Iesaki rakstu:

Par starpniekiem Liepājas metalurga investora piesaistē, solot "sakārtot lietas valdībā" un panākt vēlamā administratora iecelšanu uzņēmumā, sevi cenšas pieteikt ar tā dēvēto Repšes biedrību saistītais Edgars Jaunups ar domubiedriem, liecina Pietiek rīcībā nonākusi detalizēta informācija par nesenām sarunām ar kādu Krievijas investoru vienā no Rīgas viesnīcām. Jaunups bija tuvs finanšu ministra Einara Repšes padomdevējs laikā, kad viņš 2009.-2010. gadu mijā parakstīja valstij pašlaik 47 miljonus latu izmaksājušo Liepājas metalurga kredītgalvojumu. Divus no Jaunupa domubiedriem, kuri kopā ar viņu cenšas iesaistīties aizkulišu sarunās par Liepājas metalurgu, pēdējā laikā apciemojuši tiesībsargi, veicot kratīšanas.

Pēc aculiecinieku stāstītā, pirmdienas, 29. jūlija rītā viesnīcā Radisson Blu Daugava esot ieradusies kolorīta kompānija – politiķis, viens no biedrības Latvijas attīstībai jeb tā dēvētās Repšes biedrības dibinātajiem Edgars Jaunups un viņa domubiedrs basketbola kluba VEF Rīga vadībā, vairākus Repšes biedrības dibinātaju-miljonāru apsargs, apsardzes firmas TM security īpašnieks Mārtiņš Tenbergs un, iespējams, arī ar būvniecības un mazo kredītu biznesu saistītais uzņemējs Māris Martinsons (foto kopā ar Jaunupu. Pēc citas informācijas Martinsons, kurš gan bijis pieteikts kā sarunas dalībnieks tomēr pēdējā brīdī nav ieradies, jo šovasar ieguvis negatīvu atpazīstamību saistībā ar nesenajām kratīšanām savā dzīvesvietā un uzņēmumos, tādēļ savā vietā atsūtījis savu biznesa partneri mazo kredītu zīmola SMScredit īpašnieka AS 4finance padomē Uldi Arnicānu.

Kompānija stādījusies priekšā kā ar politisko eliti cieši saistīti cilvēki, kuri "spēj valdībā sakārtot lietas". Šādu precīzu citātu, ko sevis raksturošanai lietojusi kompānija, Pietiek atstāstījis par sarunu saturu informēts avots, kas nevēlējās tikt oficiāli citēts, jo tikšanos vērtē kā pārpratumu un bažījas, lai tā negatīvi neietekmētu potenciālā investora sarunas ar Finanšu ministriju, Liepājas metalurga kreditoru klubu un valdības konsultantu Prudentia, kuriem jau nosūtīts oficiāls piedāvājums. Četrotnes piedāvājums īsumā bijis nodrošināt, ka konkrētais investors iegūs iespēju par pazeminātu cenu iegādāties Liepājas metalurga aktīvus, ko Jaunups un domubiedri, kuri "spēj valdībā sakārtot lietas", ietekmēšot, panākot konkrēta administratora iecelšanu. Ticis minēts arī administratora vārds.

Par Krievijas investora pārstāvi sarunā zināms, ka tā bijusi Krievijas daudznozaru holdinga Afina Pallada pilnvarota persona, kas Rīgā ieradusies, lai risinātu sarunas ar valdības pārstāvjiem un uz tikšanos ar Jaunupu, Martinsonu, Tenbergu un Arnicānu devusies, "nepietiekami labi pārzinot Latvijas situāciju". Tā kā investors risina oficiālas sarunas ar valdības pilnvarotiem pārstāvjiem un kreditoru klubu, turklāt izteicis piedāvājumu investēt Liepājas metalurga darbības atjaunošanā, uzņēmumam saglabājot savu esošo struktūru, Jaunupa un domubiedru piedāvājums "sakārtot lietas valdībā", panākot uzņemuma aktīvu iztirgošanu zem patiesās cenas, neesot uztverts ar interesi.

Sagadīšanās dēļ kompānijas ierašanās viesnīcā ap pulksten pusdesmitiem rītā nepalika nepamanīta, jo todien sākās Izraēlas prezidenta Šimona Peresa vizīte Latvijā un viesnīca, kura bija viesu oficiālā rezidence, bija pilna ar drošības un ārlietu dienestu darbiniekiem. Turklāt sarunai ar potenciālo investoru pārstāvi – kādu Krievijas pilsoni – bija izraudzīta viesnīcas publiskā zona, nevis privāts numuriņš. Pietiek arī zināms, ka dažādu starpnieku aktivitātes, cenšoties būt par vidutājiem sarunās ar investoriem, Ekonomikas policiju, kas izmeklē Liepājas metalurga lietu, politiķiem un valsts konsultantu Prudentia, cieši vēro tiesībsargājošās iestādes un drošības dienesti, tostarp veicot novērošanu un sarunu noklausīšanos.

Par Jaunupa, Martinsona un Tenberga ciešo sadarbību, ietekmējot saimnieciskos lēmumus dažādās valsts kapitālsabiedrībās, īpaši caur tā dēvēto „Olšteina sešinieku”, kam ir ietekme Satiksmes ministrijā, politiskajās un biznesa aprindās runā jau sen, bet šī ir retā reize, kad šīs personas tā izgaismojušās, kopā ierodoties uz sarunām publiskā vietā.

No avotiem tā dēvētajā Repšes biedrībā Pietiek zināms, ka 29. jūlijā pēc tikšanās ar Krievijas investoru Jaunups izsludinājis biedrības Latvijas attīstībai kodola sapulci ar dienaskārtības tēmu: viedokļa formulēšana par situāciju ar Liepājas metalurgu. Biedrībai aktīvi pozicionējoties šajā jautājumā, tiktu publiski nostiprināts investoram torīt solītais, ka biedrības pārstāvji ietekmē valdības lēmumu pieņemšanu un diktē dienaskārtību valstī. Einara Repšes dienu vēlāk ziņu aģentūrai LETA paustais viedoklis, ka 47 miljonu latu lielā kredīta atmaksa Liepājas metalurga  vietā valstij došot iespēju nopelnīt un „valstij tagad ir jāpārņem uzņēmums, jāsaved tas kārtībā un jāpārdod kādam investoram”, ietērpta publikas ausīm piemērotākos vārdos, faktiski sakrīt ar piedāvājumu, ko Krievijas investoram iepriekšējā dienā bija izteicis Jaunups ar saviem trim partneriem.

Tomēr iekšēju pretrunu dēļ Repšes biedrība 29. jūlijā nenāca klajā ar vienotu viedokli par situāciju ar Liepājas metalurgu, tādēļ  dienu vēlāk izvērstu nostāju ziņu aģentūrā LETA par to nācās paust Einaram Repšem, kurš kā finanšu ministrs 2010. gada sākumā parakstīja šogad valstij galvassāpes sagādājušo kredīta garantiju. Repše kopš 25. jūlija, kad Valsts kase no valsts budžeta Liepajas metalurga vietā samaksāja 47 miljonus latu lielo kredīta atlikumu, tika publiski kritizēts kā bijusī amatpersona, kas tieši atbildīga par notikušo.

Tenbergs, kura apsardzes firma TM security kopš jūnija sniedz apsardzes pakalpojumus abiem Liepājas metalurga vairākuma akcionāriem – Sergejam Zaharjinam un Iļjam Segalam –, 29. jūlija rītā, kas sakritis ar uzņēmuma akcionāru sapulces laiku, sarunas gaitā potenciālajam investoram plātījies, ka kontrolē situāciju ap uzņēmumu un, ja vēlas, var panākt, ka sapulce nenotiek. 

Lai gan Valsts ieņēmumu dienests (VID) par to klusē, Pietiek no vairākiem avotiem tiesībsargājošajās iestādēs un drošības dienestos zināms, ka šīs nedēļas vidū TM security notikusi kratīšana, ko veikusi Finanšu policija. Izskan versija, ka kratīšana bijusi brīdinājums turēties tālāk no procesiem Liepājas metalurgā. Avoti Finanšu policijā neoficiāli, jo nav pilnvaroti atklāt kratīšanas faktu un apstākļus, Pietiek atklājuši, ka operācijas „smadzenes” un „zaļās gaismas” devējs bijis finanšu ministra Andra Vilka (Vienotība) padomnieks Jānis Dambītis. Viņš kopš Jaunupa atstumšanas tiek uzskatīts par galveno „lietu kārtotāju”, kas darbojas Vienotības vārdā, uzturot saikni ar uzņēmējiem, kas pakļauti VID pārbaudēm.

Jāatgādina, ka 17. jūlijā kratīšanas notika arī Martinsona privātmājā Jūrmalā, viņam daļēji piederošajās ražotnē Evopipes Jelgavā un būvfirmas Moduls Rīga birojā Pārdaugavā. Arī par šīm kratīšanām kompetenti avoti neoficiāli norādījuši, ka tās uztveramas arī kā Martinsona pabiedēšana. Savulaik Martinsons bijis Vienotības mātes partijas - Jaunā laika finansiāls atbalstītājs, bet pēdējo gadu saistījies ar tās politisko konkurentu Latvijas attīstībai. Lai gan operatīvās darbības notika Ekonomikas policijas ierosinātā kriminālprocesa ietvaros, Pietiek zināms, ka iesniegums par iespējamo ES fondu naudas izkrāpšanu uzņēmumā Evopipes tiesībsargiem bija nodots jau vismaz 2012. gada pavasarī un aktīva izmeklēšana uzsākta tikai pēc tam, kad saņemts politisks signāls vērsties pret Martinsonu.

Par Tenbergu zināms, ka viņš kopš jūnija centies spēlēt patstāvīga starpnieka lomu Liepājas metalurga sāgā, šim nolūkam atsaucoties uz viņam it kā esošo ietekmi uz iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (RP), ko tas Pietiek vairākkārt noliedzis, un izmantodams pazīšanos ar investoru piesaistē iesaistītiem maskaviešiem. Aculiecinieki stāstījuši, ka Tenberga restorānā Porto Fino, kas atrodas Klusajā centrā, Ausekļa ielā, šovasar dzērieni uzsaukti gan Zaharjinam, gan Aleksejam Šmitam – Kirova Lipmana pieaicinātajam maskavietim, kurš pāris mēnešus spēlēja starpnieka lomu, palīdzot piesaistīt potenciālos investorus no Krievijas.