Iesaki rakstu:

Lai gan vēl aizvien nav skaidrības, kuras partijas veidos nākamo valdības koalīciju, politikas aizkulisēs jau tiek saskaņots iespējamais ministriju sadalījums starp partijām un personālijas, kuras tās varētu virzīt ministru amatiem. Runa ir par koalīcijas modeli, kurā būtu trīs partijas – Zatlera reformu partija (ZRP), Vienotība un Saskaņas centrs (SC) un premjera amatu varētu saglabāt Valdis Dombrovskis. Neoficiāli zināms, ka ZRP oficiālais premjera kandidāts Edmunds Sprūdžs šādā valdības modelī varētu tikt virzīts ekonomikas ministra amatam.

Ekonomikas ministriju savā pārraudzībā vēlētos saglabāt arī Vienotība, kurā iepriekš šai kontekstā apspriests Saeimas deputāta Dzintara Zaķa vārds. Savs kandidāts šim amatam ir arī SC – bijušais Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklis Ivars Zariņš.

Konkurence gaidāma arī par Satiksmes ministriju, kuru neoficiālās sarunās teju kā galveno savu interešu objektu iezīmē SC. Kā iespējamais SC kandidāts satiksmes ministra amatam pašlaik visbiežāk tiek minēts Rīgas domes deputāts Vadims Jerošenko, kuru saista ar Ventspils mēra Aivara Lemberga oponenta Oļega Stepanova interesēm. Tas varētu nozīmēt konkurences saasināšanos starp Ventspils un Rīgas brīvostām par labu galvaspilsētai.

SC jau pašā sākuma definējis, ka kā valdības jaunpienācējs nepretendēs uz ministrijām, kas saistītas ar valsts ārējo un drošības politiku, kā arī ministrijām, kas saistītas ar etniski jūtīgajām izglītības un kultūras sfērām, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Līdz ar to ZRP un Vienotības starpā būtu sadalāmas Aizsardzības, Ārlietu, Kultūras, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas. Neoficiāli zināms, ka kā reālākais ārlietu ministra kandidāts tiek uzskatīts bijušais Zatlera kancelejas vadītājs un pirms tam ilggadējais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs. Viņš neformālām saitēm saistīts ar ZRP, tomēr stingri norādījis, ka negrasās stāties partijā. ZRP pretendētu uz Izglītības un zinātnes ministrijas vadību, kurā vēl vienam bijušajam Zatlera komandas cilvēkam, sociālantropologam Robertam Ķīlim ir vīzija par visaptverošām reformām.

No avotiem Vienotībā zināms, ka Valdis Dombrovskis izvirzījis uzstādījumu, ka, viņam saglabājot premjera amatu, Labklājības ministrijai, kas politiski atbildīga par pensiju sistēmu, jābūt premjera partijas pārziņā, un šim amatam jau saukts Saeimas deputātes Ilzes Viņķeles vārds. Labklājības ministrija interesētu arī SC, bet tiek noraidīta versija, ka uz šo amatu vēlētos pretendēt Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas ilggadējs deputāts Andrejs Klementjevs.

Līdzīgi kā Labklājības ministriju, arī Finanšu ministriju Vienotība vēlētos paturēt premjera partijas pārziņā. Tomēr ZRP tur vēlētos redzēt savu pārstāvi. Šim amatam pirms vēlēšanām oficiāli izvirzīts ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, kuram nav politiskās pieredzes. Partijas līderis Zatlers kā savā interešu sfērā esošu iezīmējis arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Šai ministrijai savu kandidātu gatavs virzīt arī SC, un tādā gadījumā tas būtu Saeimas deputāts, no Latgales ievēlētais Jānis Tutins.

Pietiek jau rakstīja, ka sīva konkurence starp partijām, kas visticamāk varētu veidot nākamo valdības koalīciju, šoreiz gaidāma par iekšlietu ministra posteni. Savi apsvērumi, lai pretendētu uz Iekšlietu ministrijas (IeM) vadīšanu, ir gan Vienotībai, gan ZRP. Par Vienotības līderes Solvitas Āboltiņas vēlmi pretendēt uz IeM vadību jau kopš pagājušās nedēļas aktīvi runā arī iekšlietu sistēmā, tomēr pēdējo dienu laikā pēc šīs informācijas nonākšanas atklātībā par Āboltiņas izredzēm runā ar šaubām. Kā iespējamais SC kandidāts iekšlietu ministra amatam tiek minēts Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks Jānis Geduševs. 

Partiju konkurencei par IeM vadību ir izskaidrojums. Jau pieredzēts, ka IeM ir bijusi liela loma Ventspils ekonomisko grupējumu cīņā par ietekmi tranzītbiznesa uzņēmumos. Saiknes ar ventspilnieku ekonomiskajiem grupējumiem ir gan Vienotībai, gan ZRP un vismaz pagātnē arī SC. Tāpat politiskajam spēkam, kura pārziņā būs IeM un Finanšu ministrija, būs iespēja ietekmēt procesus, kas saistīti ar naudas atmazgāšanas un kontrabandas shēmu apkarošanu.

Tāpat IeM interesē ZRP, kurā ir pārstāvēti ar apsardzes firmu TM security saistīti cilvēki. IeM ir atbildīga par apsardzes firmu licencēšanu, tāpat tās politiskajai vadībai var būt ietekme uz apjomīgā un ietekmīgā apsardzes biznesa tirgus pārdali. TM security darbinieks Gunārs Rusiņš, kurš ievēlēts 11. Saeimā no ZRP, tiek minēts kā iespējamais Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītājs. Rusiņa tuvs domubiedrs ir ZRP iekšlietu ministra kandidāts Rihards Kozlovskis, kurš gan Saeimā nav ievēlēts.