Iesaki rakstu:

Tieši Baltic Screen publiskotās ziņas par uzņēmējas Ināras Vilkastes nekustamo īpašumu megadarījumu, par nepilniem 30 miljoniem latu pārdodot īpašumu Mežaparka tuvumā, iezīmē brīdi, kad Latvijas specdienestu un tiesībsargāšanas iestāžu pārstāvji sākuši apjomīgi interesēties ne tikai par Vilkasti un viņas vīru, bijušo Muitas kriminālpārvaldes priekšnieku Vladimiru Vaškeviču, bet arī abu meitām, - to rāda Pietiek rīcībā nonākušais vairāk nekā 70 lappušu reģistrs par personiskajiem datiem, kuri par visiem četriem pieprasīti no dažādiem valsts reģistriem. Šodien to publicējam pilnībā.

„29,74 miljoni latu - šo rekordsummu nekustamo īpašumu jomā labi zināmajai uzņēmējai Inārai Vilkastei par gandrīz 23 hektāriem zemes Rusova ielā 1 samaksājusi bijušā Rīgas mēra Gundara Bojāra pārstāvētā Krievijas biznesmeņiem piederošā SIA Mežaparks SPV, kas jau paziņojusi par saviem iespaidīgajiem attīstības plāniem,” – šāda bija presē publicētā Baltic Screen informācija par nākamajos gados pretrunīgi vērtēto darījumu.

Šajā laikā prese par uzņēmēju Vilkasti vēl nezināja faktiski neko, savukārt Vaškevičs tika uzskatīts par īstu godavīru. „Neērtais Vaškevičs” ir ierēdnis, par kuru aptaujātie eksperti runā kā „par cilvēku, kurš ir iemantojis neuzpērkama un taisnīga cilvēka slavu”, - tā par Vaškeviču 2006. gada 13. jūlija numura publikācijā rakstīja laikraksts Diena.

Versija par to, ka Latvijas tiesībsargājošās un drošības iestādes gan par Vaškeviču, gan viņa ģimeni pastiprināti sākušas interesēties 2006.gadā, kad sākotnēji šaurā lokā, bet pēc tam arī publiski parādījās pirmās ziņas par Vilkastes darījumu, jau bija aprakstīta grāmatā Cits ķēķis: zem likumīgā „jumta”. Nu to apliecina Pietiek rīcībā nonākušās apjomīgās reģistru izdrukas, - pastiprināta specdienestu darbinieku interese par visu Vaškeviču ģimeni sākusies tieši šajā laikā.

Sākotnēji, kā rāda šie dokumenti, par Vaškeviču painteresējusies Drošības policijas darbiniece Gaļina Novikova ar pieejas kodu gnovik2285, savukārt īsto intereses vilni aizsācis Satversmes aizsardzības biroja darbinieks ar pieejas kodu kpc017, kurš no datora ar IP adresi 195.244.145.2 (kas bieži parādās portāla kompromat.lv komentētāju vidū) veselas 14 reizes pieprasījis informāciju gan par Vaškeviču un Vilkasti, gan par abu meitām — 1982. gadā dzimušo Diānu de Vaškeviču un divus gadus jaunāko Olgu de Vaškeviču.

Sekojuši divi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki ar pieejas kodiem knab_71 un knab_32, kuri 11 reizes pieprasījuši informāciju par Vilkasti un abām meitām. Drīz pēc tam sekojis KNAB darbinieks ar pieejas paroli zborsa1651 informāciju par Vaškeviču un abām meitām pieprasījis kopumā 11 reizes. Tam pašam zborsa1651 informācija vēl deviņreiz par Vaškeviču un vienreiz par Diānu de Vaškeviču savajadzējusies dažas dienas vēlāk.

Taču visus pārspējis SAB darbinieks ar pieejas kodu kpc0024: viņš 6. jūnijā informāciju par visu četrotni pieprasījis veselas 84 reizes. Vēl Drošības policijas darbiniece lkalni2348 12. jūlijā informāciju par visu ģimeni pieprasījusi 27 reizes, bet tad pēc drudžainajām aktivitātēm iestājies ilgstošs klusums līdz pat 2007. gada februārīm, kad SAB lietotājs ar kodu kpc00049 informāciju par Vaškevičiem pieprasījis 21 reizi.

Savukārt KNAB darbinieks Vilis Arājs (kods — varajs1637) 2007. gada 21. maijā tikai dažas stundas pirms Vaškeviča automašīnas uzspridzināšanas informāciju par Vaškevičiem un Vilkasti kopā pieprasījis vairāk nekā trīs desmitus reižu. Informāciju par Vaškevičiem, kā rāda reģistrs, pēc Vilkastes megadarījuma pieprasījuši arī vairāku citu valsts iestāžu pārstāvji.

Ne SAB, ne KNAB, ne Drošības policija nevēlas sniegt nekādus komentārus par to, vai interese par Vaškevičiem tieši pēc Vilkastes darījuma bijusi vienkārši sakritība vai saistīta ar kādiem konkrētiem apsvērumiem. Savukārt pati Vilkaste 2011. gada sākumā publiskoja apjomīgu sūdzību, cita starpā norādot uz virknes amatpersonu „pieļautajiem tiesību aktu pārkāpumiem”, cita starpā izpaužot izmeklēšanas noslēpumus, regulāri noklausoties viņas sarunas un izsekojot viņu. Ir izskanējusi arī versija par atsevišķu specdienestu darbinieku vēlmi piespiest uzņēmēju „padalīties” ar megadarījumā iegūtajiem līdzekļiem.