Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Četrgadīga bērna piespiedu ievietošana bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā Ainaži ar formālo pamatojumu – viņš, pieprasot nopirkt sporta mašīnīti, iesitis savai mātei: kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, šis varētu būt bijis viens no faktiem, kuru dēļ nule no amata uz izmeklēšanas laiku ir atstādināta šīs slimnīcas vadītāja Ilona Balode. Pietiek šodien publisko iesniegumu, kas pirms nedēļas ir ticis nosūtīts Veselības ministrijas vadībai un kurā detalizēti aprakstīts slimnīcā un saistībā ar to notiekošais:

„No publiski pieejamās informācijas Veselības ministrija ir vienīgā dalībniece SIA “Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca “Ainaži””, kur faktiski prettiesiski 2017.gada 9.martā tika ievietots 4 gadus vecais Ivo C., turot tur faktiski piespiedu kārtā psihiski veselo bērnu līdz pat 20.aprīlim, par ko Nacionālais veselības dienests tika pārskaitījis šai psihiatriskajai slimnīcai EUR 1 614,06.

Zinta C. dēls - Ivo C. 2012.gada 25.maijā dzima Apvienotajā Karalistē un tur dzīvoja līdz 2016.gada 23.jūlijam, kad viņa māte - Līga A. prettiesiski izveda no Anglijas, tikai 2016.gada 22.augustā deklarējot viņa dzīvesvietu Latvijā.

Bērna - Ivo C. vecākiem ir kopējas aizgādības tiesības uz mazgadīgo Ivo C., līdz ar to bērnam ļoti svarīgus jautājumus drīkst pieņemt tikai KOPĪGI, uz ko ir arī norādījis mūsu valsts Tiesībsargs.

Ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2016.gada 9.decembra lēmumu tika nolemts Ivo C. atgriezt viņa mītnes zemē - Apvienotajā Karalistē, lēmums stājās likumīgā spēkā 2017.gada 2.februāiī.

Pēc augstākminētā lēmuma pieņemšanas Ivo C. “sāka patstāvīgi slimot”, ar mērķi pierādīt, ka Latvijai nav saistoša ne Hāgas 1980.gada 25.oktobra konvencija “Par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem”, ne arī Eiropas Savienības 2003.gada 27.novembra Regula Nr.2210/2003 un Bērnu tiesību deklarāciju.

Pēc tam, kad bērna māte - Līga A. saņēma Rīgas apgabaltiesas 2017.gada 2.februāra lēmumu, ar kuru tika noraidīta viņas blakus sūdzība par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2016. gada 9.decembra lēmumu, lai izvairītos no lēmuma izpildes, 2017.gada 28.februārī Ivo C. tika ievietots Balvu slimnīcā ar astmas paasinājumu, kur viens pats atradās līdz 2017. gada 9.martam.

Tā kā Līga A. 2017.gada 1.martā iesniedz pieteikumu Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2016.gada 9.decembra lēmuma atlikšanu, un šī pieteikuma, kura pamatā ir bērna mātes norāde, ka Ivo C. ir ievietots slimnīcā, izskatīšana tiek nozīmēta uz 2017. gada 4.aprīli, bērna māte izņemot 2017.gada 9.martā 4 gadus veco zēnu no Balvu slimnīcas, steidzami, pāris stundu laikā, tajā pat dienā - 2017.gada 9.martā ieradās Bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā “Ainaži”, kur, vienojoties ar psihiatru Jāni Bojāru un slimnīcas valdes locekli Ilonu Balodi, LŪDZA UZŅEMT bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā „Ainaži”.

Uzzinot par dēla ievietošanu psihiatriskajā slimnīcā, Zintis C. 2017.gada 1.aprīlī atlidoja no Anglijas un devās uz Ainažiem, izņemt dēlu no slimnīcas, kur tas viņam tika liegts, psihiatram Jānim Bojāram steidzami Zintim C. uzstādot diagnozi - patoloģisku tieksmi uz kverolenci, kā arī izdomājumiem, iespējams, murgu idejām, un noorganizējot, ka Viļakas novada bāriņtiesas priekšsēdētāja, kas bija piedalījusies lietas par Ivo C. atgriešanu viņa mītnes zemē - Anglijā, un ļoti labi zināja, ka Latvijas tiesu un Bāriņtiesu kompetencē nav lemt jautājumu par aizgādības/aprūpes tiesībām attiecībā uz Ivo C., 2017.gada 3.aprīlī pieņēma vienpersonisko lēmumu par aprūpes tiesību uz dēlu Ivo C. atņemšanu Zintim C., kas likumā noteiktā kārtā tika apstrīdēts.

2017.gada 11.aprīlī Balvu novada bāriņtiesa atjaunoja Zintim C. atņemtās aprūpes tiesības, nesaskatot to atņemšanai nekādu pamatu, norādot uz neizpratni par Ivo C. ievietošanu psihiatriskajā slimnīcā.

Tieši izziņa par to, ka Ivo C. no 2017.gada 9.marta ārstējas bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā “Ainaži”, bija par pamatu tiesas nolēmumam par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2016.gada 9.decembra lēmuma, ar kuru tika nolemts Ivo C. atgriezt viņa mītnes zemē - Apvienotajā Karalistē, izpildes atlikšanai līdz 2017.gada 1.jūnijam.

Tika iesniegta sūdzība Veselības inspekcijā.

2017.gada 6.jūnijā Zintis C. saņēma Veselības inspekcijas Veselības aprūpes kvalitātes kontroles nodaļas vadītājas Ilzes Bukas lēmumu Nr.4.2-1/7706/408, ar kuru ir atzīts, ka Ivo C. visos lēmumā norādītajos aprūpes posmos ir saņēmis veselības aprūpi atbilstoši Ārstniecības likuma 37.panta pirmās daļas 1.punkta noteiktajam (slimības profilakse, diagnostika, terapija), un veselības aprūpes pārkāpumi netika konstatēti.

Pēc iepazīšanās ar šo lēmumu, tas tika pārsūdzēts kā nelikumīgs un mazgadīgā Ivo C. tiesību aizskarošs, sūdzībā norādot, ka ir skaidrs, ka Veselības inspekcijas Veselības aprūpes kvalitātes kontroles nodaļas vadītājas Ilzes Bukas un šī lēmuma sagatavotājas Jeļenas Smotrovas rīcībā klaji izpaužas tiesiskais nihilisms. Ir skaidrs arī tas, ka ne persona, kas lēmumu sagatavoja, ne arī tā, kas parakstīja, nav izpratušas, kas ir uzrakstīts un parakstīts.

Ir skaidri un nepārprotami redzams, ka šīs Veselības inspekcijas amatpersonas, ne tikai nezina Ārstniecības likuma un Pacientu tiesību likuma nosacījumus, bet nezina arī Latvijas Republikas Satversmē, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā noteikto, kā arī faktiski atbalsta BĒRNA NOLAUPĪŠANU un likumīgā spēkā stājušās tiesas nolēmuma nepildīšanu.

Sūdzībā tika norādīts, ka faktiski augstāk minētās Veselības inspekcijas amatpersonas ir atbalstījušas 4 gadus veca bērna turēšanu APCIETINĀJUMĀ, jo saskaņā ar KPL piespiedu turēšanu psihiatriskajā slimnīcā likumdevējs ir pielīdzinājis apcietinājumam.

Neviens nav pacenties pamanīt, ka mazgadīgais Ivo C. 2017.gada 9.martā ir ticis izrakstīts no SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības”, un pāris stundu laikā ir ievietots bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā, jo 4 gadus vecais bērns, iznākot no slimnīcas, esot sitis mātei, pieprasot “sporta mašīnu”.

Ārstniecības likuma 67.pants nosaka, ka psihiatriskā palīdzība balstās uz brīvprātības principu.

Stacionāro palīdzību sniedz psihiatriskajā ārstniecības iestādē, ja SLIMNIEKA VESELĪBAS STĀVOKĻA dēļ to nav iespējams veikt ambulatori vai dzīvesvietā.

Pacientu var stacionēt psihiatriskajā ārstniecības iestāde ar viņa RAKSTVEIDA PIEKRIŠANU, pamatojoties uz konstatētajiem psihiskajiem traucējumiem un psihiatra MOTIVĒTU lēmumu PAR PSIHISKĀS VESELĪBAS IZMEKLĒŠANAS. ĀRSTĒŠANAS UN REHABILITĀCIJAS NEPIECIEŠAMĪBU PSIHIATRISKATĀ ĀRSTNIECĪBAS IESTĀDĒ.

Pacienta piekrišanu stacionēšanai pievieno medicīniskajiem dokumentiem.

Kā jau norādīju iepriekš, mazgadīgā Ivo C. ABU vecāku PIEKRIŠANA bērna vietā tikt stacionētam psihiatriskajā slimnīcā NAV saņemta, kā arī NAV ārstu konsīlija atzinuma, ka mazgadīgajam Ivo C. būtu nepieciešama PIESPIEDU psihiatriskā ārstēšana, jo ne ambulatori, ne arī dzīvesvietā NAV iespējams iedzert 1/4 no tabletes, nav iespējams divas reizes papeldēt, 5 reizes piedalīties mūzikas nodarbībās, un noregulēt stāju.

Kā noskaidrojās, nopratinot administratīvajā lietā, ko izskata administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu nams, psihiatru Jāni Bojāru, kurš esot pieņēmis lēmumu par bērna stacionēšanu, un slimnīcas Valdes locekli Ilonu Balodi, Ivo C. faktiski bērnu psihiatriskajā slimnīcā “Ainaži” netika ārstēts, bet gan turēts piespiedu kārtā, piedevām vēl nenodrošinot Balvu slimnīcas fiziopneimonologa-alergologa S.Pužules norādījumus par Ivo C. bronhiālās astmas ārstēšanu, jo, kā Valdes locekle Ilona Balode tiesai paskaidroja, viņa nesaskatīja Ivo C. bronhiālās astmas simptomus, tāpēc ignorēja Balvu slimnīcas 2017.gada 9.marta izrakstā norādītos ārstēšanas norādījumus.

Ka redzams no Latvijas Republikas Tiesībsarga atbildes, tad “gadījumā, ja tiesa, konstatēs, ka bērns ir ievietots stacionārā nepamatoti (ar bērna patieso veselības stāvokli nesaistītu iemeslu dēļ), šāda ievietošana būs vērtējama kā būtisks bērna tiesību pārkāpums”.”

Novērtē šo rakstu:

0
0