Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai veicinātu Latvijas enerģētisko drošību un neatkarību, šī gada 19. maijā Jūs iesniedzāt Saeimai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Likums par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai", lūdzot likumprojektu atzīt par steidzamu. Lai gan atbildīgā par enerģētikas un būvniecības nozari ir Ekonomikas ministrija (turpmāk - EM), šo likumprojektu izstrādāja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - VARAM). Iespējams, tas izskaidro, kāpēc likumprojekts satur ne tikai neskaidrus, pat kļūdainus terminus un formulējumus, bet arī acīmredzamas neatbilstības ar enerģētikas nozarei noteikto ietvaru, dokumentu normām, kas regulē likumprojektā paredzēto procesu.

Tas rada pamatotas šaubas par Jūsu vadītās valdības sajēgu spēt īstenot soļus, kas tiešām veicinātu Latvijas enerģētisko drošību, un šī likumprojekta patiesajiem mērķiem. Tādēļ aicinām Jūs sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Kādēļ šo likumprojektu izstrādāja VARAM, nevis EM, kura ir atbildīgā par enerģētikas un būvniecības nozari, un kurai ir atbilstoša kompetence? Lūdzam pamatot savu atbildi.

2. Vai EM nebija spējīga adekvāti novērtēt situāciju enerģētikas nozarē un izstrādāt tai atbilstošu likumprojektu, kas veicinātu likumprojektā paredzētā mērķa sasniegšanu? Ja tas tā nav, tad kādēļ šādu likumprojektu izstrādāja VARAM, nevis EM? Lūdzam pamatot savu atbildi.

3. Kādēļ par “nacionālo interešu objektu” noteikšanu enerģētikas nozarē atbildīgā institūcija tiek noteikta VARAM, nevis par enerģētiku atbildīgā EM?

4. Vai Jūs šādu piedāvāto kompetences dalījumu likumprojektā (8. pants) atzīstat par loģisku un racionālu - kad par enerģētikas nozari atbildīga ir viena ministrija, bet par nacionālo interešu objektu noteikšanu šajā nozarē ir atbildīga cita ministrija? Lūdzam pamatot savu pozīciju.

5. Vai un kādu atzinumu par šo likumprojektu ir sniegusi EM? Lūdzam to pievienot.

Likumprojektā paredzēts sekojošais:

3. pants. Likuma darbības joma

Likums nosaka atvieglotu kārtību vēja elektrostaciju, kuru kopējā jauda ir vismaz 50 megavati, un tām nepieciešamās infrastruktūras būvniecībai (augstsprieguma elektrolīniju garums līdz 15 kilometriem, jaunbūvējamu autoceļu garums līdz 10 kilometriem) (turpmāk - paredzētā darbība), lai sasniegtu vēja elektrostaciju kopējo jaudu - 1000 megavati.

6. Kādēļ tika izvēlētas tieši šādas parametru vērtības, pēc kurām projektiem tiks noteikta “atvieglotā kārtība”? Kurš konkrēti noteica šādas parametru vērtības? Ja tas netika darīts, lai radītu priekšrocības konkrētiem projektiem, lūdzam pamatot šo vērtību izvēli. Jo sevišķi - 15 km augstsprieguma elektrolīniju garumam.

7. Kas šajā likumprojektā tiek saprasts ar vēja elektrostaciju (turpmāk - VES)? Vai Jūs varat nosaukt kaut vienu tehnoloģiju un ražotāju, kurš piedāvā 50 Mw lielu vēja elektrostaciju?

8. No likumprojekta nav saprotams, kāda jauda (uzstādītā, reālā izstrādes, u.c.) ir domāta tekstā “lai sasniegtu vēja elektrostaciju kopējo jaudu - 1000 megavati”? Šāds formulējums paver manipulāciju iespējas.

9. Ja šī jauda ir paredzēta kā kopējā uzstādītā jauda, tad kāpēc tā atšķiras no Jūsu pašu izstrādātajā un apstiprinātajā “Nacionālā enerģētikas un klimata plānā” paredzētā mērķa? Lūdzam pamatot šādas “kopējās jaudas” vērtības izvēli šajā likumprojektā.

Pretēji spēkā esošajam regulējumam šis likumprojekts paredz iespēju realizēt VES projektus, neveicot Ietekmes uz vidi novērtējumu (turpmāk - IVN).

10. Kas konkrēti piedāvāja šādas regulējuma izmaiņas?

11. Vai un ar ko konkrēti no atjaunojamās enerģijas nozares Latvijā, Jūs esat konsultējušies, piedāvājot šādu regulējumu attiecībā uz IVN?

12. Ņemot vērā, ka jau vairāki VES projekti ir jau sekmīgi veikuši IVN, vai Jūs tiešām uzskatāt, ka Latvijas teritorijā nav iespējams uzstādīt Jūsu paredzētos 1000 Mw VES, ievērojot esošās vides aizsardzības prasības? Lūdzam pamatot savu atbildi.

13. Ņemot vērā, ka IVN ir tikai viens no veicamajiem pasākumiem, cik reāli tas paildzina VES projekta realizācijas laiku, ja tas tiek veikts paralēli citiem VES projekta sagatavošanas darbiem? Lūdzam pamatot savu atbildi.

14. Par cik varētu tikt saīsināts VES projekta realizācijas laiks, ja tam būs jāveic nevis IVN, bet likumprojektā paredzētā procedūra?

15. Vai Jūs esat lietas kursā, cik ilgs pēc vēja turbīnu pasūtīšanas brīža ir paredzamais gaidīšanas laiks esošajā situācijā, līdz tās varētu tikt reāli piegādātas? Kādus projekta īstenošanas darbus nav iespējams veikt šajā laikā?

16. Kādā veidā, pēc kādiem nosacījumiem ir paredzēts noteikt, kuriem VES projektiem būs nepieciešams veikt IVN, un kuriem tas nebūs nepieciešams?

17. Vai Jūs uzskatāt par loģisku un pamatotu ar šo likumprojektu radīto situāciju, kad projekti, kuriem nav IVN novērtējuma, būs prioritāri īstenojami attiecībā pret projektiem, kas jau ir ieguvuši IVN novērtējumu un ir veikuši visus nepieciešamos sagatavošanas pasākumus, bet nav ieguvuši “Nacionālo interešu objekta” (turpmāk -NIO) statusu (kura vienīgais reālais pienesums ir būt atbrīvotam no pašlaik esošā tiesību normu regulējuma, nevis dod papildus labumu Latvijas sabiedrībai)? Lūdzam pamatot savu atbildi.

Likumprojekts paredz, ka “paredzētās darbības ierosinātājs vēršas ar iesniegumu VARAM par nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu paredzētās darbības būvniecībai”. Likumprojekts paredz iesniegt virkni dokumentu, bet tas neparedz nevienu dokumentu, kurš apliecinātu, ka projekta virzītājam ir atbilstoša kompetence un tehniskas iespējas (nepieciešamās iekārtas un tehnoloģijas piegādes apliecinājumi) realizēt objekta celtniecību, kuram paredzēts piešķirt NIO.

18. Vai šāds regulējums ir izvēlēts apzināti, lai šādu NIO statusu varētu iegūt ne tikai tie pretendenti, kuri ir spējīgi reāli īstenot projektu, bet arī tie, kuriem nav ne IVN, ne tiesības uz projektam nepieciešamās teritorijas izmantošanu (zemes īpašnieku saskaņojuma), ne pamatojums spēt īstenot iecerēto būvniecības procesu (materiāli tehniskais, un tehnoloģiskais nodrošinājums), u.c.? Ja tas tā nav, tad lūdzam pamatot, kāpēc šādas būtiskas prasības pēc dokumentiem, kas apliecina pretendenta gatavību īstenot projektu (piemēram: nepieciešamais materiāli tehniskais nodrošinājums) - nav iekļautas?

No likumprojekta nav saprotams, kāda jēga ir tajā paredzētajam finanšu nodrošinājumam, un kādos gadījumos tieši VARAM var pieprasīt to izmaksāt. Likumprojektā vispār nav paredzēts jel kādi to regulēt. Tas paver plašas manipulāciju iespējas:

9. pants. Finanšu nodrošinājums

(1) Paredzētās darbības ierosinātājs pēc atzinuma saņemšanas par atbilstību prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par Nacionālo drošību, iesniedz ministrijai finanšu nodrošinājumu. Finanšu nodrošinājums ir kredītiestādes izsniegta pirmā pieprasījuma garantijas vēstule vai apdrošinātāja izsniegta apdrošināšanas polise, kurā ietverta apdrošinātāja neatsaucama apņemšanās izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību pēc ministrijas pirmā pieprasījuma, kā arī šā pieprasījuma neapstrīdamība.

19. Lūdzam paskaidrot, ko konkrēti garantēs šis finanšu nodrošinājums, un norādīt konkrētas tiesību normas, atbilstoši kurām tas tiks īstenots. Jāatzīmē, ka šajā likumprojektā ir paredzēts deleģējums Ministru kabinetam noteikt tikai kārtību, kādā pagarina, atjauno un pieprasa finanšu nodrošinājuma atlīdzību.

20. Vai un kādus konkrēti projekta neizpildes riskus segs šī garantija? Lūdzam norādīt konkrētās tiesību normas, kurās ir atrunātas šīs prasības.

21. Kādos gadījumos un saskaņā ar kādu procedūru VARAM būs tiesīga pieprasīt izmaksāt šo nodrošinājumu? Kura konkrēti amatpersona pieņems šādu lēmumu?

Nav saprotama likumprojektā paredzētā valdības kompetence:

10. pants. Ministru kabineta kompetence

Ministru kabinets pieņem lēmumu par paredzētās darbības akceptu un, lemjot par nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu, nosaka:

1) paredzētās darbības funkcionēšanai nepieciešamo teritoriju, vēja enerģijas ražošanas uzsākšanas un izmantošanas nosacījumus;

2) izbūves un ekspluatācijas termiņu;

3) elektroenerģijas ražošanas minimālo apjomu gada laikā;

4) termiņu elektroenerģijas ražošanas uzsākšanai;

5) nacionālo interešu objekta statusa un būvatļaujas atcelšanas nosacījumus;

6) kompensācijas apmēru pašvaldībai tiktāl, cik to nenosaka citi normatīvie akti;

7) kompensējošo pasākumu apmēru, lai mazinātu ietekmi uz vidi, tajā skaitā sezonālos liegumus vēja elektrostaciju darbības apturēšanai sikspārņu migrācijas laikā, ja vēja ātrums ir mazāks par 7 m/s;

22. Vai likumprojekts paredz, ka pretendentam būs jāražo ne tikai elektroenerģija, bet arī "vēja enerģija”?

23. Ko konkrēti ir paredzēts noteikt Ministru kabinetam (turpmāk - MK) attiecībā uz enerģijas izmantošanas nosacījumiem?

24. Kādā veidā MK ir paredzēts noteikt izbūves termiņus?

25. Kā ir paredzēts MK noteikt VES ekspluatācijas termiņu? Kādas tiesiskās sekas iestāsies, ja tas netiks ievērots?

26. Kādā veidā MK noteiks "elektroenerģijas ražošanas minimālo apjomu gada laikā'”? Vai šāds deleģējums paredz iespēju īstenot obligāto iepirkumu?

27. Ja likumprojekts neparedz obligātā iepirkuma iespēju, lūdzam paskaidrot - kādā veidā MK noteiks "elektroenerģijas ražošanas minimālo apjomu gada laikā” VES, kura strādā brīvā elektroenerģijas tirgus apstākļos?

28. Kādā veidā ir paredzēts noteikt izbūves un ekspluatācijas termiņus? Kādas tiesiskās sekas iestāsies, ja tas netiks ievērots?

29. Vai MK, lemjot par likumprojektā paredzētajiem “būvatļaujas atcelšanas nosacījumiem”, būs jāņem vērā spēkā esošo normatīvo aktu prasības, kuras regulē būvniecības procesu? Kuras tiesību normas tam nebūs jāievēro, nosakot šos nosacījumus, jo sevišķi ņemot vērā BVKB deleģētās tiesības un pienākumus?

Likumprojektā paredzēts:

Būvatļaujā norādīto būvdarbu uzsākšanas nosacījumu maksimālais izpildes termiņš ir seši mēneši. Ja būvniecības ierosinātājs minētos nosacījumus norādītajā termiņā neizpilda, būvatļauja pēc minētā termiņa beigām ir atceļama.

30. Ko tieši nozīmē būvdarbu uzsākšana šī likumprojekta izpratnē? Kas ir pietiekamais darbu apjoms, lai būvniecību varētu uzskatīt par uzsāktu un atļauja būtu saglabājama?

31. Vai, Jūsuprāt, paredzot tikai prasību par būvdarbu uzsākšanu un neparedzot nekādas citas prasības par tālāko būvniecības procesa gaitu, netiek radīta manipulācijas iespēja saglabāt būvniecības atļauju (līdz ar to piešķirto NIO statusu), neīstenojot tālāk paredzēto būvniecības procesu, vien uzsākot to?

Likumprojektā paredzēts:

12. pants. Būvatļaujas izdošana un tās apstrīdēšana (1) Būvatļauju izdod, ja:

1) paredzētā darbība ir saskaņota ar zemes vienības īpašnieku vai gadījumā, kad to nosaka normatīvie akti, zemes vienības īpašnieks var to ir informēts:

32. Vai tiešām uzskatāt, ka šāds regulējums, kurš paredz iespēju īstenot VES celtniecību bez saskaņojuma ar zemes īpašnieku, kura teritorijā šis projekts tiks īstenots, atzīstams par tiesisku un samērīgu, ņemot vērā, ka šādus projektus var īstenot ļoti plašā Latvijas teritorijā un paredzēto 1000 Mw uzstādīšanai, ir ļoti plašas alternatīvas realizācijas iespējas, lai šādu saskaņojumu varētu iegūt? Lūdzam pamatot savu atbildi.

33. Vai Jūs tiešām uzskatāt, ka projekta attīstītājs, kurš nav spējīgs - ne veikt IVN savam projektam, ne vienoties par projektam nepieciešamās zemes izmantošanu, ne iegūt sabiedrības atbalstu savam projektam, būs labāk spējīgs īstenot sava projekta tālāku sekmīgu realizāciju un VES ekspluatāciju, un ir tiesīgs saņemt NIO statusu tikai tāpēc, ka ir veiksmīgi “sadarbojies” ar VARAM, lai iegūtu pozitīvu lēmumu, nekā projekta attīstītājs, kurš ir spējis sekmīgi veikt IVN, vienoties ar zemes īpašnieku un gūt sabiedrības akceptu savam projektam? Lūdzam pamatot savu atbildi

34. Vai Jūs tiešām uzskatāt, ka projekti, kuri tiks īstenoti, ignorējot noteiktās ietekmi uz vidi prasības, ignorējot zemes īpašnieku tiesības, ignorējot šo objektu tuvumā dzīvojošo cilvēku tiesības, nodrošinās likumprojekta pamatojumā teikto: “lai spētu nodrošināt esošajām un nākamajām paaudzēm kvalitatīvu vidi, līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionālu dabas, cilvēku un materiālo resursu izmantošanu. Proti, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību, valsts, pašvaldību un privātās intereses? Lūdzam pamatot savu atbildi.

35. Vai, Jūsuprāt, šāds VARAM piedāvātais regulējums nerada līdzīgus riskus, kā tas savulaik tika radīts ar Jūsu veidoto “OIK regulējumu” - kad MK tika iedots ļoti plašs un neskaidrs deleģējums, kas deva iespēju “OIK atļaujas” iegūt komersantiem, kuri piedāvāja nevis labākos, Latvijas sabiedrībai atbilstošākos risinājumus elektroenerģijas ražošanai, bet gan tiem, kuriem bija labākas “sadarbības iespējas” ar ministriju? Lūdzam pamatot savu atbildi

36. Vai Jūs neredzat riskus, ka šāds likumprojektā paredzētais regulējums var nevis veicināt Latvijas enerģētisko neatkarību, bet gan tieši otrādi? Lūdzam pamatot savu atbildi.

Novērtē šo rakstu:

62
3