Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Divās nedēļās, kopš finanšu ministrs Andris Vilks 5. aprīlī Latvijas radio tiešraidē izvairījās no atbildes sniegšanas par uzņēmuma Prudentia pakalpojumu izmantošanu Liepājas metalurga problēmu risināšanai un pēcāk mēģināja par šo tēmu sameloties, vieni uzņēmuma kreditori ir nolieguši, ka gatavotos no saviem līdzekļiem apmaksāt bēdīgi slavenā airBaltic "investoru piesaistītāja" pakalpojumus, savukārt citi stomās un atbildi par to apmaksu nespēj sniegt.

Oficiālā versija par Prudentia pakalpojumu izmantošanu ir šāda: 21.martā tikusi organizēta Liepājas metalurga lielāko kreditoru - AS Citadele banka, AS SEB banka, AS Latvenergo, kā arī iespējamā kreditora - valsts, kuru pārstāv finanšu ministrs Andris Vilks, sanāksme. Tās laikā panākta vienošanās par starpkreditoru vienošanās noslēgšanu un profesionāla finanšu un komercdarbības konsultanta piesaisti.

Taču, kad 5. aprīlī Latvijas radio tiešraidē finanšu ministram Vilkam tika uzdots jautājums - cik izmaksās uzņēmuma Prudentia pakalpojumi Latvijas metalurga situācijas risināšanā, ministrs uz jautājumu neatbildēja, paziņojot, ka par to lemjot privāto kreditoru klubs.

Tā kā tobrīd bija labi zināms, ka kreditoru klubā ir iesaistījusies arī valsts, Pietiek finanšu ministram uzdeva vairākus jautājumus - vai tad Latvijas valsts sākotnēji nebija šajā kreditoru klubā un, ja bija, pa kuru laiku un ar kā lēmumu tā no šī kluba izstājusies, bet, ja nav izstājusies, tad kā valsts kā kreditors pieļāvusi, ka lēmums par konsultanta piesaisti tiek pieņemts bez tās līdzdalības?

Savukārt, ja ministrs tomēr būtu runājis nepatiesību un Latvijas valsts tomēr būtu piedalījusies konsultanta piesaistes jautājuma izlemšanā, Vilkam tika lūgts atbildēt vēl uz pāris jautājumiem - kāpēc tad viņš Latvijas radio raidījumā izvairījās no savas/valsts lomas atzīšanas šajā izvēlē, cik tad īsti izmaksās uzņēmuma Prudentia pakalpojumi Latvijas metalurga situācijas risināšanā, kā arī - kas, kad, uz kādiem nosacījumiem ir noslēdzis līgumu par šiem pakalpojumiem?

Pēc šo jautājumu saņemšanas finanšu ministrs jau "atcerējās", ka "Finanšu ministrija (FM)/ Valsts kase (VK) bija un ir AS Liepājas metalurgs kreditoru klubā" un ka "FM/VK piedalījās finanšu konsultanta Prudentia izvēlē". Taču par Prudentia pakalpojumu apmaksu gan Vilks neko pateikt nevarot, jo "jānorāda, ka finanšu konsultanta Prudentia pakalpojumus nolīgtajiem darbiem sedz citi kreditori, ne valsts, jo to paredz līgums".

Pat pēc atkārtota jautājuma Vilks nevēlējās sniegt atbildi - vai Finanšu ministrija tiešām nezina, cik tad īsti šoreiz izmaksās Prudentia pakalpojumi? Kā zināms, Prudentia meitasfirma Prudentia Adviser 2011. gada oktobra vidū valsts īpašumā nonākušajai lidsabiedrībai airBaltic sāka sniegt konsultācijas, kas airBaltic ik nedēļu izmaksāja aptuveni 13 000 latu (ar PVN), tas ir, ap 2,6 tūkstošiem latu dienā, bet precīzo summu valdība joprojām slēpj.

"Tātad valsts nezina, cik izmaksās Prudentia pakalpojumi, vai arī vienkārši nevēlas to izpaust?" - uz šo Pietiek jautājumu Vilks sniegt skaidru atbildi atkal izvairījās, paziņojot, ka "jūs varat šo vaicāt tiem AS Liepājas metalurgs kreditoriem, kas apmaksā finanšu konsultanta Prudentia pakalpojumus. Noslēgtā līguma ietvaros valsts nemaksā par šiem pakalpojumiem".

Taču, kā izrādās, arī nebūt ne visi pārējie uzņēmuma kreditori apmaksā Prudentia pakalpojumus. "AS Latvenergo neveic nekādus maksājumus uzņēmumam IB Prudentia. Šobrīd nemaksā un negatavojas maksāt," - šādu atbildi Pietiek sniedza Latvenergo, apgāžot ministra apgalvojumu par visu pārējo kreditoru piedalīšanos Prudentia pakalpojumu apmaksā.

Jau krietni izvairīgāka un stomīgāka bija valstij tāpat piederošā AS Citadele banka, uz kuras pleciem, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, uzlikta lielākā daļa Prudentia pakalpojumu apmaksas - pēc neoficiālām ziņām, vismaz 10 000 latu nedēļā.

"Bankas Citadele valde visus ar uzņēmuma operatīvo vadību saistītos jautājumus pieņem, vadoties no strikti komerciāliem apsvērumiem, aizstāvot bankas intereses un nodrošinot maksimālu atdevi abu bankas akcionāru ieguldītajam kapitālam. Liepājas metalurga restrukturizācijas sakarā kreditoru kluba biedri lēmumus pieņem kopīgi, starp Prudentia un kreditoru kluba dalībniekiem slēgtā līguma nosacījumi ir konfidenciāli," bija bankas atbilde uz jautājumu, cik lieli valsts līdzekļi tiek izmantoti Prudentia pakalpojumiem.

Tikpat stomīga šajā jautājumā bija arī SEB banka - tā "šobrīd pēc labākās sirdsapziņas līdzdarbojas konstruktīvu risinājumu meklēšanā, lai definētu uzņēmuma ilgtermiņa darbības iespējas, vienlaikus arī lai tiktu ņemtas vērā arī kreditoru intereses un uzņemtās saistības no klienta puses".

Pietiek jau informējis, ka Ģirtam Rungainim un Jānim Lielcepurem piederošās Prudentia meitasfirma Prudentia Adviser kopš 2011. gada oktobra vidus sniedz airBaltic dārgas konsultācijas, kas, kā nule aģentūrai LETA atzina arī satiksmes ministrs Anrijs Matīss, nav novedušas pie tā, ka  lidsabiedrībai būtu kaut viens nopietns potenciālais investors.

Redzamākā Prudentia aktivitāte šajā jomā bijusi - pērn laikrakstā Financial Times tika publicēts piedāvājums potenciālajiem investoriem par airBaltic akciju iegādi. Prudentia arī it kā turpinot runāt "ar visiem potenciālajiem investoriem".

„Nevajag iet lielzagļu pavadā, kam Prudentia traucē izkārtot zaudēto naudu vēlamajā apmērā no airBaltic. Prudentia atlīdzība ir daudzas reizes mazāka un līdz kabatai nonāk tikai daži procenti no ienākumiem. Šāda līmeņa naudas jebkad no valsts ir dabūjuši tikai augstāk minētie lielzagļi," - tā savukārt sava uzņēmuma veiksmi valsts apkalpošanā iepriekš Pietiek ir skaidrojis pats Rungainis.

Novērtē šo rakstu:

0
0