Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

05.06.2016.g. Pietiek bija publicēts raksts par iespējamo civillietas dokumentu viltošanu Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā, par ko KNAB ierosināja pārbaudi. KNAB pārbaudes rezultāti nav zināmi arī uz šo dienu.

Kā jau bija rakstīts, civilprasības izskatīšana pret pārvaldnieku – Dzīvokļu īpašnieku biedrību (turpmāk - DzĪB) “Pleskodāle” tās pašas tiesas sastāvā turpinās. DzĪB faktiski pārstāv un vada divas pensionētas policistes, kurām nopietnu pārvaldīšanas zināšanu vietā dominē tikai varas vēlme, kaut gan septiņu valdes locekļu sastāvā ir arī SIA “Interbaltija” valdes loceklis un sertificēts vērtētājs, kam ir pieredze un zināšanas nekustamā īpašuma jomā.

2016.gada aprīlī DzĪB darbības atbilstību likumam pārbaudīja Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID), bet pārbaudes rezultāti ir zināmi tikai DzĪB valdei un tiek slēpti no 11 apsaimniekoto daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem.

Kāds anonīms tomēr izplatīja par 2016.gada jūlijā VID izteiktu brīdinājumu Nr.30.3-23.2.3./35964 (turpmāk – Brīdinājums) DzĪB „Pleskodāle”, kas noteic: biedrībai līdz 2016.gada 31.jūlijam jāpārtrauc saimnieciskās darbības veikšana, kas kļuvusi par pamatdarbību ar peļņas gūšanas raksturu, pretējā gadījumā VID iesniegs prasību tiesā.

Piebilde: Biedrību un nodibinājumu likums nosaka, ja saimnieciskā darbība ir kļuvusi par biedrības pamatdarbību, kam ir peļņas gūšanas raksturs, biedrības darbība var tikt izbeigta ar tiesas nolēmumu. Pieteikumu tiesā var iesniegt prokurors vai Valsts ieņēmumu dienests (57. panta pirmās daļas 2. punkts un 57. panta otrā daļa).

Tādējādi pastāv normatīvo aktu regulējums, kas paredz, ka biedrībai, kuras pamatdarbība ir kļuvusi par saimniecisko darbību, būtu jāpārreģistrējas par komersantu vai šāda biedrība jālikvidē. Atbilstoši likuma burtam visu Dzīvokļu īpašnieku biedrību, kam vienīgais darbības veids ir daudzdzīvokļu māju apsaimniekošana un pārvaldīšana, proti, saimnieciskā darbība, ir pretlikumīga. To pārreģistrācija komercsabiedrībā zināmā mērā pasargātu arī apsaimniekoto māju dzīvokļu īpašniekus, jo biedrībai nav nedz kapitāla, nedz arī mantiski atbildīgo personu, kuras varētu atlīdzināt zaudējumus to esamības gadījumā.

Bet atgriezīsimies pie tiesvedības. Prasītāji pieprasīja tiesnesei izprasīt VID lēmumu, kā arī brīdinājumu no atbildētājas - DzĪB “Pleskodāle” un 05.08.2016.g. saņēma tiesneses labvēlīgu atbildi – DzĪB izprasītie dokumenti jāiesniedz tiesā līdz 26.08.2016.g. Brīnišķīgi! Tomēr 26.08.2016.g. prasītājiem bija liegta iespēja iepazīties ar lietā iesniegtajiem dokumentiem, kā arī netika darīts zināms, vai tie ir iesniegti.

Iepazīties ar lietas materiāliem aizliedza Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja Daina Treija – kā prasītājiem paskaidroja viņas palīdze Jeļena Tretjakova, iepazīstināt lietas dalībniekus ar lietas materiāliem var tikai un vienīgi ar tiesneses atļauju, bet tiesnese un visa viņas komanda - tiesas sekretāre un palīdze - no 08.08.2016.g. līdz 12.09.2016.g. ir atvaļinājumā...

Prasītāju iebildumi par to, ka Civilprocesa likuma (CPL) 74. pants neparedz izņēmumus lietas dalībnieku tiesībām iepazīties ar lietas materiāliem arī tiesneses prombūtnē, tajā skaitā – atvaļinājuma laikā – netika uzklausīti, jo tiesas priekšsēdētājas palīdzi tas maz interesēja.

Arī prasītāju atgādinājums, ka tiesas sēde nozīmēta uz 20.09.2016.g., kā rezultātā prasītāji nevarēs izmantot savas likumīgas tiesības iepazīties ar lietas materiāliem un rīkoties atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta 3. daļai - ne mazāk ka 14 dienas pirms tiesas sēdes iesniegt savus pierādījumus, iebildumus, precizējumus, ņemot vērā jauniegūto informāciju, tiesas darbiniekus neiespaidoja.

Ar grūtībām tika pieņemta tiesas priekšsēdētājai adresēta prasītāju rakstiskā sūdzība e-dokumenta veidā, ko prasītāji bija spiesti sūtīt caur Tieslietu ministriju un Tiesu administrāciju, jo nezin kāpēc tiesas priekšsēdētāja dokumentu “atvērt un izlasīt” nevarēja, tomēr bija spiesta to gan atvērt, gan izlasīt, kad dokumentu pārsūtīja augstāk stāvošās iestādes.

Zīmīgi, ka neviena prasītāju sūdzība par tiesneses pretlikumīgu rīcību portālā www.tiesas.lv, kur jāreģistrē ar lietas virzību saistīti dokumenti, 18 mēnešu tiesvedības gaitā joprojām nav reģistrēta, kaut gan Augstākās tiesas pieprasījums iesniegt lietas materiālus sakarā ar prasītāju sūdzību ir civillietas neatņemama sastāvdaļa. Jautājums – vai šajā rīcībā nav tiesneses un tiesas priekšsēdētājas disciplinārlietas pazīmju? Tas tiks risināts turpmākajā sarakstē ar augstāk stāvošām iestādēm.

Novērtē šo rakstu:

1
0