Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējā laikā sabiedriskajā telpā izskan ziņas, kas satur informāciju par iespējamu notikušu (un turpinātu) Ekonomikas ministrijas un ar to saistīto valsts institūciju amatpersonu darbību vai bezdarbību, kā rezultātā radīts būtisks kaitējums valsts varai vai pārvaldības kārtībai, kā arī ar likumu aizsargātām personas interesēm. Informācijas apjoms rada aizdomas par valsts un sabiedrības kopējo resursu prettiesisko izšķērdēšanu.

Valsts atbalsta nepamatota piešķiršana nozīmīgi skar elektroenerģijas patērētāju intereses. Vienlaikus tā būtiski ietekmē citu Latvijas ražošanas nozaru konkurētspēju un tādējādi rada negatīvu ietekmi uz valsts ekonomikas attīstību kopumā.

Ministru kabinets 2010. gada 16. martā pieņēma noteikumus Nr.262 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenas noteikšanas kārtība" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 262) un 2009. gada 10. martā noteikumus Nr. 221 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 221). Ar šiem noteikumiem tika ieviesta valsts atbalsta programma.

Latvijas Republika, uzsākot pasākumu īstenošanu, 2007. gadā. ir piešķīrusi atbalsta pasākumam likumīgo spēku pirms Eiropas Komisijas gala lēmuma pieņemšanas (gala lēmums pieņemts 2017. gada 24. aprīlī), tādējādi ir pārkāpts Līguma par Eiropas Savienības 108. panta 3. punkts.

Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas pastāvīgo judikatūru atbalsta pasākums, kas īstenots, neievērojot Līguma par Eiropas Savienības 10$. nama 3. punktā paredzētos pienākumus ir nelikumīgs [skat., piemēram, spriedumus Eiropas Savienības tiesas lietās - Nr. C-354/90 (17. punkts), Nr. C-276/04 (30. punkts). Nr. C-672/13 (76.. 77. punkts)). Ievērojot ES prasības, kā arī Komercdarbības atbalsta kontroles likumu, šādos gadījumos atbildīgajām institūcijām un amatpersonām ir jāveic pasākumi nelikumīgi sniegta atbalsta “atgūšanai" (ne vienmēr tā ir izmaksu atprasīšana, bet mehānismi ir dažādi).

Ievērojot Eiropas Komisijas konstatēto Eiropas Savienības normatīvā regulējuma pārkāpumu no Latvijas valsts puses, kā arī ņemot vērā Latvijas Republikas tiesību aktus (likumus, MK noteikumus Nr. 221 un Nr. 262, ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmu saistītos administratīvos aklus), pamatojoties uz Prokuratūras likuma 2. panta 6. punktu un 21. pantu

lūdzu:

1. Pārbaudīt informāciju par valsts institūciju pārstāvju rīcības acīmredzamu neatbilstību normatīvajam regulējumam, lai noskaidrotu, vai šādu valsts institūciju pārstāvju rīcībā nav saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes, un sniegt atbildi par rezultātiem.

2. Noskaidrot, vai valsts institūciju pārstāvji, izdodot normatīvo aktu jēgai un mērķim neatbilstošus administratīvos aktus un nenodrošinot atbilstošu kontroli pār OIK sistēmas darbību, iespējams, rīkojoties izteikti ražotāju interesēs, nav izdarījuši noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti Krimināllikuma XXIV nodaļā “Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā".

3. Vērsties tiesā ar mērķi atjaunot likumību, proti, regresa kārtībā piedzīt no amatpersonām pilnu zaudējuma atlīdzinājumu.

Novērtē šo rakstu:

166
8