Iesaki rakstu:

Nevienam ministram neviens sabiedrisks spēks nav taisījis tādu publisku kampaņu kā asociācija Ģimene radījusi Ilzei Viņķelei. Katrā ziņā man nekad nebūtu ienācis prātā izlasīt grāmatiņu Todien, kad Kārlis bija Karlīna un Todien, kad Rūta bija Rihards, kur nu vēl metodisko materiālu pedagogiem.

Vēl trakāk – man nekad nebūtu ienācis prātā šīs grāmatas iegādāties. Un iegādāties tikai par milzīgu sociālo pazīšanos („blatu”), jo šīs grāmatas bija līdz pēdējai izķēruši interesenti pēc asociācijas Ģimene reklāmas kampaņas.

Vēl trakāk– draudzīgā Ģimene, kuras bērni, kā izrādās, ir vēl 54 asociācijas, tagad piespiedušas grāmatiņu Todien, kad Kārlis bija Karlīna un Todien, kad Rūta bija Rihards izlasīt arī premjerministram, finanšu ministram un Saeimas priekšsēdētājai, un ļaunas mēles melš, ka Valsts prezidenta darbinieki skraida pa grāmatveikaliem cerībā atrast kaut vienu eksemplāru kādai valsts nozīmīgai amatpersonai, kas nesen savu atvasi palaidusi skolā.

Ar milzīgām pūlēm premjerministrs ir atrunāts no viena vāka līdz otram izlasīt metodisko materiālu pedagogiem, jo nevar tak visa valsts nodarboties tikai un vienīgi ar bērnudārza vecuma bērnu pedagoģiju.

Pēc neoficiālām ziņām, izglītības ministrs Roberts Ķīlis un deputāts Imants Parādnieks, lasot grāmatu par Kārli un Rūtu, esot raudājuši un nolēmuši paši ar savu piemēru virzīt valsts demogrāfijas problēmas risinājumu.

Uzzinājis visu šo informāciju juku jukām ar pieprasījumiem pēc Ilzes Viņķeles demisijas, es sēdos un izlasīju šo grāmatiņu.

Sākumā no viena vāka līdz vidum, tad no otra vāka līdz vidum. Tad divreiz izklājamās lapiņas, tad iedvesmojošo metodisko līdzekli darbam ar dzimumlomām un līdztiesību Pirmskolas, kurās ir vieta PepijPrinčiem un PirātPrincesēm, tad vēlreiz bērnu grāmatiņu, un tā arī neatradu nevienu rindiņu, kas kaut nedaudz būtu pretrunā ģimenes vērtībām, pretrunā pedagoģijai, aicinātu uz homoseksuālismu vai kaut ko tam līdzīgu.

Un vēl es sapratu, ka grāmatiņa vairāk domāta vecākiem un vecvecākiem, bērnudārza audzinātājiem, vispār – mums, pieaugušajiem. Protams, ar noteikumu, ka šie pieaugušie māk lasīt un spēj domāt vispārcilvēciskās vērtībās.

Un tad es sapratu, ka asociācija Ģimene ir viena izcila PR kompānija, kas ceļ atpazīstamību.

Es vēršos pie asociācijas Ģimene, vai viņi arī mums, mediķiem, nevarētu kaut kā palīdzēt ar savu enerģiju un izdomu. Varbūt viņi varētu palīdzēt iekustināt Izglītības un zinātnes ministriju un tās ministru, lai pirmskolas iestādēs un skolās tiek atjaunota veselības mācība, kur bērniem apgūt higiēnu, anatomiju, fizioloģiju, dzīvesveida labās un sliktās lietas, kustības pamatus, pamatinformāciju par dzimumdzīvi un bērnu audzināšanu.

Jo patiesībā jau grāmatiņu Todien, kad Kārlis bija Karlīna un Todien, kad Rūta bija Rihards vajadzēja atbalstīt Izglītības un zinātnes ministrijai, nevis Labklājības ministrijai. Bet Ilzei Viņķelei par pilsonisku attieksmi – PALDIES un nevalstisko organizāciju atbalsts.

* „Ja etogo svoloča ņe čital, no znaju, čto ploho” – es šo nelabo cilvēku neesmu lasījis, bet zinu, ka slikti (kriev.; tā darbaļaužu sapulcēs runāja par Aleksandra Solžeņicina darbiem septiņdesmitajos gados)