Iesaki rakstu:

Šomēnes aprit trīs gadi, kopš Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītājas amatā tika iecelta Ieva Jaunzeme. Par godu šim notikumam jāatgādina, kas ir Ieva Jaunzeme, kas zināms par viņas darba rezultātiem un kāpēc politiķiem ir nepieciešama tik nekompetenta ierēdne tik svarīgā amatā.

Kas vispār ir Ieva Jaunzeme? Par I.Jaunzemes kundzes agrākajiem gadiem ir zināms ļoti maz. Oficiālajā biogrāfijā lasāms tikai tas, ko viņa ir vēlējusies, lai citi zina. Protams, arī I.Jaunzemei nav patīkami atcerēties, teiksim, komjaunietes gaitas jaunībā vai studiju biedru baumas par pleķiem iegūtajā izglītībā. Tomēr arī oficiālā I.Jaunzemes biogrāfija sniedz krāšņu ieskatu uz tipiska Latvijas ierēdņa veidošanās gaitu.

Savu nodokļu maksātāju naudas saņēmējas karjeru I.Jaunzeme sāka uzreiz pēc universitātes pabeigšanas 1993.gadā, iestājoties darbā Labklājības ministrijā. Tur viņa noturējās tikai pāris mēnešus, pārceļoties uz darbu Saeimā par vienas komisijas vadītājas palīdzi. Tomēr arī tur I.Jaunzemei izdevās noturēties tikai dažus mēnešus, pēc kuriem viņa atgriezās Labklājības ministrijā, un šoreiz viņu paturēja darbā veselus sešus gadus, kuru laikā viņa uzkalpojās līdz departamenta vadītājas amatam.

2000.gadā paralēli veiksmīgi uzsāktajai kopdzīvei ar pašreizējo Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadošo darbinieku, neviennozīmīgu reputāciju nopelnījušo Gvido Romeiko I.Jaunzemes karjerā notika pirmais nozīmīgais lēciens, nokļūstot Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektores amatā, kur par spīti biedru pastāvīgajai kurnēšanai par ģenerāldirektores zināšanu trūkumu I.Jaunzeme spēja noturēties amatā visus četrus gadus.

2004.gadā LDDK biedri vienojās, ka viņu intereses labāk aizstāvēs kāds spējīgāks pārstāvis, tādēļ I.Jaunzeme atgriezās ērtajā valsts ierēdņa maizē, šoreiz Ekonomikas ministrijā (EM) un daudz nozīmīgākā - valsts sekretāra vietnieces amatā. Jāpiebilst, ka viņas tiešā priekšnieka, EM valsts sekretāra amatu toreiz ieņēma nu jau universālā kareivja/korķa visām pudelēm nosaukumu nopelnījušais Kaspars Gerhards (šobrīd Nacionālā apvienība).

Tomēr K.Gerhards ilgi neizturēja I.Jaunzemi, tādēļ viņai Ekonomikas ministrijā tika atrasta jauna - specializētā atašeja vieta. Interesanti, ka pati I.Jaunzeme savā biogrāfijā labprātāk izmanto pašizdomātu sava toreizējā amata nosaukumu - "Eiropas Savienības pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā padomniece". Tomēr nav vajadzīgs pat apjautāties toreizējiem Ekonomikas ministrijas darbiniekiem par patieso I.Jaunzemes amata aprakstu, pietiek palūkoties viņas valsts amatpersonas deklarācijā, kur sameloties nav tik izdevīgi, un tur skaidri redzams īstais I.Jaunzemes amata nosaukums.

Bet I.Jaunzemei vienmēr bijis raksturīgs stāstīt puspatiesības, lai izskatītos labāk, nekā ir patiesībā. To redzēsim arī turpmākajā viņas karjerā. Tikmēr attiecīgajā dzīves posmā interesantākais fakts ir tas, ka I.Jaunzemes priekšnieks Ekonomikas ministrijā abus gadus (no 2004. līdz 2006.), kuros I.Jaunzeme ieņēma atašejienes amatu, bija neviens cits kā pašreizējais premjerministrs Krišjānis Kariņš (toreiz Jaunais laiks, šobrīd Jaunā Vienotība).

Pēc pašas cildinātās, bet īstenībā pelēcīgās karjeras Ekonomikas ministrijā I.Jaunzeme atkal saņēma likteņa (un dažu palīgu) atspērienu, 2006.gadā kļūstot par Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāju. Kaut arī šajā amatā atkārtojās tādi pati ļauno mēļu trīšana, kas seko I.Jaunzemei visos amatos, par priekšsēdētājas pašvako intelektuālo līmeni, politiskajā telpā tajā gadā dominēja Tautas partija un politiskie konformisti TB/LNNK (kuri vēlāk apvienojās ar Visu Latvijai, izveidojot Nacionālo apvienību), kuriem bija izdevīgi tieši tādi ierēdņi, kas nelika šķēršļus valsts kā biznesa vadīšanai.

Pavadīt sešus gadus Konkurences padomes priekšsēdētāja amatā un neizdarīt nevienu vērā ņemamu lietu ir grūti, bet I.Jaunzeme tika ar šo uzdevumu galā. Un, kaut arī I.Jaunzemei nācās 2012.gadā šo amatu  atstāt, līdz arvien lielāku Jaunā laika/Vienotības/Jaunās Vienotības nostiprināšanos pie varas viņu savā azotē paņēma nu jau bēdīgi slavenā Ilze Viņķele (tobrīd Vienotība, šobrīd A/Par), kura tajā laikā ieņēma labklājības ministres amatu.

Labklājības ministrijas valsts sekretāres amatu I.Jaunzeme saglabāja četrus gadus, pieredzot gan I.Viņķeles darba pazaudēšanu, gan Ulda Auguļa (ZZS) "kluso periodu". Viss mainījās, kad 2016.gadā labklājības ministra amatā stājās J.Reirs. Ar politiskā sausiņa reputāciju apveltītajam J.Reiram, izrādījās, ir diezgan strikts viedoklis, ka I.Jaunzemes spējas neatbilst ieņemamajam amatam, tādēļ tas viņai ir jāpamet.

Tā kā mūsu politiskajai "elitei" lojalitāte ir daudz svarīgāka par prātu un spējām, politiskās žonglēšanas rezultātā valsts pārvaldē tika radīts jauns amats - Ekonomikas ministrijas administrācijas vadītājs. Tāds, protams, nebija vajadzīgs ne valstij, ne Ekonomikas ministrijai, bet nekur citur I.Jaunzemei neatradās vieta. Jāpiebilst, ka par ekonomikas ministru toreiz strādāja un I.Jaunzemi pie sevis darbā pieņēma tagadējais Jaunās Vienotības valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.

Kritiens karjerā un kārtējā brūnā strīpa I.Jaunzemes dzīvē turpinājās gandrīz 3 gadus, kuru laikā vienīgais mierinājums bija liela alga ar mazu atbildību. Gaisma tuneļa galā I.Jaunzemes dzīvē uzspīdēja 2018.gadā, kad priekšlaicīgi aizsaulē devās VID ģenerāldirektore Ieva Cīrule. Pēc pāris kandidātiem, no kuriem nu ļoti dvakoja aizdomīguma smaciņa (Inga Koļegova, kuras deklarācijā parādījās aizdomīgi simtiem tūkstošu eiro, un Māris Skujiņš, kura galvenā priekšrocība bija M.Martinsona (Kvadrāta) uzticēšanās), tobrīd varenā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola bija spiesta rīkot vēl vienu konkursu uz VID ģenerāldirektora krēslu.

Konkurss uz VID ģenerāldirektora vietu 2018.gadā bija savāds no sākuma līdz galam. Kaut arī viss tika pasniegts kā profesionāli noorganizēts konkurss, kura laikā tiktu atrasts vislabākais kandidāts, aizkulišu pārzinātāji tikai smīn par cilvēku naivumu.

Tā, piemēram, jau pirmajā konkursa kārtā tika atsijāta Dace Pelēkā - VID ģenerāldirektores vietas izpildītāja un neapšaubāmi ar vislielāko pieredzi apveltītākā persona. Komisijas ieskatā - neatbilda kritērijiem, patiesais iemesls - neērta politiķiem. Toties kritērijiem vislabāk atbilda 2 kandidātes - mūsu stāsta "varone" I.Jaunzeme un cita ilggadēja VID darbiniece, mūžīgo aizdomu plīvura ieskautā Sandra Kārkliņa-Ādmine.

Toreiz notikušās valdības veidošanas/politiskās tirgošanās rezultātu, ko stādīja priekšā kā konkursa komisijas lēmumu,  mēs zinām - par VID ģenerāldirektori tika izvēlēta I.Jaunzeme. Viņai atbalstu ar putām uz lūpām izteica gan agrākā priekšniece I.Viņķele (no Vienotības uz A/Par pārcēlusies Viņķeļu klana redzamākā seja), kuras partijai bija vajadzīga tieši tāda VID vadītāja - ne pārāk gudra, bet paklausīga izpildītāja. Palīdzēja arī Jaunās Vienotības politiķu K.Kariņa un A.Ašeradena atmiņas par kopā ar I.Jaunzemi pavadītajiem gadiem Ekonomikas ministrijā, kā arī Jaunās Vienotības vecbiedres Sandras Kalnietes iesaiste, kuru uz to visaktīvāk mudināja viņas palīdze Vizma Vilumsone, kura ir arī I.Jaunzemes māte.

Ironiskā kārtā izvēlēto kandidāti VID ģenerāldirektores amatam bija spiests oficiāli izvirzīt tieši J.Reirs - cilvēks, kurš tikai pirms pāris gadiem bija argumentēti pamatojis I.Jaunzemes nepiemērotību jebkādam vadošam amatam. Bet J.Reirs pietiekami labi orientējas politiskajās realitātēs un piekrita tādējādi nostiprināt spēku sadali starp Finanšu ministriju un VID (JV un A/Par).

Pārējie koalīcijas partneri šajā cīņā nospēlēja pēc savām spējām - Nacionālā apvienība iedeva I.Jaunzemei "uzticības kredītu" (tulkojumā "vajadzēs atstrādāt"), savukārt jaunie politiskie spēki bija vislielākie zaudētāji, kuriem vajadzēja apmierināties ar citu spēku solījumiem. KPV.LV strīdējās savā starpā tik ilgi, ka citi izlēma viņu vietā. Savukārt JKP un tās galvenais gribētājs Juris Jurašs ar savu vēlmi pārņemt VID un tā pakļautībā esošo Nodokļu un muitas policiju, lai nodrošinātu ienesīgu komerciālo darbību, bija spiesti noskatīties, kā viņu izvēlētā kandidāte, vecā cīņubiedre S.Kārkliņa-Ādmine netiek VID ģenerāldirektores krēslā, jo politiskie konkurenti labi saprata, ka tas būtu tas pats, kā ielaist kazu un āzi kāpostu laukā.

Šeit gan jāzīmē, ka kaut arī nevienam jau sen vairs nav ilūziju par I.Jaunzemes neatbilstību amatam, aizkulisēs joprojām izskan viedoklis, ka, kaut arī viņa ar savu haotiskumu un nekompetenci rada valstij ievērojamus zaudējumus, valstij klātos daudz ļaunāk, ja amatam toreiz tiktu izvēlēta S.Kārkliņa-Ādmine.

Lai kā tur arī nebūtu, I.Jaunzeme stājās VID ģenerāldirektora amatā 2019.gada 11.februārī, un jau pirmajā nedēļā viņai sanāca parādīt sevi no īstās puses. Sākumā pretēji publiskiem paziņojumiem par strādāšanu vienā telpā ar citiem darbiniekiem nepagāja ne nedēļa, un viņa jau bija apguvusi gan VID ģenerāldirektores kabinetu, gan citas priekšrocības. Otrais darbs pēc personīgo ērtību nodrošināšanas bija lūgums VID darbiniekiem izsniegt viņai dažādus dokumentus, ar ko viņai ir nepieciešams iepazīties. Kad viņa burtiski nākamajā rītā atnesa dokumentus atpakaļ un teica, ka esot ar tiem iepazinusies, cilvēki brīnījās, kā gan viņai izdevies vienas nakts laikā iepazīties ar 700 lappusēm. Tomēr zinātāji stāsta, ka vismaz daļa no šiem dokumentiem nokļuva pie citiem cilvēkiem, kuru skaitā bija arī I.Jaunzemes dzīvesbiedra G.Romeiko draugs (un vienlaikus dažādu FKTK konkursu par juridisko pakalpojumu sniegšanu uzvarētājs), advokāts R.Vonsovičs.

Tomēr nākamās I.Jaunzemes darbības VID vadītājas amatā ir pelnījušas detalizētāku apskatu. Tādēļ nākamnedēļ publicēsim otru stāsta daļu, kurā atcerēsimies spilgtākos I.Jaunzemes izgājienus. To starpā ir bijuši gan interesanti pārkāpumi, gan aizdomīgi lēmumi, kā arī daudz kas cits, kuru kopsavilkums palīdzēs lasītājiem labāk izprast, kāpēc mēs esam tur, kur esam.