Iesaki rakstu:

Izrādās, līdz ar cilvēkiem, kuri Zolitūdes veikala sagrūšanā zaudēja tuviniekus vai guva nopietnas traumas, ir arī tādi, kuri mēnešiem pēc traģiskā notikuma, konsultējoties ar advokātiem, ir pēkšņi mainījuši liecības, lai tiktu atzīti par cietušajiem un varētu pieteikties uz kompensācijām, kas rakstāmas ar pieciem un vairāk cipariem. Pietiek rīcībā nonākušas viena šāda cilvēka – bijušās veikalaMaxima darbinieces Ninas Šafranes liecības, ko viņa sniegusi Valsts policijai.

2014. gada 31. martā Šafrane policijai liecības vēl sniegusi liecinieces statusā. Viņa tikusi brīdināta par atbildību, kas var iestāties, sniedzot nepatiesas liecības, un ar savu parakstu apliecinājusi, ka 2013. gada 21. novembra nogruvuma laikā veikalā nav atradusies, jo jau pirms tā izgājusi no veikala.

„Varu liecināt, ka 21.11.2013. ap pulksten 17.00 es atrados veikalā „Maxima” adresē: Rīga, Priedaines iela 20, un iepirkos. Sirēna skanēja, bet veikala personāls un apmeklētāji veikalu neatstāja. Es no veikala izgāju pirms nogruvuma,” liecinājusi Šafrane.

Taču jau nepilnu mēnesi vēlāk Šafranes atmiņas par notikušo būtiski papildinājušās – viņa „atcerējusies” ne tikai to, ka notikušajā „fiziski es necietu, bet ļoti cietu morāli”, bet arī to, ka sagruvušajā ēkā tomēr esot atradusies.

Saskaņā ar jaunajām Šafranes liecībām, ko viņa jau sniegusi kā cietusī, viņa „atcerējusies”, ka nogruvuma brīdī esot atradusies veikala noliktavā, kur sarunājusies ar kolēģi”.

Jaunajās liecībās Šafrane jau apgalvojusi, ka tad, kad „notika jumta nogruvums, es sākotnēji nesapratu, bet pēc tam šoka stāvoklī es izskrēju pa rampu. Turpinājumā pieskrēju pie ieejas, jo uztraucos par viru un dēlu. Vīrs un dēls bija pie veikala”.

Atcerēšanās par atrašanos sagruvušajā ēkā Šafranei devusi iespēju ne tikai saņemt cietušā statusu, bet līdz ar to arī pieteikties uz kompensāciju: tā kā bijusī Maximas darbiniece fiziski nav cietusi, viņa izteikusi vēlmi uz morālo kompensāciju.

„Sakarā ar iepriekš norādīto man ir nodarīts morāls kaitējums desmit tūkstošu euro apmērā, ko lūdzu piedzīt no vainīgajām personām, un lūdzu saukt pie kriminālatbildības vainīgās personas,” liecinājusi Šafrane.

Viņa liecībās arī īpaši norādījusi, ka „SIA Maxima Latvija man piešķīra 10 dienu apmaksātu atvaļinājumu, vairāk neko citu viņi man nav maksājuši. Ne sociālie dienesti, ne SIA Maxima Latvija nekādas kompensācijas nav izmaksājusi”.

Pietiek šodien publicē Šafranes liecības, bet tuvākajās dienās publicēsim vēl citas liecības, kas rāda, cik dažādi cilvēki izmantojuši iespēju pieteikties uz morālā kaitējuma kompensācijām saistībā ar Zolitūdes traģēdiju.