Iesaki rakstu:

Iespējams, Dziesmu un deju svētku padome lēmumus par atbalstu rīcībai ar svētku biļetēm, uz kuru pamata rīkojies Latvijas Nacionālais kultūras centrs, pieņēmusi pretlikumīgi, bez attiecīga normatīvo aktu piešķirta pilnvarojuma. Tāpat, iespējams, šīm struktūrām nemaz nav bijis tiesību izlemt par 12% Dziesmu svētku biļešu izdalīšanu bezmaksas ielūgumu formā. Ar iesniegumu, aicinot izvērtēt šos faktus, Pietiek otrdien vērsās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā un Valsts policijā.

Dziesmu svētku organizētāji Pietiek ir oficiāli informējuši, ka Ministru kabineta izveidotā padome ir atbalstījusi faktiski visus dokumentus, kas saistās ar Dziesmu un deju svētku biļešu cenām, rezervēšanu un bezmaksas ielūgumu piešķiršanu.

"Dziesmu un deju svētku padomes sēdē izskata un apstiprina ielūdzamo/rezervāciju grupu sarakstus," - šādu terminoloģiju, lai raksturotu padomes lēmumus, oficiālā skaidrojumā izmantoja Dziesmusvētku organizētāju preses pārstāve Inga Vasiļjeva.

Taču Dziesmu un deju svētku padomes nolikums (http://goo.gl/wQ2FR) nosaka, ka padomes lēmumiem ir tikai un vienīgi ieteikuma raksturs un ka tai ir tikai šādas tiesības:

- atbilstoši kompetencei sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām, juridiskajām un fiziskajām personām, kā arī ar ārvalstu institūcijām;

- pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī no nevalstiskajām organizācijām padomes uzdevumu izpildei nepieciešamo vispārpieejamo informāciju;

- uzaicināt piedalīties padomes sēdēs ar padomdevēja tiesībām ekspertus un speciālistus, kā arī valsts un pašvaldību institūciju un nevalstisko organizāciju pārstāvjus;

- izveidot darba grupas ar padomdevēja tiesībām konkrētu jautājumu izvērtēšanai un priekšlikumu sagatavošanai;

- patstāvīgi sadarboties ar plašsaziņas līdzekļiem un sniegt informāciju par padomes kompetencē esošiem jautājumiem.

Arī Dziesmu un deju svētku likumā (http://goo.gl/VWBoS), uz ko ir atsauce Ministru kabineta pieņemtajā Dziesmu un deju svētku padomes nolikumā, starp padomei noteiktiem uzdevumiem nav neviena, kas ļautu tai pieņemt lēmumus, kā rīkoties ar valsts mantu.

Taču, kā izriet no Dziesmu svētku organizētāju sniegtās informācijas, tieši uz padomes pieņemto lēmumu pamata Nacionālais kultūras centrs veicis konkrētas darbības, apstiprinot ne tikai biļešu cenas, bet arī rezervējamo un bez maksas izsniedzamo biļešu (ielūgumu) daudzumu.

Pietiek iesniegumā Valsts policijai un KNAB arī norādīts uz Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu, kas noteic gan to, ka publiskās personas rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu, gan to, ka manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu.

Manta šī likuma izpratnē ir arī iespēja apmeklēt Dziesmu un deju svētku pasākumus. KNAB un Valsts policija Pietiek iesniegumā tiek aicināti pārbaudīt, vai lēmums valsts mantu - 12% no visām biļetēm uz Dziesmu un deju svētku pasākumiem - vienkārši atdot par brīvu dažādām personām, kuras ir šķitušas nozīmīgas Dziesmu un deju svētku padomei, atbilst šā likuma nosacījumiem.

Tieši šādu biļešu daudzumu bezmaksas ielūgumiem nolēma atvēlēt Dziesmu un deju svētku padome, un, balstoties uz padomes lēmumu, attiecīgu rīkojumu (kurā arī minēts Dziesmu svētku padomes lēmums) šā gada 22.februārī pieņēma Nacionālā kultūras centra direktore Dace Melbārde.