Iesaki rakstu:

Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa sākusi izskatīt krimināllietu, kurā uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš tiek apsūdzēts par kukuļa došanu šampanieša pudeles un mēģinājuma palīdzēt jaunieti iekārtot mācību iestādē izskatā. Šodien publicējam Krūmiņa vēstuli, ko viņš pirms vairākiem mēnešiem nosūtīja tiesnesei Ievai Andžānei, lūdzot lietu izskatīt bez viņa klātbūtnes.

Cienītā Andžānes kundze!

Es nezinu, vai pārkāpju kādu likuma pantu, rakstot Jums šo vēstuli. Es zinu, ka Latvijas likumi un to panti tiek grozīti, tos pielāgojot ne tikai Eiropas standartiem, bet arī politiskajai konjunktūrai. Pieņemu, ka arī Jūsu atmiņā ir likumi, kas neatkarīgajā Latvija tika pakārtoti ne tikai kādas varas partijas interesēs, bet arī atsevišķu to biedru interesēs. Neatceraties? Pie izdevības varu pastāstīt.

Cienītā Andžānes kundze, vai Jūs zināt, ka nu jau 27 gadus Latvija tiek apzagta likuma noteiktā kārtībā? Šis nav mans viedoklis, šis ir starptautiski atzīts fakts. Visskaļākais, kas iespējami ir paslīdējis Jūsu uzmanībai garām, ir Eiropas Komisijas ziņojums, par ko 2016, gada rakstīja saziņas līdzekļi. Katru gadu Latvijā nozog 3.5 - 5 miljardus eiro, kad valsts budžets ir 8.7 miljardi!

Ja Jūs domājat, ka Saeimā tika izveidota komisija, kas mēģinātu šo noziegumu izmeklēt, Jūs maldāties. Zinām, ka zog, zinām cik, bet, kas zog, mūs neinteresē.

2011.gadā 28.maijā Valdis Zatlers ierosināja referendumu par Saeimas atlaišanu, jo gribēja apturēt valsts izzagšanu. Tauta viņu atbalstīja. Tiesību sargājošās iestādes neatrada likuma pantus, kas tiesātu trīs A.

Atceraties, kad arestēja vienu no A, pie viņa grāmatvedes atrada tā saucamo "stipendiātu burtnīcu", kur darbiniece rūpīgi iegrāmatoja kukuļos izmaksātos miljonus.. Nu jau vairāk nekā desmit gadi ir pagājuši - nedz burtnīcu, nedz stipendiātu. Varbūt Jūsu aprindās ir kas zināms, kur glabājas šī burtnīca un vai turpinās izmeklēšana šajā lietā?

Ja Latvija 1990.gadā 4.maijā nebūtu pārkāpusi tā laika likumus, Jūs, iespējams, šodien spriestu taisnīgu tiesu, vadoties no pavisam citiem kodeksiem, es turpinātu būt spekulants, nevis biznesmenis.

Kopš neatkarības atgūšanas esmu godprātīgi nodokļos samaksājis miljonus.

Ir riebīgi dzīvot ar apziņu, ka arī par tavu naudu tiek uzturēta vara, kas pret savu tautu attiecas kā pret okupētu cilti, piedāvājot tai otrās šķiras medicīnu, izglītību, pensionāriem cilvēku pazemojušās pensijas.

Jūs droši vien zināt, ka pret mani tiek celta apsūdzība, ka esmu pārkāpis partiju finansēšanas likumu. Pieņemsim, mana vaina tiks pierādīta. Ja es arī būšu pārkāpis likuma burtu, tad ne tāpēc, lai iedzīvotos liekos miljonos. Tos esmu sapelnījis diezgan. Zināt, kāpēc?

I.Sudrabas gadījumā tāpēc, ka uzskatīju, ka viņa ir godīga, zinoša valsts ierēdne, kas, iegūstot varu, sāktu sakārtot valsti. Viņa nerakstītu likumus, kuros iestrādātu spraugas, kur blēžiem paslēpties. Bet viņi pat neslēpjas un valsts svētkos, prezidenta aicināti, necik nekautrējoties izrāda savas apmierinātās sejas un grezni tērptās dāmas.

No studiju laikiem atceros - "o tempora, o mores".

Un zināt, kas ir visskumjākais? Visas šīs nelietības notiek ar visu mūsu klusu ciešanu. Manā aprūpē aug mazbērni un mazmazbērni, kopskaitā 10! Viss, ko es gribu, ir, lai viņi dzīvotu sakārtotā Latvijā un būtu lepni par valsti, ko mēs viņiem atstāsim mantojumā, nevis brauktu prom celt labklājību svešās zemēs.

Tagad par lietu, kuru Jūs izskatāt.

Vai kāds likums var noteikt, kur beidzas pateicība un sākas kukulis?

Kukuli var ielikt ciparos un ciparus iestrādāt likumos. Pateicību nevar. Pateicībai nav mērvienību, tā ir emocionāla kategorija, kas ir atkarīga no dāvātāja izjūtām.

Vai šampanieša pudele ir kukulis vai pateicība, par to spriedīs taisnīgā tiesa.

Šampanietis kā kukulis man, protams, godu nedara, pat kā pateicība arī ne, - par sīku. Uzmanības apliecinājums? Varbūt.

Mani paziņas mani apsaukā par " pasaules lāpītāju ". Man patīk sakārtot vidi, kurā dzīvoju. Iespēju robežās ari cilvēkus, starp kuriem dzīvoju. Pārsvarā palīdzu veciem cilvēkiem, kuri ir iekļuvuši vēsturisko pārmaiņu slazdā, kur siers ne visiem ir pa kabatai. Arī jauniem censoņiem palīdzu, kas saprot laikmetu, kas saprot, ka izglītība noteiks to nākotnes iespējas.

Kāds likuma pants var noteikt manu nodomu palīdzēt jauneklim mācīties Valsts policijas koledžā? Ejot pie Kvieša kunga, man pat pudeles kā kukuļa nebija līdzi.

Es negribu nodoties apsūdzības atstāstījumā, jo tur nav būtības. Būtība ir manā nodomā un Jūsu gribas to izprast. Es nerunāju par likumu, bet par likuma garu.

Ja Jūs esat nonākusi tik tālu manā vēstulē, tad vispirms paldies, ka lasījāt.

Ja Jūs kaut cik esiet iedziļinājusies manā " dvēseles kliedzienā ", lūdzu, iztiesājiet šo lietu bez manas klātbūtnes.

Cerot uz izpratni,

Jūlijs Krūmiņš