Iesaki rakstu:

Neraugoties uz iepriekšējiem Nacionālās apvienības pārstāvju apgalvojumiem, ārvalstnieki Umidjons Ismailovs un Zafars Ismailovs pēc 2011. gada beigās veiktā darījuma, no nu jau bijušās kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes iegādājoties rindu māju Ķīpsalā, patiešām tikuši pie Latvijas termiņuzturēšanās atļaujām, - to apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati.

Kā rāda Grendes-Jaunzemes valsts amatpersonas deklarācija, viņas būtiskākie ienākumi 2011. gada beigās bija bijuši no īpašuma pārdošanas – abiem Ismailoviem viņa pārdevusi ēku un zemi Rīgā, Ķīpsalas ielā 21, no katra saņemot pa 143 999 eiro. Šī summa, kas zemesgrāmatā ierakstīta latos – 101 203,7 lati – ir tik tikko pārsniegusi minimālo summu, kas ārvalstniekiem jāiegulda Latvijā, lai saskaņā ar Grendes-Jaunzemes pārstāvētās partijas kritizētajiem Imigrācijas likuma grozījumiem tiktu pie uzturēšanās atļaujas Latvijā.

Jau savā iepriekšējā amatpersonas deklarācijā Jaunzeme-Grende bija norādījusi uz plānoto darījumu (saglabāta oriģinālā rakstība): „Pašlaik tie pabeigts 2011.gada 29.septembrī noslēgtais nekustamā īpašuma pārdošanas līgums, kurā pārdodu sev piederošo nekustamo īpašumu Ķīpsalas ielā 21 par 288000.00 EUR. No pārdošanas summas tiek dzēstas hipotēk/parādsasitības 196000.00 EUR apmērā.”

Darījums deva iespēju Jaunzemei-Grendei atbrīvoties no viņas īpašumā bijušajiem 275 kvadrātmetriem zemes un ēkas Rīgā, Ķīpsalas ielā, atmaksāt bankas kredītu un vēl nopelnīt. Kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, īpašumu Jaunzeme-Grende 2002. gadā bija iegādājusies, oficiāli par to samaksājot 81 tūkstoti latu. Laika gaitā bankas kredīts par šo Ķīpsalas rindu māju bija pieaudzis, līdz 2007. gadā aizdevums bija sasniedzis jau 177,8 tūkstošus latu.

Kā zināms, Jaunzemes-Grendes pārstāvētā partija VL-TB/LNNK (Nacionālā apvienība) tikmēr asi iestājas pret uzturēšanās atļauju izsniegšanu apmaiņā pret investīcijām nekustamajos īpašumos, jo „tas viss, tikai lai balstītu vienas šauras grupas - nekustamo īpašumu spekulantu – intereses”.

Kad ziņas par šo darījumu nāca gaismā, partijas vadītājs Raivis Dzintars vispirms apgalvoja, ka "no Žanetas šodien uzzināju, ka īpašumu viņa pārdevusi savam kaimiņam un faktiski darījums ir noticis vēl pirms Žanetas iestāšanās partijā". Patiesībā, kā rāda zemesgrāmatas dari, pārdevuma līgums noslēgts 2011. gada novembrī, bet Jaunzeme-Grende par iestāšanos partijā paziņoja 2011. gada jūnijā.

Savukārt pēc tam Dzintars jau sniedza citu skaidrojumu: "Emocionāli, protams, būtu daudz patīkamāk, ja ministre savu īpašumu pārdotu kādam Latvijas pilsonim, taču moralizēt par konkrēto gadījumu, nezinot apstākļus, nevēlos. Jautājums jāuzdod ministrei pašai. Kas attiecas uz partiju, tad biedru saimnieciskās intereses nekad nav bijušas un nebūs pamats mainīt viedokli ideoloģiskos jautājumos. Jautājumā par Imigrācijas likumu tai skaitā."

Pašas Jaunzemes-Grendes nostāja tobrīd bija - viņa par kādu uzturēšanās atļauju saņemšanu vispār neko nezinot: "Neuzskatu, ka, pārdodot nekustamo īpašumu saviem kaimiņiem, ko pazīstu jau daudzus gadus, esmu rīkojusies pretrunā partijas pārliecībai šajā jautājumā. Jautājums Jums - no kurienes Jums informācija, ka personas būtu saņēmušas uzturēšanās atļaujas? Man tādas informācijas nav."

Nu Jaunzemes-Grendes piesauktajai "informācijai, ka personas būtu saņēmušas uzturēšanās atļaujas", Pietiek ir saņēmis no avotiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, kurai oficiāli publiskot šādu informāciju aizliedz tās likuma traktējums.

Arī Ismailovu ģimenes juridiskais pārstāvis, advokāts Ilmārs Krūms iepriekš Pietiek apgalvoja, ka Ismailovu ģimene ar Latviju esot saistīta jau ilgāku laiku un ģimenes galva Latvijā jau kopš deviņdesmitajiem gadiem investējis ievērojamas summas - tiesa, caur ārzonas uzņēmumiem, līdz ar ko viņa kā identificējamas fiziskas personas investīcijas Latvijā nav fiksētas. Savukārt no dēliem, kuri veikuši nekustamā īpašuma darījumu ar Jaunzemi-Grendi, vienam esot Šveices (kas nav ES dalībvalsts) pase, savukārt otram - uzturēšanās atļauja Šveicē.

Savukārt tagad Krūms Pietiek jau sniedza šādu, no kādreizējā atšķirīgu skaidrojumu:  "Klientiem, kas iegādājās nekustamo īpašumu, nebija uz iegādes brīdi mērķis saņemt uzturēšanās  atļaujas, jo jautājums (brīva pārvietošanās pa Eiropu) bija atrisināts. Pēc iegādes (6-12 mēneši) parādījās jauns projekts, kas prasīja nepārtrauktu uzturēšanos Latvijā. Lai nepārkāptu Latvijas likumdošanu saistībā ar to, ka Latvijā jāuzturas vairāk kā 90 dienas, klienti bija spiesti noformēt uzturēšanās atļaujas un šobrīd Latvijas lauksaimniecībā ir investējuši vairāk kā vienu miljonu eiro un plāno turpināt investīcijas."

Jāpiebilst, ka 2011. gadā savu priekšlikumu par uzturēšanās atļauju izsniegšanas pārtraukšanu apmaiņā pret investīcijām nekustamajos īpašumos Nacionālā apvienība oficiāli izvirzīja tikai tad, kad Jaunzeme-Grende bija noslēgusi savu darījumu, kaut VL-TB/LNNK izteikusies par šādu darījumu nepieļaujamību bija jau ilgi iepriekš. Darījums noslēgts 2011. gada novembrī, bet ar ideju par uzturēšanās atļauju izsniegšanas pārtraukšanu Nacionālā apvienība bija nākusi klajā jau augustā savā 4000 zīmju priekšvēlēšanu programmā. Pietiek nav zināms, vai šī rīcība ir tikusi saskaņota.