Iesaki rakstu:
Valdošajā koalīcijā tiek plānots, ka saskaņā ar Ārlietu ministrijā (ĀM) paklusām sagatavoto īpašo likumprojektu atsevišķu ebreju kopienai pirms Otrā pasaules kara piederējušu, bet denacionalizācijas laikā neatgūtu nekustamo īpašumu restitūcijai, kas drīzumā Saeimā varētu nonākt Saeimā, iesākumā varētu atdot sešus bijušos ebreju organizāciju īpašumus.
Šie seši īpašumi, kā noskaidrojis Pietiek, ir ēka Rīgā, Abrenes ielā 2 (bijusī ebreju skola, patlaban stāv tukša), ēka Rīgā, Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12 (bijusī ebreju reliģiskā skola, tagad Finanšu ministrijas īpašums), ēka Rīgā, Ludzas ielā 25 (bijusī ebreju slimo kopšanas biedrība), ēka Jūrmalā, Kļavu ielā 13 Jūrmalā (bijusī sinagoga, tagad izvietoti divi pašvaldības uzņēmumi) un ēka Rīgā, Skolas ielā 6, kur atrodas Latvijas ebreju kopienas telpas.
Kā zināms, 2006. gadā 9. Saeimā nonāca, bet tika izgāzts balsojumā Aigara Kalvīša valdības virzīts likums, kas paredzēja ebreju kopienai kompensēt par 32 miljoniem latu (aptuveni 45 miljoni eiro) novērtētus īpašumus. Īpašumu saraksts, kuru novērtējums veidoja šo milzīgo kompensāciju, ietvēra 299 objektus, un Pietiek to savulaik ir publicējis.
Tagad starp vairākiem juridiskiem risinājumiem viens no būtiskākajiem aspektiem būs, vai katrs no īpašumiem ebreju draudzei tiks atdots ar atsevišķu likumu vai arī tiks virzīts viens likums ar deklaratīvu pamatojumu un atdodamo īpašumu kopēju sarakstu. Pastāv bažas, ka otrajā variantā ar vienu kopēju likumu varētu būt iestrādāta shēma, kā nākotnē ar likuma grozījumiem papildināt to ar jaunu īpašumu sarakstu.
Ebreju īpašumu restitūcijas jautājumam jau gadiem līdzi nāk arī jautājums, kas būs īpašumu saņēmējs. 2006. gadā 9. Saeimā izgāztajā likumā kā kompensācijas par neatgūtajiem īpašumiem saņēmējs bija norādīta Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome. Tās vadītājs un īpašumu jautājuma aktīvākais lobētājs Arkādijs Suharenko un viņam daļēji piederošās Rietumu bankas pārstāvji pēdējos mēnešos politiskajām partijām atvēlējuši desmitiem tūkstošu lielus ziedojumus. Taču Rietumu banka no jebkādiem komentāriem Pietiek kategoriski atteicās, to pamatojot ar to, ka ziedotāji taču esot privātpersonas.
Saeimas kuluāros meklējot politisko atbalstu un nepieciešamās deputātu balsis topošajam likumam, pagaidām tiek solīts, ka restitūcija attieksies tikai uz atsevišķām sabiedriskajām ēkām un nekustamajiem īpašumiem, kuri reiz piederējuši ebreju kopienai, tostarp reliģiskām ēkām un kapsētu (Pietiek jau minētie seši objekti). Tomēr, kamēr nav zināms juridiskais risinājums, kādu piedāvās likuma iniciatori, nav pārliecības, vai nākotnē uz šī likuma pamata nevar tikt reanimēta ideja par daudz plašāka nekustamo īpašumu skaita restitūciju, kuri savulaik piederējuši ebreju kopienas pārstāvjiem, bet nav denacionalizēti, jo to mantinieki nogalināti holokaustā.
Pirms Ziemassvētku brīvdienām frakcijas sēdē ebreju īpašumu restitūcijas risinājumam konceptuālu piekrišanu devusi Vienotības frakcija, bet oficiāli koalīcijas dienaskārtībā šis jautājums vēl nav virzīts. Frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa Vienotības deputātiem uzsvērusi, ka runa ir tikai par "īso sarakstu", proti, dažām sabiedriskajām celtnēm un kādu kapsētu.
Vienotības topošo likumu aizstāvēt bija ieradies ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un ĀM parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševiča. Problēmas risināšanai izvēlēts laiks, kad Latvija ir Eiropas Padomes prezidejošā valsts, kad deputātus, kas ir noraidoši šajā jautājumā, varētu ierobežot valstij pievērstā starptautiskā uzmanība.
Pietiek jau rakstīja, ka 14. novembrī pa 8000 eiro koalīcijas partnerim Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) atvēlējuši divi Suharenko piederošās Rietumu bankas valdes locekļi - Dmitrijs Piškins un Ruslans Stecjuks. Pats Suharenko 10 000 latu (aptuveni 14 000 eio) ZZS noziedoja vēl 2013. gada augustā. Vēl 16 000 eiro no Suharenko kabats ieripoja Vienotības kasē 2014. gada martā un tikpat liela summa opozīcijā esošās Saskaņas kasē 2014. gada janvārī. Vēl 10 000 eiro Saskaņai 2014. gada aprīlī noziedoja cits Rietumu bankas valdes loceklis - Renāts Lokomets.
Saskaņā ar Ārlietu ministrijas oficiālo skaidrojumu "likumprojekts nemaina līdzšinējo Latvijas politiku īpašumu denacionalizācijas jomā, bet ir tikai viens no iespējamajiem soļiem totalitāro režīmu paveikto noziegumu seku mazināšanā. Tas paredz atjaunot Latvijas ebreju kopienas īpašumtiesības uz atsevišķām reliģiskām un sabiedriskām celtnēm. Latvijas valdība turpinās dialogu ar ebreju kopienu par iespējamajiem turpmākajiem risinājumiem atlikušo sabiedrisko un reliģisko organizāciju īpašumu restitūcijas jomā".