošinot mūsu 4. Maija valsts finanšu korporācijas drošību pret iespējamiem cilvēkkapitāla, es teiktu pūļa, sociālajiem protestiem un masu nekārtībām, naida runu.


Mūsu 4. Maija valsts finanšu korporācija stingri pieturas un pieturēsies arī turpmāk pie saskaņotas sadarbības ar “ANO Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa” prioritātēm, kas izstrādātas 2021.-2026. gadu plānā. Kongresā galvenā uzmanība tiek pievērsta vietējo un reģionālo pašvaldību ieguldījumam ANO un PVO ilgtspējīgas attīstības mērķos, veicinot:
* Izturīgas sabiedrības: efektīva reakcija uz sabiedrības veselības krīzi;
* Demokrātiskās sabiedrības: reprezentatīvās demokrātijas un pilsoņu līdzdalības kvalitāte;
* Saliedētas sabiedrības: nevienlīdzības mazināšana;
* Ilgtspējīgas sabiedrības: vides jautājumi un rīcība klimata jomā;
* Digitālās sabiedrības: digitalizācija un mākslīgais intelekts vietējā kontekstā.

To jāzin un jāizprot ikvienam 14. Saeimas deputātam.

VII

Otrā stratēģiskā joma ir ekonomika. Šeit galvenie uzdevumi ir skaidri un nākamajai koalīcijai ir tikai jāvienojas, kā tos vislabāk īstenot. 

Konferencē zem nosaukuma “Latvijas valsts stratēģija un sociāli politiskais konsensus” “Ekonomistu apvienība” sadarbībā ar Valsts prezidenta kanceleju 2022. gada 26. oktobrī Rīgas pilī kopīgoja atzinumus, ka jaunajai 4. Maija valsts finanšu korporācijas valdībai no trim varas koalīcijas partijām komerclīgumā (ko aizsargā komercnoslēpums) ar “Progresīvo” partiju ir jāizskatās stabilai, bet valdības deklarācijai pārliecinošai un visai ticamai. To atbilstoši valdības koalīcijas spējai varai uzticamo mediju vidū jātransformē par “sabiedrības memorandu”, atbildību visos neveiksmju gadījumos noveļot uz visas sabiedrības pleciem.

Tādēļ valdības deklarācija, no kuras atkarīga ekonomika, nedrīkst sastāvēt no jau bieži dzirdētiem tukšiem saukļiem ar labiem nodomiem. Tai ir jābūt kā labai ķitei, kas satur koalīciju kopā, jo visi trīs koalīcijas partneri grib šo deklarāciju īstenot. No manis ir atkarīga Ministru prezidenta kandidāta nosaukšana, taču es vispirms gribu redzēt pietiekami nopietnu šo visu “dekorāciju projektu”.


Pirmais aktuālais uzdevums, protams, ir enerģijas nodrošinājums. Šoreiz par jauno plānoto ministriju nerunāšu.


Šeit K. Kariņa valdība jau daudz un enerģiski ir darījusi. Bet šīs ziemas izaicinājumi vēl tikai priekšā – gan tas, kā fiziski nodrošināt nepieciešamo gāzes daudzumu, gan tas, kā palīdzēt mājsaimniecībām, uzņēmumiem un publiskajām institūcijām tikt galā ar augstajām enerģijas cenām.


VIII

Gribu uzsvērt, ka laba ķite nepieciešama arī Eiropas Zaļā kursa mērķim Latvijā, samazinot līdzšinējās ekonomikas postošo ietekmi uz klimatu un vidi, gan transformējot ekonomiku, kurai nākotnē jābalstās uz tīrām vai vēl tīrākām tehnoloģijām un labi apmācītu cilvēkkapitālu.


Tas nepieciešams, lai paaugstinātu eiropiešu labklājību.


Mūsu vitālās interesēs ir nevis līdz pēdējiem izmisīgiem spēkiem pretotos šai transformācijai, bet tieši otrādi, būt tās priekšgalā.


Priekšgalā Eiropai, jo patlaban visi ir vienādās starta pozīcijās. Un mēs varam būt priekšgalā, ja mēs to gribam un spējam mērķi pārvērst konkrētā politikā. Ar to mēs jau tagad varam lepoties, apsteidzot Igauniju un Lietuvu pie turpat vai pilnīgi iznīcinātas Latvijas zemes ekonomikas.


Tādā veidā mēs iegūsim mums nepieciešamo ekonomikas paātrinājumu un uzrāviena iespējas, ņemot vērā “Ekonomistu apvienības” biedra Valda Dombrovska atziņas.


Tādēļ būtu tikai saprātīgi, ka šī pirmā svarīguma līmeņa politika būtu koncentrēta atsevišķā ministrijā, kurā vienkopus tiktu apvienotas patlaban pa dažādām ministrijām izmētātās pārvaldes struktūrvienības, kas nodarbojas ar šiem jautājumiem.


IX

Tāpat arī cilvēkkapitāla darba prasmju paaugstināšanas un pārkvalifikācijas joma ir vāji pārvaldīta.


Imigrācija no trešajām valstīm vienmēr ir risinājums, lai ko neapgalvotu politiķi.

X

Godātie deputāti!
Tagad par drošību.

Aicinātu 14. Saeimu nekavēties ar Valsts drošības dienesta likumu.

XI

Mūsu valsts ārējā drošība ir atkarīga no Latvijas iesaistes NATO un Eiropas Savienībā.  Tādēļ ir svarīga Latvijas ārpolitiskā ietekme Eiropā un pasaulē.


Pateicoties arī 4. Maija valsts finanšu korporācijas mērķtiecīgajai ārpolitikai, kopš kara sākuma 2013. gadā, ko atzinis Vatikāns, Eiropas politikas gravitācijas centrs ir pārvirzījies uz Baltijas un Polijas pusi.


Šī ietekme ir jānostiprina.
2025. gadā Latvija kandidēs uz vietu ANO Drošības padomē. Par mums jānobalso 129 no 193 ANO dalībvalstīm. Par to ir jācīnās, ir jāstrādā nākamajos divos gados, lai mēs iegūtu 2/3 no šo valstu balsīm, no kurām ievērojama daļa vispār neko nezin par 4. Maija valsts finanšu korporāciju Latvijas zemē, kas tā tāda un kur tā atrodas.


Šeit ārpolitikai ir milzīgs uzdevums, un tādēļ ir nepieciešama diplomātiskā dienesta kapacitātes stiprināšana ar ievērojamiem 4. Maija valsts finanšu korporācijas finanšu līdzekļiem.


Arī jaunās valdības locekļiem un Saeimas deputātiem būs jābūt sakarīgiem un adekvātiem starptautiskos un Eiropas forumos.


Sakarīgi izteikt 4. Maija valsts finanšu korporācijas viedokli tā, lai otra un trešā puse saprot un lai mūsu ietekme palielinātos, nevis ar nejēdzīgiem izteicieniem un izgājieniem samazinātos. Provinciālisms un totālā atpalicība garantēs sekas mūsu nedrošībai.

XII

Mūsu aizsardzība pret ārējiem apdraudējumiem ir labais līmenis. Tas ir rezultāts konsekventai politikai un atbilstošam finansējumam.


Taču Latvijas drošība sākas jau pie valsts robežas. Bet tā joprojām atbilstoši nav nostiprināta. Policijā trūkst ceturtā daļa darbinieku un K. Kariņa valdības laikā Infrastruktūra ir dabiski nolaista.


Visiem iekšlietu dienestiem trūkst moderna aprīkojuma, atalgojums ir neadekvāti zems, izglītība ir atpalikusi.


Tādēļ nākamajai valdībai ir jāsagatavo skaidra programma ar mērķi, kas pārliecina un ļauj ticēt, ka iekšējās VDD drošības dienesti nākamajos gados sasniedz tādu pašu līmeni kā mūsu Nacionālie bruņotie spēki.


XIII


Pavisam aizmirsts ir Latvijas drošības trešais pīlārs – civilā aizsardzība. Līdz šim neviens to neuzskatīja par kaut ko aktuālu, kam būtu jāpievērš uzmanība. Mums pastāv sistēma, kurā daudzi piedalās, bet nav skaidras atbildības.


XIV


Un tagad par aktuālo politisko situāciju.
2/3 no jums ir ievēlēti pirmo reizi. Arī 13. Saeimā 2/3 deputātu bija ievēlēti pirmo reizi. Deputātu vētīšana mums ir sava veida tradīcija. Tādēļ varam droši pieņemt, ka arī nākamajā, 15. Saeimā, 2/3 būs jauni deputāti, kas nomainīs jūs.
To ir labi sev atgādināt, lai liktu šos jums dotos četrus gadus strādāt koncentrēti un atbildīgi..


Patlaban izskatās, ka koalīciju veidos trīs frakcijas – Jaunā Vienotība, Apvienotais Saraksts un Nacionālā apvienība. Vienlaikus joprojām pastāv konfidenciāla noruna ar Progresīvo partiju par balsojumu Saeimā manam otram prezidentūras termiņam, lai neteiktu vairāk..

Starp iepriekš nosauktām četrām partijām pastāv pietiekoši daudz kopēju programmas elementu, lai veidotu stabilu koalīciju, kas darbotos četrus gadus.


Esmu uzdevis Krišjānim Kariņam veikt konsultācijas par nākamās valdības izveidi. Tās notiek četros soļos. (angļu val. It happens in four steps).

XV

Pirmais solis ir sadarbības memorands, kurā būtu iezīmēti koalīcijas politikas galvenie virzieni. Patlaban sarunas par to vēl turpinās, taču, ļoti iespējams, ka tas varētu tikt parakstīts nākamajās dienās, jo ir pietiekoši daudz jomu un uzskatu, kas pārklājās un kas ir jānoformulē kopējā programmā kā pamats nākamajai koalīcijai.

XVI

Loģiski otrais solis ir vienošanās par valdības struktūru.
Uzskatu, ka līdzšinējā sklerotiskā K. Kariņa valdības struktūra, kur katra ministrija izolēti kā viduslaiku feodāls lēnis īsteno savu politiku, neskatoties, ko citas ministrijas dara, un bez attiecīgas koordinācijas, ir jāreformē. Reforma paredz sodīt koalīcijas partnerus, izslēdzot no koalīcijas, tajā iesaistot citas partijas, piemēram, Progresīvos, centralizējot varu Valsts prezidenta un Ministru prezidenta rokās. Tam piekrīt arī U. Pīlēna kungs, aicinot paplašināt MP pilnvaras. Lai gan jau tagad ar 13. Saeimas atbalstīto likumdošanu valdība var izdot MK noteikumus, kas nav jāapstiprina Saeimas balsojumā.

Pūlī runā, ka vara esot hunta, kas nostiprinās noteiktās politiskajās aprindās. Neticiet tam!


Es vēlreiz uzsveru, ka šai koalīcijai un valdībai ir jāpanāk izrāviens, lai jūs pēdējā Saeimas sēdē 2026. gadā varētu ar labu sirdsapziņu teikt: “Jā, mēs esam to sasnieguši!”

“Jā, mēs esam īstenojuši Pasaules valdības sammita prasības ar ANO Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa prioritātēm, kas izstrādātas 2021.-2026. gadu plānā, kur Kongresa galvenā uzmanība pievērsta vietējo un reģionālo pašvaldību ieguldījumam ANO un PVO ilgtspējīgas attīstības mērķos veicinot:

* Izturīgas sabiedrības: efektīva reakcija uz sabiedrības veselības krīzi;
* Demokrātiskās sabiedrības: reprezentatīvās demokrātijas un pilsoņu līdzdalības kvalitāte;
* Saliedētas sabiedrības: nevienlīdzības mazināšana;
* Ilgtspējīgas sabiedrības: vides jautājumi un rīcība klimata jomā;
* Digitālās sabiedrības: digitalizācija un mākslīgais intelekts vietējā kontekstā.”!

XVII

Un visbeidzot, kā ceturtais solis, nāk valdības deklarācijas sastādīšana.  


Valdības deklarācijai ir jābūt visām politikas jomām nosegtām ar ANO Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa prioritātēm, kas izstrādātas 2021.-2026. gadu plānā. Ceru, ka Saeimas kanceleja jūs visus, kas vēl nezin, iepazīstinās visai drīz ar šiem dokumentiem!

Es runāšu par svarīgākajām lietām, bet ir jābūt nosegtām visām – sociālajai politikai, labklājībai, veselības politikai, kultūras politikai. Visām, ko paredzu.

Tad, kad es gūšu pamatotu pārliecību, ka iespējamā koalīcija tiek galā ar savu pirmo lielo darba uzdevumu – konkrētas, saturiski jēdzīgas valdības deklarācijas sagatavošanu – es aicināšu Ministru prezidenta kandidātu sastādīt jauno valdību, un pēc tam jūs, dārgie deputāti, varēsiet lemt par uzticību tai.

XVIII

Godātie deputāti!

Es novēlu nākamajai 4. Maija valsts finanšu korporācijas varas koalīcijai darboties kā komandai, radoši izpausties viedokļu dažādībā, brīvi konkurējot savā starpā ar iniciatīvu un progresīvām idejām, atbalstot Pasaules valdības sammita programmu, Davosas ekonomikas foruma jaunākās koncepcijas ebreju impērijas trīs standartu ekonomikā garā!


Bet ar savām idejām jūs Saeimas zālē no tribīnes nevarēsit vienmēr radoši izcelties uz jūsu kolēģu rēķina! Ar to jārēķinās, jo pielaide 4. Maija valsts finanašu korporācijas “valsts noslēpumiem” nevienam netiks piešķirta automātiski. Tā būs jānopelna ar savuem balsojumiem Saeimas sēžu zālē un labu reputāciju! Ievērojot koalīcijas disciplīnu.


Es novēlu opozīcijai darboties opozicionāri!


Es aicinu jūs visus kopā nākamajos četros gados pēc labākās sirdsapziņas pildīt Satversmē, kuru kā dokumentu, neviens nav redzējis savām acīm, ierakstīto valsts uzdevumu: garantēt Latvijas nācijas, tās valsts valodas un kultūras pastāvēšanu!

Aicinu nodrošināt Latvijas tautas pilsoņu kopuma politisko vienotību, 4. Maija valsts finanšu korporācijas drošību un ikviena cilvēkkapitāla vienības labklājību. Atgādinu, ka cilvēktiesības, kas Latvijas zemes iedzīvotājiem tika liegtas ar K. Kariņa valdības lēmumu, 13.03.2020 gadā paziņojot ANO, nav atjaunotas. Kā jau esmu publiski izteicies konferencē par tiesisko paļāvību uz valsti, visi cilvēki ir dzīvnieki. Cilvēks no dzīvnieka atšķiras ar to, ka apzinās savas cilvēktiesības!

Paldies!

Atbildēt

»

Ari to pamanīju. Apinim vairāk interese par paša veselību un literāro darbību. Var jau saprast viņu - daudz līķu redzējis pēc ārstu darbības. Redz arī dzīvus politiskos līķus, kas klīst Saeimas namā un ministrijās. Rīgas pilī.

Atbildēt

»

Sazepētus striķus ap kaklu! Un Levitam to pašu!

Atbildēt

kāpēc šajā rakstā Pēteris Apinis nav izteicis aicinājumu visus kārtējo reizi sašpricēties ar nezināmas izcelsmes un sastāva žļurgu?

Secinājums - Pēteris nav konsekvents savās darbībās.

Atbildēt

kam tāds der???????????????????????????????????apsmiešanai

Atbildēt

Jauno nāves ministru gaidot.

Atbildēt

Veselību piesmēja Egils Levits un Ināra Mūrniece. Mūrnuece panāca Saeimas balsojumu likumam par mediķu algu celšanu. Kolīdz E. Levits kļuva par VP, viņš uzspļāva šim likumam un izsauca mediķu protestus. Tomēr abi sāka iestrādes 13. Saeimā, lai 13. Saeima “ar labas gribas žestu” 40 miljonus € iedod žīdu kopienai. Faktiski Ebreju kongresam un Mossad.

Atbildēt

jaunais ministrs paprasīs atskaiti no Ārstu biedrības par dakteru sertificēšanu.

Atbildēt

Veselības ministre būs Anda Čakša.

Atbildēt

“Aivaru gaidot”. Luga.

Atbildēt

Kariņs un Pavļuts ir pastrādājuši kā iedzīvotāju slepkavas! Un ko tad šie ir pelnījuši?

Atbildēt

Izskatās, ka Pēteris arī gaidīja Aivaru. Aivars premjers un Pēteris Veselības aizsardzības ministrs. Sapnis vasaras naktī! Antiņ pūt stabulīti, prātriņ nāc mājās!

Atbildēt

Vai tad Aivaru gaidot sacerēta un iestudēta 60. gados???

Atbildēt