Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Žaneta Jaunzeme-Grende, kura jau ieņēma kultūras ministres posteni laikā, kad Kultūras ministrija parakstīja bēdīgi slaveno līgumu par funkciju auditu Latvijas Nacionālajā operā, nevēlas sniegt skaidru atbildi uz jautājumu, vai viņa bija iepazīstināta ar līguma punktu, kas ļauj auditoram aizliegt audita ziņojuma publiskošanu, un, ja bija, kāpēc viņa pret šādu punktu neiebilda.

Pēc tam, kad Jaunzeme-Grende pirmdien paziņoja, ka auditorfirma Ernst&Young esot tā, kas aizliedzot ministrijai publiskot plašu sabiedrības interesi izraisījušo audita ziņojumu, Pietiek uzdeva ministrei un Kultūras ministrijai vairākus precizējošus jautājumus:

"1) kura Kultūras ministrijas amatpersona parakstījusi Kultūras ministrijas un SIA Ernst&Young 2012. gada 22.februāra līgumu „Iepirkuma līgums par funkciju audita pakalpojumu”?

2) ja parakstītāja nav bijusi kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, vai pirms līguma parakstīšanas ar tā projektu bija iepazīstināta kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende? Vai ministre atbalstīja līguma redakciju tā parakstītajā formā?

3) kāpēc kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende neiebilda pret līguma 10.1.punktu, kas nosaka, ka  Kultūras ministrija nenodod ziņojumu trešajām personām, ja  iepriekš nav saņemta SIA Ernst&Young rakstiska atļauja?

4) kura puse ierosināja līgumā iekļaut minēto punktu? Kas to var apliecināt?"

Sākotnēji viss, ko uz šiem Pietiek jautājumiem atbildēja Jaunzemes-Grendes vadītā ministrija, bija:

"2012. gada 22.februāra līgumu „Iepirkuma līgums par funkciju audita pakalpojumu” parakstīja valsts sekretāra p.i.Uldis Lielpēters;

2. Līgumā 10.1.punktu iekļāva SIA Ernst&Young."

Pēc šīs atbildes Pietiek nācās Jaunzemei-Grendei un ministrijai norādīt uz neatbildētajiem jautājumiem:

"Atkārtoju neatbildētos jautājumus:

- vai pirms līguma parakstīšanas ar tā projektu bija iepazīstināta kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende?

- vai ministre atbalstīja līguma redakciju tā parakstītajā formā?

- kāpēc kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende neiebilda pret līguma 10.1.punktu, kas nosaka, ka  Kultūras ministrija nenodod ziņojumu trešajām personām, ja  iepriekš nav saņemta SIA Ernst&Young rakstiska atļauja?

- kura puse ierosināja līgumā iekļaut minēto punktu?  Kas to var apliecināt?"

Taču arī šoreiz Jaunzemes-Grendes vadītā ministrija uz uzdotajiem jautājumiem atbildēja tikai daļēji, no nepatīkamākās daļas izvairoties:

"1. Iestādes administratīvais vadītājs ir valsts sekretārs, līdz ar to ministrei nav pienākums pārbaudīt līgumu redakcijas pirms to parakstīšanas, līgumu parakstīja valsts sekretārs;

2. Sākotnēji ziņojuma turpmākas izmantošanas ierobežojumi tika piedāvāti no SIA Ernst&Young standarta līguma. Līguma 10.1.p. gala redakcija tapa līguma saskaņošanas rezultātā, kā kompromiss, kurā tika iekļauts, ka ziņojumu var nodot LR Ministru kabinetam, LR Saeimai un VSIA Latvijas Nacionālā opera un ja Ziņojums pieprasīts saskaņā ar tiesas pavēsti."

Tikmēr Pietiek otrdien vērsās administratīvajā tiesā saistībā ar Kultūras ministrijas atteikumu publiskot šo audita ziņojumu.

Kā jau zināms, ministrija bija piemirsusi pagarināt šī dokumenta ierobežotas pieejamības statusu, kā rezultātā laikā, kad to pieprasīja Pietiek, ziņojumam bija publiski pieejamas informācijas statuss.

Tikai pēc pieprasījuma saņemšanas Jaunzemes-Grendes vadītā ministrija attapās par savu nolaidību un paziņoja, ka noslēgta līguma nosacījumi tai esot svarīgāki par likuma normām.

Novērtē šo rakstu:

0
0