Iesaki rakstu:

Izrādās, pašreizējam Ministru prezidenta lauksaimniecības padomniekam Uldim Krievāram, ar kuru saistītais uzņēmums Latvijas piens saņēmis piecu miljonu latu valsts garantijas jaunas piena pārstrādes rūpnīcas būvei Jelgavā, jau ir negatīva pieredze lauksaimnieciskajā ražošanā, - lai gan viņa vārds izputējušās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Laidars G oficiālo amatpersonu vidū nav atrodams, Pietiek zināms, ka Krievāram šajā uzņēmumā bijusi būtiska loma.

Pašlaik sabiedrība Laidars G oficiāli nav ne maksātnespējīga, ne bankrotējusi, taču faktiski darbību jau sen beigusi – kādreizējās uzņēmuma biroja telpas ir pamestas, un iespaidīgs ir arī Laidara G kreditoru prasību apjoms. Savukārt gada pārskatu kooperatīvā sabiedrība nav iesniegusi jau kopš 2006. gada, kad šī lopu audzētāju apvienība vēl ziņoja par lieljaudas kautuves iegādi Siguldā un lieliem nākotnes plāniem.

Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra un Lursoft datiem pašreizējais premjera Valda Dombrovska lauksaimniecības padomnieks Krievārs Laidara G valdē nemaz nav bijis, savukārt sabiedrības dalībnieku saraksts Lursoft datu bāzē nav pieejams. Taču no neoficiāliem, taču drošiem avotiem Pietiek zināms, ka patiesībā Krievāram bijusi vērā ņemama loma nu jau izputējušajā kooperatīvajā sabiedrībā, - viņš daudzkārt piedalījies Laidara G valdes sēdēs, kur arī uzstājies un piedalījies beigu beigās neveiksmīgo lēmumu pieņemšanā.

Pats tagadējais premjera padomnieks par šo savu negatīvo uzņēmējdarbības pieredzi runā nelabprāt, - bijusī Latvijas Avīzes žurnāliste Iveta Tomsone, kas nu pilda Latvijas piena preses pārstāves funkcijas, Pietiek norādīja, ka šie jautājumi vispār neesot saistīti ar Latvijas piena lielākā dalībnieka – Krievāra vadītās lauksaimniecības pakalpojumu piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības Trikāta KS darbību, „tādēļ, ja jūs interesē detalizēta informācija par Laidars G darbību, iesaku vērsties pie bijušā kooperatīva vadītāja Agra Veides”.

Krievāra pārstāve ne noliedza, ne apstiprināja to, ka tagadējais premjera padomnieks un jaunās piena pārstrādes rūpnīcas būvniecības iniciators būtu aktīvi piedalījies izputējušā Laidara G valdes sēdēts, tā vietā paziņojot: „Ja vēlaties uzzināt, ko Uldis Krievārs runājis valdes sapulcēs, lūdzu, precizējiet, konkrēti kādās sapulcēs un konkrēti par kādiem jautājumiem.”

Latvijas piena preses sekretāre gan atzina, ka arī Krievārs, kurš Laidarā G „centās iesaistīties īsi pirms šī uzņēmuma likvidācijas, kad no amatiem bija atkāpušies iepriekšējie valdes locekļi un kooperatīva vadītājs”, tāpat kā citi zemnieki zaudējis kooperatīvā ieguldīto, taču „iemesli kooperatīva likvidācijai bija iepriekšējās kooperatīva vadības neveiksmīgās un neprasmīgās darbības un vienlaikus kriminālo aprindu ietekme uz Latvijas gaļas tirgu un tirgū iesaistītajiem dalībniekiem”.

Kooperatīvam Trikāta KS Krievāra „iepriekšējo gadu pieredze saistībā ar kooperācijas kustības attīstību Latvijā” esot zināma, un uzņēmums viņam pilnībā uzticoties, bet kā premjera Dombrovska ārštata padomniekam kooperatīva Laidars G darbība Krievāram nemaz neesot jāpārrunā, jo gaļas kooperatīvs reāli beidzis darboties jau 2007. gadā. „Turklāt Laidars G pieredze ir plaši publiski aprakstīta un vispārzināma,” piebilda Tomsone.

Pietiek jau informējis, ka šonedēļ tiek likts pamatakmens Latvijas piena iecerētajai jaunajai piena pārstrādes rūpnīcai. Kā rāda Lursoft datu bāze, pagājušā gada nogalē dibinātā SIA Latvijas piens pieder trim piensaimnieku sabiedrībām – Dzēse, Piena partneri un Trikāta KS. No šīm trim sabiedrībām noteicošā loma ir pēdējai, kam jaunajā uzņēmumā pieder puse kapitāldaļu (abām pārējām – pa 25%). Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Krievārs.

Pats Trikāta KS koncerns, kā liecina tā konsolidētais 2010. gada pārskats, kas atrodams Lursoft datu bāzē, pagājušo gadu beidzis ar 366 tūkstošu latu pašu kapitālu un nepilnu 18 tūkstošu latu peļņu. Toties Trikātas loģistikas pašu kapitāls pagājušā gada beigās bijis negatīvs – gandrīz mīnus 180 tūkstoši latu, un gadu tā beigusi ar 87 tūkstošu latu zaudējumiem. Savukārt AS Trikātas siers pašu kapitāls gada beigās bijis pozitīvs, toties tās zaudējumi bijuši vēl iespaidīgāki – 193 tūkstoši latu.

Gada beigās Trikātas siera ilgtermiņa parāds Trikātai KS par piegādāto preci pārsniedzis 146 tūkstošus latu, savukārt uzņēmuma kopējie parādi par preci (faktiski – pienu) Trikātai KS pagājušā gada beigās bijuši jau 776,7 tūkstoši latu – trīsreiz lielāki nekā gadu iepriekš. Šo parādu ķēdi vēl turpinājis otrs Trikātas KS meitasuzņēmums – SIA Trikātas loģistika, kas savukārt Trikātas sieram par produkciju gada beigās parādā palicis aptuveni 265 tūkstošus latu.

Pēc tam, kad Pietiek 15. septembrī publiskoja šos datus, Trikāta KS nāca klajā ar paziņojumu medijiem, apgalvojot, ka „nepilnas divas nedēļas pirms SIA Latvijas Piens pamatakmens ielikšanas jaunajai piena pārstrādes rūpnīcai no jauna aktivizējusies kampaņa, kas vērsta pret zemnieku - piena ražotāju apvienošanos kopīgā projekta īstenošanai” un ka „īpaši aktīvi tiek nomelnota lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) Trikāta KS”.

Šajā paziņojumā Krievārs un Trikātas siera valdes priekšsēdētājs Raimonds Freimanis nenoliedza, ka Pietiek publiskojis precīzus zaudējumu un parādu datus no uzņēmumu auditētajiem 2010. gada pārskatiem, taču vienlaikus apgalvoja: „Tiek apgalvots, ka LPKS Trikāta KS piederošie uzņēmumi Trikātas siers, kas nodarbojas ar piena pārstrādi, un Trikātas loģistika, kuras uzdevums ir nodarboties ar Trikātas siera produkcijas pārdošanu, strādā nerentabli. Šie apgalvojumi nav patiesi.”

Saskaņā ar Krievāra un Freimaņa paziņojumu šogad abi uzņēmumi sākuši darboties veiksmīgāk - Trikātas siera peļņa esot 22 000 latu, bet Trikātas loģistikas - 12 000 latu. Savukārt Trikātas KS pusgada peļņa pārsniegusi 204 tūkstošus latu, - to apliecina arī visu triju uzņēmumu operatīvie finanšu dati.

Tikmēr zemkopības ministrs Jānis Dūklavs valsts atbalstu saņēmušo jauno piena rūpnieku finanšu problēmās neko sliktu nesaskata. „Neesmu pārbaudījis topošajā piena pārstrādes uzņēmumā iesaistīto piena ražotāju, kuru ir ap sešiem simtiem, apgrozījumu, peļņu, zaudējumus utt., un tas arī nav mans pienākums. Atbilstoši visām prasībām projektu izvērtē Lauku atbalsta dienests,” – šādi ministrs atbildēja uz jautājumu, vai viņš ir informēts par to, kāda ir valsts atbalstu saņēmušā jaunās piena rūpnīcas uzņēmumu finansiālā situācija.

Saskaņā ar Dūklava pārliecību pašlaik svarīgākais esot tas, ka „atbalsts piena pārstrādes uzņēmuma radīšanai ir sniegts lietderīgi, lai apmēram 300 tonnas svaigpiena katru dienu tiktu pārstrādātas Latvijā, nevis kaimiņvalstī Lietuvā”. Savukārt aizdomas, ka ar šo projektu ir sniegts atbalsts premjera Valda Dombrovska padomnieka Krievāra neveiksmīgā biznesa glābšanai, viņš nekomentēšot: „Uzskatu par nekorektu komentēt kārtējās aizdomas, jo tad man ikdienā būtu jānodarbojas ar visdažādāko aizdomu komentēšanu abos virzienos.”

Savukārt Krievārs un Freimanis atzīst, ka „kooperatīvs Trikāta KS uzņēmumu AS Trikātas siers pārņēma ļoti sarežģītā situācijā, un nomaksājot visus uzņēmuma iepriekšējos parādus. Neskatoties uz 2009.gada grūtībām piena nozarē, kā arī produkcijas realizācijā, tika izstrādāta Trikātas siers darbības programma. Kā rezultātā šobrīd uzņēmums ir kļuvis par eksportspējīgu”.

Kā jau ziņots, no kopējām jaunās piena pārstrādes rūpnīcas projekta izmaksām - 10,4 miljoniem latu – valsts atbalsts (garantijas formā) ir plānots piecu miljonu latu apmērā, kooperatīva biedru līdzfinansējums – miljons latu, bet Eiropas Savienības fondu finansējums - aptuveni trīs miljoni latu.

Foto no bnn.lv