Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

28.11.2013. Saeima 2.lasījumā apstiprināja  priekšlikumus likumprojektam “Grozījumi Maksātnespējas likumā”: „Papildināt 147.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā: (6) Pēc mantas, kas kalpojusi kā nodrošinājums, pārdošanas nodrošinātais kreditors zaudē savas prasījuma tiesības un atlikušās parādnieka saistības līdz ar izsoles akta apstiprināšanu tiek dzēstas.”

Šis priekšlikums ievieš “nolikto atslēgu  principu”, paredzot parādniekam tiesības bankrota procedūras ietvaros norēķināties par neizpildītajām saistībām ar parādnieka īpašumā esošo nekustamo īpašumu, atsvabinot to no pārējām saistībām pret NODROŠINĀTO (to, kuram par labu ir bijusi hipotēka) kreditoru.

Nr165: „Papildināt 164.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā: „Dzēšot parādnieka saistības, ir dzēšami arī ar to saistītie galvojumi."" Priekšlikums ir atbilstošs esošam Civillikuma 1710.pantam, kas nosaka: “Galvojums izbeidzas ar katru darbību, kas dzēš galveno saistību, atsvabinot no tās parādnieku” un pašlaik ir dažādi interpretējams.

Patlaban bankrota procedūra paredzēta pašam parādniekam un attiecīgi katram no galviniekiem, kuri dažreiz ir ģimenes locekļi.

Priekšlikuma būtība – ja fiziskai personai ir pabeigta bankrota procedūra, tad visi galvinieki, kas uzņēmušies atbildēt par viņa saistībām ir atsvabināmi no galvojumiem. Bet pašlaik bankrota procedūru ir nepieciešams veikt visiem – parādniekam un katram galviniekam.

Šis jautājums ir tieši saistīts ar banku lobiju, kas ir ieinteresēti nopelnīt vairāk, atņemot mantu un naudu ne tikai no pašiem parādniekiem, bet arī no galviniekiem, kurus savā laikā bankas piespieda parakstīties par attiecīgiem parādniekiem, pat nevērtējot, vai tie ir spējīgi atbildēt par prasībām pret parādnieku.

Piedāvātā norma būs attiecināma tikai uz fizisko personu bankrota procedūru, respektīvi – uz parādnieka ģimenes locekļiem, kas galvoja par alkatīgu banku saistībām.

Policistu arodbiedrība vēlētos šādus grozījumus arī Civilprocesa likumā, bet šobrīd izskatās, ka Saeimai svarīgākas ir komercbanku intereses un grozījumi Maksātnespējas likumā ir iestrēguši Saeimas Tautsaimniecības komisijā.

Novērtē šo rakstu:

0
0