Iesaki rakstu:

“Ministram ir jābūt aktīvai personai, kas virza uz rezultātu, nevis tikai uz procesu, no kura nevar izvairīties,” tviterlentē izteicās kāds politikas vērotājs, un man nācās piekrist šai domai. Runa bija par iekšlietu ministri Mariju Golubevu (“Attīstībai/Par”).

Laikā, kad mūsu valsts drošības jautājumi ir vissvarīgākie, tikai ar lielu piepūlēšanos var saskatīt valdības rūpi par tiem. Izņemot pāris ministrus, pārējie tā viegli un klusi aizslidinās pār sarežģītajiem un nozīmīgajiem valsts drošības jautājumiem. Ja būtu miera laiki, tad mēs uz to skatītos caur garlaicības režģīti, bet blakus notiek karš, kas pastarpināti skar arī mūs. Pagaidām pastarpināti.

Jau mēnesi Latvija uzņem Ukrainas bēgļus. Gluži loģiski rodas jautājumi: cik bēgļu Latvija jau ir uzņēmusi; kā viņi tiek reģistrēti; vai viņu pasēs tiek veiktas kādas atzīmes utt. Lietuvā līdz pagājušās nedēļas nogalei bija reģistrēti 33 359 bēgļi, un viņus savās annālēs atzīmēja mūsu PMLP analogs - Migrācijas departaments, kas ierakstīja bēgļus informācijas sistēmā. Savukārt Latvijā, izrādās, nav zināms no Ukrainas ieradušos bēgļu skaits: viņus uz robežas nereģistrē.

Toties ir dzirdēts, ka Iekšlietu ministrija izstrādā bēgļu uzskaites IT sistēmu... Varbūt tomēr pieķerties šai lietai nopietni un izveidot daudzmiljonus rijošu Bēgļu uzskaites biroju? Attiecīgajam politpulciņam taču ir pieredze biroju veidošanā.

Lai tiktu skaidrībā vismaz ar kaut ko, uzdevu jautājumus Iekšlietu ministrijai, uz tiem atbildēja ministres Marijas Golubevas padomniece Linda Curika.

1. Vai uz Latvijas/Lietuvas robežas tiek reģistrēti bēgļi no Ukrainas, un vai viņu pasēs tiek veiktas attiecīgas atzīmes?

Uz iekšējām robežām, t.i. uz Latvijas - Lietuvas un Latvijas - Igaunijas valsts robežas, nav atjaunota robežkontrole un netiek veiktas robežpārbaudes iekšējo valsts robežu šķērsojošām personām, līdz ar to Valsts robežsardze neveic iekšējo robežu šķērsojošo personu uzskaiti un/vai reģistrāciju, kā arī ceļošanas dokumentos neizdara ieceļošanas atzīmes iekšējo valsts robežu šķērsojošo trešo valstu piederīgo ceļošanas dokumentos.

2. Vai iekšlietu struktūras kaut kādā veidā reaģē uz naida runu pret ukraiņiem?

Valsts policija savas kompetences jomā pievērš pastiprinātu uzmanību jebkādām viedokļu un darbību izpausmēm, kas varētu būt saistīti ar agresiju pret personām, to mantu vai infrastruktūru saistībā ar Ukrainas bēgļiem vai Putina karu Ukrainā, lai saprastu motivāciju šādai rīcībai un, konstatējot likumpārkāpumu, vainīgās personas sauktu pie atbildības. Tostarp naida runas izpausmēm, huligāniska rakstura darbībām vai pat krimināli sodāmām rīcībām. Policija visu šo informāciju fiksē un vērtē, tostarp pārbaudot notikumu apstākļus un rīcības motivācijas. Atbilstošās situācijās tiek sāktas resoriskās pārbaudes, arī administratīvie procesi un kriminālprocesi. Vienlaikus notiek cieša sadarbība ar citām tiesībsargājošām iestādēm un attiecīgi, pēc piekritības, fiksētā informācija tiek nodota Valsts drošības dienestam. Uzsveram, ka Latvija ir droša vide tās iedzīvotājiem, un ir īpaši būtiski tieši šobrīd stiprināt un demonstrēt tautas vienotību, izvairīties no apvainojumiem un neizvērst vienam pret otru pāridarījumus. Lai gan gadījumu nav daudz, atgādinām, ka šādām darbībām var būt gan adiministratīvā, gan kriminālatbildība. Arī resoriskās pārbaudes var rezultēties procesā. Mēneša laikā Valsts policija ir sākusi 8 kriminālprocesus, no tiem trīs ir par nodarījumiem, kas vērsti pret Ukrainas bēgļiem, četri par Ukrainas karogu nozagšanu vai dedzināšanu, viens - par huligānismu. Tāpat ir sākti 34 administratīvā pārkāpuma procesi, lielākā daļa ir par sīko huligānismu (tajā skaitā par vispārpieņemto sabiedrības normu pārkāpumu, īstenojot Ukrainas atbalsta nopēlumu). Šobrīd absolūti nav pamata uztraukumam par drošības situāciju, policija tai uzmanīgi seko līdzi. Valsts policija vairākkārt vērsusi iedzīvotāju uzmanību, ka atbalsta Ukrainai paušana ir vēlama, ievērojot valstī esošos likumus un neizvēršot pārkāpumus. Savukārt, ja likumpārkāpumi tiek manīti, iedzīvotāji aicināti nekavējoties par tiem ziņot, zvanot policijai 110. Vienlaikus arī policija pievērš pastiprinātu uzmanību gan automašīnām, gan infrastruktūru objektiem ar dažādiem aizdomīgiem uzrakstiem, tostarp tādiem, uz kuriem attēloti Putina karu Ukrainā simbolizējošie burti “Z”, “V”, kā arī citi burti, piemēram “O”, “X” un “A”. Tāpat, lai novērstu iespējamas provokācijas, fiksējot automašīnas ar DTR (Doņeckas Tautas Republika), LTR (Luhanskas Tautas Republika) un PSRS simboliem un karogiem, šādu automašīnu vadītāji tiks apturēti un pārbaudīti.

3. Vai žogs uz robežas jau tiek būvēts?

Saskaņā ar 2021. gada 12. novembrī Saeimas pieņemto Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumu VNĪ vada, īsteno un uzrauga visus robežas infrastruktūras būvniecībai nepieciešamos darbus, īsteno būvniecībai nepieciešamos iepirkumus un slēdz iepirkuma līgumus. Projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, AS “Latvijas valsts meži”, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Projektā paredzēts izbūvēt valsts robežas joslu 173 kilometru garumā, tostarp pastāvīgu žogu 134  kilometru garumā. Projekta īstenošanas termiņš žoga izbūvei trīs posmos ir līdz 2022. gada nogalei, trīs posmos līdz 2023. gada janvāra beigām un trīs posmos līdz 2023. gada februāra beigām. Šobrīd sadarbībā ar AS “Latvijas valsts meži” notiek atmežošanas darbi prioritārajos robežas posmos, kā arī zemes atsavināšana. Paralēli šim aprīlī paredzēts uzsākt pagaidu žoga otrā etapa būvdarbus, kur plānots izbūvēt vēl 22,8 kilometrus pagaidu žoga.

Viss smalki un pareizi aprakstīts. Tikai reālā dzīve nezin kādēļ piedāvā citus piemērus. Iekšlietu ministriju maz interesē tas, kas notiek īpašā riska zonā Latgalē: kā apgalvo vietējie saprātīgi domājošie, varbūt tikai kādi 35% Latgales iedzīvotāju atbalsta Ukrainu, pārējie ir Putina fani. Tas, piedodiet, ir ne tikai stulbi, bet arī bīstami.

Un tas, ka Rīgā policija, iespējams, arī uzmana plānprātīgos putinfanotājus un ukraiņu karogu rāvējus, nenozīmē to, ka viņi tiek monitorēti arī Daugavpilī vai Ludzā. Bet Krievijas pierobežas zona diemžēl ir izteikta 5. kolonnas zona - pateicoties blakus esošajiem Krievijas melu raidtorņiem. Tieši kara dienās ir atklājies, ka 5. kolonnas darbības zona mūsu valstī ir varenplaša. Gluži kā padomju dzimtene kādreiz.

Arī skaistajā pilsētā Rīgā ir ne mazāk interesanti notikumi. Piemēram, mākslinieks Juris Pakalniņš izvietoja savu mākslas objektu iepretim Krievijas vēstniecībai: tādu košu un izteiksmīgu Krievijas karogu ar svastiku virsū. Vēstniecība klusēja (laikam mākslas darbs patika), toties ieprotestēja mūsu pašu policija: vajagot saskaņojumu ar Rīgas domi, un tā svastika ir aizliegta utt.

Izrādījās, nekādu saskaņojumu nevajadzēja, tāpat arī svastika, ja tā ir iekļauta mākslas darbā un neslavina nacismu, ir atļauts elements. Bet policijas čaklos darbarūķus tas nemulsināja, un viņi pa kluso aizvāca mākslas darbu, traktējot to kā neatļautu būvi, jo tam, redz, bija koka kājas...

Policijas pārcentība ir vērojama ne pirmo reizi, turklāt pārcentība virzienā uz Krievijas agresijas atbalstīšanu. Vai nav interesanti, Golubevas kundze?

Savādi, bet ministres aktivitāti esam pamanījuši tikai vienreiz - kad vajadzēja piedalīties Latviju apkaunojošajos praida pasākumos. Taču tad, kad valsts jāvirza uz rezultātu, kas svarīgs visiem iedzīvotājiem - tad gan kaut kā nesanāk tik aktīvi...

Savukārt ieilgušais process ar robežbūvi ir tāds kā grūžamvelkamais process, no kura ir grūti izvairīties: nu, jāceļ tas žogs, nu labi, celsim, tikai lieciet mani mierā... Bet, ja viss - izņemot praidu - nākas tik grūti, tad varbūt likties mierā ar tām iekšlietām un darīt to, kas dziļi pie sirds?

* Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv