Iesaki rakstu:

Lai gan jaunievēlētais Valsts prezidents Andris Bērziņš savā valsts amatpersonas deklarācijā apgalvojis, ka esot tikai triju bērnu tēvs, viņš ilgus gadus ir veicis regulārus maksājumus bijušajai Cēsu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbiniecei Aijai E. (vārds mainīts), un viņa Pietiek otrdien apliecināja, ka šie maksājumi ir bijuši tieši uzturlīdzekļi. Līdz ar to jaunievēlētais valsts vadītājs, pēc visa spriežot, pārkāpis likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā un Ministru kabineta noteikumu normas, kas skaidri un nepārprotami nosaka uzrādāmo datu apjomu.

Saskaņā ar Bērziņa amatpersonas deklarācijām, kuru aizpildīšanu stingri nosaka minētais likums un Ministru kabineta noteikumi, viņam esot tikai un vienīgi trīs bērni – pieaudzis dēls un meita no šķirtās laulības, kā arī dēls no pašreizējās oficiāli nereģistrētās laulības.

Taču izrādās, ka Bērziņš valstij sniegtajās ziņās par savu bērnu skaitu, pēc visa spriežot, nav sniedzis patiesu informāciju: jau ilgus gadus viņš veicis regulārus uzturlīdzekļu maksājumus bijušajai VID darbiniecei Aijai E., kura tagad strādā par galveno nodokļu inspektori VID Nodokļu kontroles pārvaldē. Saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra datiem pašlaik Aijas E. meita ir 21 gadu veca.

No 56 gadus vecās Aijas E. amatpersonas deklarācijām redzams, ka 2003. gadā Andris Bērziņš viņai izsniedzis dāvinājumu 300 latu apmērā, savukārt no 2005. gada maksājumi kļuvuši ievērojami lielāki un deklarācijās nosaukti par „līdzekļiem patēriņam”.

2005. gadā Andris Bērziņš Aijai E. "līdzekļos patēriņam" izmaksājis 2200 latu, 2006. gadā – 2500 latu, 2007. gadā – 3700 latu un 1000 ASV dolāru, 2008. gadā – 2170 latu un 2009. gadā – 5450 latu.

Aija E. otrdien Pietiek nevēlējās sīkāk atbildēt uz jautājumiem par kādreizējām attiecībām ar jaunievēlēto Valsts prezidentu, taču apstiprināja gan to, ka saņemtie maksājumi tiešām esot uzturlīdzekļi, gan to, ka viņas deklarācijās minētais Andris Bērziņš patiešām esot jaunais valsts galva un ka viņu attiecības varot raksturot kā labas.

Kā zināms, pēdējās nedēļās Bērziņš medijiem ir negribīgi atbildējis uz jautājumu par savu patieso bērnu skaitu. Tas ļāva žurnālam Kas Jauns otrdien nākt klajā ar jautājumu par to, cik tad īsti jaunajam Valsts prezidentam ir bērnu – trīs vai varbūt veseli pieci?

Pats Bērziņš otrdien nevēlējās Pietiek atbildēt ne uz jautājumu, vai viņš ir maksājis uzturlīdzekļus Aijai E. un vai šī nauda bijusi domāta viņa meitas Ievas E. (vārds tāpat mainīts) uzturēšanai, ne uz jautājumu, kāpēc Ieva E. kā viņa meita nav uzrādīta jaunievēlētā prezidenta amatpersonas deklarācijā.

Neuzrādot savā deklarācijā vismaz vienu no saviem bērniem, jaunais Valsts prezidents ir pārkāpis likumdošanas normas, taču pašlaik nav skaidrs, kura no atbildīgajām iestādēm varētu un vēlētos šo pārkāpumu fiksēt un noteikt par to sodu.

„Šo, lūdzu, VID,” – šādi uz jautājumu, vai gadījumā, ja amatpersona savā deklarācijā neuzrāda visus ģimenes locekļus, kas tai saskaņā ar likumu jāuzrāda, šāds pārkāpums ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kompetencē un kas draud par šādu pārkāpumu, sākotnēji atbildēja KNAB preses pārstāve Ieva Karlsberga, bet VID Sabiedrisko attiecību daļa tikpat kategoriski norādīja, ka „VID kompetencē nav amatpersonu deklarācijās norādīto ziņu patiesuma pārbaude”.

Savukārt pēc atkārtota jautājuma KNAB sniedza jau plašāku skaidrojumu, no kura izriet, ka KNAB šādu pārbaudi varētu arī veikt: „Saskaņā ar likumu Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam likumā paredzētajos gadījumos ir pienākums pārbaudīt, vai deklarācijā ir norādītas ziņas, kas liecina par šajā likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

Ja KNAB, veicot pārbaudi, konstatē, ka valsts amatpersonas deklarācijā norādītas nepatiesas ziņas, tad šāda informācija tiek nosūtīta Valsts ieņēmumu dienestam (VID), jo saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu VID kompetencē ietilpst izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā un par šiem pārkāpumiem saukt pie administratīvās atbildības.”

Saskaņā ar KNAB skaidrojumu par valsts amatpersonas deklarācijas neiesniegšanu noteiktajā termiņā, deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtības neievērošanu vai nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā, saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 16 627.pantu ir paredzēta administratīvā atbildība un šāda administratīvā pārkāpuma izskatīšana saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 2151.pantu ir Valsts ieņēmumu dienesta kompetencē.

Savukārt no 2012. gada administratīvo pārkāpumu lietu par nepatiesu ziņu norādīšanu amatpersonu deklarācijās izskatīšana un pārkāpumu gadījumos saukšana pie atbildības būs KNAB kompetencē. Tiesa, jauno funkciju veikšanai Finanšu ministrija pieļāvusi iespēju nodrošināt KNAB budžetu tikai trim papildu amata vietām. „Šajā gadījumā gada laikā būs iespējams pārbaudīt un kontrolēt tikai apmēram 300 deklarācijas, un neviena amatpersona nesniegs skaidrojumus par valsts amatpersonu deklarāciju aizpildīšanas kārtību,” norāda KNAB.