Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Savulaik Vladimirs Uļjanovs, plašāk pazīstams kā Ļeņins, izteicās apmēram tā – ikvienu ķēkšu var apmācīt tā, lai viņa spētu vadīt valsti.

Pagāja laiks, un Ļeņina teiciens tika nedaudz vienkāršots – ikviena ķēkša spēj vadīt valsti.

Taču, kas interesanti, uzvarējušā sociālisma zemē ķēkšas gan tika saliktas kongresu delegātos, taču pie valsts galvenajiem posteņiem tomēr netika pielaistas.

Varbūt tāpēc, ka tur pie varas bija tumsonīgie komunisti un citi slikti ļaudis, varbūt tāpēc, ka vispār tas vēl bija pagājušais gadsimts. Jupis viņu zina, ar vārdu sakot.

Bet nu, raugoties uz jaunā Latvijas Ministru kabineta portfeļu ieguvēju kandidatūrām, varam būt droši – Vladimirs Iļjičs būtu apmierināts: beidzot ir parādījušies cilvēki, kas viņa ideju sākuši ieviest dzīvē pa īstam.

Savulaik, Jaunajam laikam tikai nākot pie varas un vēl tikai sākot otršķirīgos posteņos bīdīt pirmšķirīgus nejēgas, viens no šiem ļautiņiem – pusizglītotais pusdārznieks Madars Lasmanis (attēlā), iebāzts uzraudzīt privatizācijas procesus visā valstī, televīzijā žēli bolīja acis un stāstīja, ka gluži kā Iļjiča ķēkša viņš taču, lūk, visu varot iemācīties.

Taču pa šiem gadiem apetīte acīmredzami ir augusi tikpat pamatīgi kā visatļautības apziņa un primitīva nekaunība. Sak’, dodiet tik amatus, pārējais – nu, gan jau kaut kā.

Un tiešām – ja reiz Finanšu ministriju spēja vadīt lauksaimnieks Slakteris, kāpēc lai tagad to nevadītu sīkbodnieks Kampars?

Galu galā katram zābakam taču savs pāris ir vajadzīgs, un kurš vispār izdomāja, ka finanšu ministram ir vajadzīga finanšu izglītība? Gan jau ķēkša iemācīsies!

Bet, ja reiz Latvijai kaut kāda ekonomika vēl ir palikusi, kāpēc lai ar to tā kārtīgi galā netiktu Kristovskis? Varbūt pa šo laiku arī šī ķēkša jau ir iemācījusies, ka apgrozījuma un pievienotās vērtības nodoklis būtībā ir viens un tas pats, - un tas jau ir daudz.

Kamdēļ lai šāds speciālists nepastūrētu Latvijas ekonomiku? Arī šai ķēkšai taču, lūk, „būtu svarīga pieredze saimnieciskā amatā”.

Protams, tikpat labi ekonomikas ministra amatā derētu arī Arvils Ašeradens – viņam turklāt pieredze saimnieciskā amatā jau ir.

Vai gan īsti nenoderētu Latvijai ekonomikas ministrs, kurš taču ir demonstrējis tieši šai valstij atbilstošus talantus? Galu galā pats savu uzņēmumu – akciju sabiedrību Diena Ašeradena kungs gan spēja nolaist līdz bankrota priekšvakara stāvoklim nieka dažu gadu laikā, taču - pats no tā paspēja izsprukt ar nepilnu miljonu kontā...

Ar vārdu sakot, ja pirms pāris Saeimām vismaz formāli tika runāts par nepieciešamību pēc profesionāļiem, tagad, raugoties uz ministru kandidatūrām, gandrīz var sadzirdēt vienoto ķēkšu kori skandējam - mēs gribam amatus! Mēs gribam amatus, un tas ir viss, kas mūs interesē!

Novērtē šo rakstu:

1
0