Iesaki rakstu:

“Aivars Lembergs ir īsts pilsētas saimnieks. Enerģija un kompetence ir apbrīnojama. Zinu, cik ļoti viņu ciena ventspilnieki. Un pelnīti. Strādājot Ventspilī, esmu redzējusi viņa patieso degsmi dot pilsētai labāko. Cienu Aivaru arī kā erudītu, argumentētu un zinošu oponentu visās diskusijās, kas mums bijušas.”

Izklausās pēc slavas dziesmas. Tāds darbīgs vīriņš - filantrops, kas visu dara aiz cilvēkmīlestības, bet nevis, lai tiktu atkārtoti ievēlēts mēra amatā, kas ļautu turpināt kontrolēt naudas plūsmas. Nu, bet labi, šoreiz ne par to.

Izlasot rakstu, acu priekšā parādās Lemberga tēls, kas publiski paziņo - es aizeju no politikas – un, cēli pacēlis galvu, aizsoļo pa Ventspils domes gaiteni. ASV tūdaļ atceļ sankcijas, ZZS reitings strauji aug, un visi paliek varen priecīgi. Domāju, ka autores cerības nav pamatotas.

Pirmkārt, Lembergs no politikas neaizies tik ilgi, kamer viņam nebūs izsists zem kājām ekonomiskais pamats - ārzonu kontos  un citos aktīvos pastarpināti noguldītais piķis. Kamēr tas būs pieejams, tik ilgi arī uzpirks un korumpēs caur starpniekiem, un tādi starpniekgribetāji  atradīsies vienmēr.

Kāds sorosītu nīdējs pateiks - nekādu slepeno kontu un aktīvu nav, un tagad nabagam nav, par ko pienu nopirkt bērniem.  Pieļauju, ka nav, jo neesmu kompetents šajā jomā, tomer ir kompetentas iestādes, kam ir visas iespējas to pārbaudīt, piemēram, ASV Finanšu ministrijas finanšu policija, un, ja šādi konti/aktīvi eksistē, tad tie būtu bloķējami līdz brīdim, kad īpašnieks varētu pierādīt to legālo izcelsmi. Tā ir normāla prakse atbilstoši ASV likumdošanai. Ja pierādīt nevar, līdzekļi tiek konfiscēti.

Turklāt būtu tālredzīgi un taisnīgi, ja konfiscētie līdzekļi tiktu atdoti Latvijas valstij un nevis vienkārši ieskaitīti budžetā, kur tie var pazust kaut kādos nesaprotamos iepirkumos vai vienkārši izsaimniekoti, bet novirzīti konkrētiem mērķiem - sociālām programmām, medīcīnai,izglītībai ar stingru kontroli no donora puses. Tad visem šiem antiglobālistiem un antisorosītiem, kas izpaužas par diskrimināciju un suverenitātes apdraudējumu, būtu mutes ciet.

Otrkārt, kā jau izteicās ASV vēstniecības pārstāvis attiecībā uz pieņemtajām sankcijām, tad process ir atklāts un turpinās. Ko tas nozīmē? Tas varetu būt tas, par ko minēts iepriekš, - Lemberga aktīvu apzināšana. Tas var nozīmet arī to, ka līdzīgas sankcijas var tikt vērstas pret citām fiziskām personām kontekstā ar Lembergu. Domāju, ka lēmums par pieņemtajām sankcijām nebija spontāns, bet gan bāzēts uz iepriekš veiktas informācijas iegūšanas un apzināšānas. Tā ka domājams, ka zināmas iestrādes jau ir, lai process turpinātos.

Un visbeidzot par ieilgušo tiesvedību attiecībā uz Lembergu. Pamatojoties uz ASV kompetentu iestāžu iestrādēm un ciešā sadarbībā ar Latvijas tiesībsargiem, novest procesu līdz loģiskam finālam - vai nu noņemt visas apsūdzības, vai arī nodrošināt mierīgas vecumdienas valsts maizē. Manuprāt, visnotaļ tiesiski, demokrātiski un bez “suverenitātes apdraudējuma”. Šajā sakarā jautājums - vai LV ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers ir gatavs šādai ražīgai sadarbībai?

Kopumā Reiznieces-Ozolas k-dzes raksts liek domāt par autores naivumu vai mēģinājumu pūst miglu acīs.

Nobeigumā vēlos pievērsties vēl vienam jautājumam - par ASV sankciju ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Aktuāls jautājums, kas pašreiz tiek cilāts. Lūk, arī bijušais Rīgas mērs jau prognozē šausminošu krīzi, neaizmirstot pieminēt šai sakarā arī Rīgas domes atlaišanu.

Saprotams, ka Ušakova k-am kā īstenam LV patriotam sirds sāp, noskatoties uz to visu no Briseles. Šajā sakarā izteikšu savu viedokli. Domāju, ka, pirmkārt, būtu jāuztraucas  tiem politisko spēku ielikteņiem, kas pieraduši baroties ostu valdēs, turklāt spējot atrasties vienlaicīgi vairākās darba vietās. Jā, Nil, tas attiecas arī uz Tavu un Tava “cīņu biedra” A.Amerika “domubiedru grupu”.

Vai sankcijas ietekmēs ierindas pilsoņus? Tas var būt atkarīgs no tā, kādus pasākumus pieņems valdība un cik operatīvi tos veiks. Tomēr, ja arī šī ietekme būs jūtama, tad ilgtermiņā tas atmaksāsies ar uzviju, jo valsts nevar normāli attīstīties, valdot korupcijai valsts pārvaldē. Labākajā gadījumā var attīstīties kāds atsevišķs reģions uz citu reģionu rēķina kā, piemēram, Ventspils Latvijas gadījumā vai Maskava Krievijā - un arī līdz laikam, kad pārejiem tas apniks. Tā ir objektīva un vēsturiski pierādīta patiesība.

Personīgi es nevēlos, lai mani pašreiz nepilngadīgie bērni dzīvotu pastāvīgi atpalikušā valstī, salīdzinot, piemēram, ar Dāniju vai Somiju. Tāpat nevēlos, lai viņi dodas prom no šīs valsts laimes meklējumos un atceras par vecākiem vienreiz gadā Ziemassvētku laikā. Tāpēc esmu gatavs šodien paciest zināmas neērtības, ja tādas radīsies.

Ko darīt, ja 30 gadu laikā šie jautājumi nevarēja tikt sakārtoti pašu spēkiem. Acīmredzot ārējais stimuls, kaut arī sāpīgs, bija nepieciešams. Paskatoties objektīvi uz sevi no malas, sapratīsim, ka savās neveiksmēs nav jāvaino ne sorosīti, ne cionisti, ne masoni vai marsieši.