Iesaki rakstu:

Ja, Saeimai atgriežoties pēc Ziemassvētku brīvdienām, kas varētu būt ap 10. janvāri, Satversmes aizsardzības birojs (SAB) vēl aizvien nebūs piešķīris augstākā līmeņa pielaides valsts noslēpumam Andrim Šķēlem (TP) un Jānim Urbanovičam (SC), lai viņi varētu piedalīties Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) sēdēs, komisijas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS) vērsīsies SAB pēc informācijas un abām frakcijām vismaz uz laiku lūgs darbam NDK deleģēt divus citus deputātus.

Šķēlem un Urbanovičam, kurus attiecīgi Par labu Latviju un Saskaņas centra frakcijas deleģējusi darbam NDK, vēl aizvien nav piešķirtas augstākā līmeņa pielaides valsts noslēpumam, lai gan attiecīgās anketas abi politiķi aizpildīja un SAB nosūtīja jau pirms vairākām nedēļām. To, ka pielaižu vēl nav, Pietiek apstiprināja abi deputāti.

Daudzem, kurš vada NDK, tas sagādā problēmas ar komisijas sēžu noturēšanu, jo no pieciem tās locekļiem tikai trim ir pielaides valsts noslēpumam, attiecīgi, ja kāds saslimst vai atrodas komandējumā, komisijas sēdes nevar notikt kvoruma dēļ. Tā tas bija nesen, kad sasirga pats Daudze. Bez viņa NDK vēl ir arī Dzintars Zaķis (Vienotība) un Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK). Daudzem problēmu ar pielaidi valsts noslēpumam nav, jo tāda viņam bija vēl 9. Saeimas laikā kā parlamenta spīkerim, NDK un Nacionālās drošības padomes loceklim. Arī Zaķis jau 9. Saeimā bija NDK loceklis, bet Bērziņam pielaide bija, kad viņš ieņēma tieslietu ministra amatu.

Citādi ir ar Urbanoviču, kuram nekad nav bijis augstākās kategorijas pielaides valsts noslēpumam, un Šķēli, kuram tā ir bijusi pirms daudziem gadiem, kad viņš vadīja valdību. Tieši šī iemesla dēļ – apzinoties, ka SAB nepieciešams laiks, lai skrupulozi izskatītu šo jautājumu, - Daudzem kavēšanās ar pielaižu izsniegšanu pagaidām nešķiet uzkrītoša. Risinājumus meklēt viņš ir nobriedis janvāra sākumā, kad Saeima atgriezīsies no Ziemassvētku brīvdienām, ja pielaižu Šķēlem un Urbanovičam tobrīd vēl nebūs. Turklāt, ja SAB atsaka pielaidi valsts noslēpumam, šo lēmumu vēl ir iespējams pārsūdzēt ģenerālprokuroram. Šķēle neatbild, vai to darīs, jo nezinot šo procedūru, savukārt Urbanovičs par šādu iespēju nevēlas runāt, uzskatot, ka pielaidi saņems.

Nav skaidrs, vai PLL un SC atsauktos Daudzes aicinājumam vismaz uz laiku, kamēr nav izsniegtas pielaides, deleģēt darbam NDK citus deputātus, kuriem šādu problēmu nebūtu. Abās frakcijās tādi deputāti būtu atrodami. PLL frakcijā Māris Kučinskis iepriekš ir vadījis NDK 9. Saeimas laikā, un SC frakcijā Andrejs Klementjevs iepriekš vairākos Saeimas sasaukumos ir darbojies NDK.

„Es nevaru iedomāties tādu situāciju,” uz jautājumu, kā rīkosies, ja nesaņems pielaidi valsts noslēpumam, Pietiek ceturtdien uzsvēra Šķēle. Jautāts, vai PLL frakcija izvirzīs kādu citu deputātu darbam NDK, ja viņam pielaide tiks liegta, Šķēle Pietiek pārmeta vēlmi „intrigot”. Šķēli arī pagaidām nemulsinot tas, ka kavējas viņa iespēja piedalīties NDK sēdēs. Urbanovičam, ja SAB atteiktu viņam pielaidi valsts noslēpumam, „būtu daudz jautājumu”, Pietiek norādīja deputāts. Viņš uzsvēra, ka neredz savā biogrāfijā iemeslus, kas šādu pielaidi neļautu saņemt.