Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Uz kādas vientuļas salas vārdā Pasaule dzīvoja 100 ciltis (Valstis), kuras vadīja Valdnieki, un viens Burvis (baņķieris). Burvis bija vienīgais, kas prata radīt naudu no gaisa, viņš to radīja, lai aizdotu tiem Valdniekiem, kas Burvi spēja pārliecināt, ka viņi spēs naudu ar procentiem atdot noteiktā laikā. Tā Burvis izgudroja naudu, pār kuru valdīja Valdnieki, savstarpēji norēķinoties ar citiem Valdniekiem.

Valdnieki savā starpā ķīvējās, un gudrākie no tiem saprata, ka nav jēga cīnīties ar zobenu, ja arī cita Valdnieka kalpus var nopirkt par naudu un tie kalpos, nododot savu Valdnieku dēļ naudas.

Burvja nozīmīgums naudas radīšanā Valdnieku karu un varaskāres dēļ auga līdz brīdim, kad Valdnieki, nogurstot no kariem, nolēma atteikties no savas varas pār kalpiem un tiem piešķīra brīvību - visiem vienādas tiesības pašiem izvēlēties, kam kalpot.

Tā kā Valdnieki zaudēja varu, bet kalpi ieguva brīvību, Burvis priecājās, jo viņa ietekme vēl daudzkārt izauga, - tagad viņš varēja radīt daudzās naudas visiem, kam tā bija nepieciešama, bijušo Valdnieku kalpus padarot par saviem kalpiem.

Tomēr Burvja prieki par Valdnieku varas pārņemšanu pār kalpiem nebija ilgi, jo kalpi, kas tagad jau bija no Valdniekiem brīvi cilvēki, visai ātri apjauta, ka tagad tie kalpo Burvim, bet Burvis patiesībā nekā cita nerada kā vien papīrus apmaiņā pret cilvēku solījumiem kalpot Burvim.

Pienāca laiks, un cilvēki sāka apjaust, ka viņi nevēlās kalpot Burvim tāpat kā Valdniekiem jo paši jutās pietiekoši patstāvīgi, lai spētu savā starpā norēķināties, nekalpojot Burvim.

Burvis sajutās satraukts, jo viņa kalpu skaits saruka. Pieprasījums pēc Burvja naudas kritās, un viņš nolēma Valdniekus izmantot kā starpniekus, naudu nododot vien Valdniekiem un tā atdodot viņiem varu pār kalpiem.

Burvis, atdodot varu Valdniekiem, izsniedza tiem bezvērtīgo naudu un paskaidroja, ka tā kļūs vērtīga vien tad, ja Valdnieki viņa naudu pasludinās kā vienīgo norēķinu līdzekli un liegs citas naudas. Paklausot Burvja padomam, Valdnieki guva varu ar naudu, tomēr ilgi nelīdzēja, jo Valdnieki bija jau devuši cilvēkiem brīvību un tie jutās patstāvīgi, tāpēc Valdnieku noteikumus vairs neuztvēra kā pavēles.

Burvis un Valdnieki saprata, ka Burvja naudas problēmu var atrisināt vien tad, ja cilvēkiem atņem tiem doto brīvību, tāpēc visi vienojās to cilvēkiem atņemt.

Valdnieki saprata savu kļūdu piešķirt cilvēkiem brīvību un ar viltu un kariem vairākkārt mēģināja to cilvēkiem atņemt, tomēr tas nelīdzēja, jo cilvēki, kas reiz ieguvuši brīvību, vairs nevēlējās kalpot ne Burvim ne Valdniekiem, tie gribēja būt brīvi, par ko arī cīnījās, līdz uzvarēja Valdniekus, bet ne Burvi.

Pasakas parasti beidzas labi, tomēr šī pasaka vēl nav beigusies, kamēr Burvim ir vara.
Burvis saprata, ka ir palicis bez Valdnieku atbalsta, un griezās pie Raganas lūdzot radīt tai bubuli, ragana radīja bērnu un nosauca par COVID 19, piekodinot Burvim – lai arī šis bērns dos Burvim varu, tomēr tas nes arī lāstu, kas var iznīcināt pašu Burvi, ja viņš dos Valdniekiem varu pār šo bērnu.

Burvis neievēroja Raganas brīdinājumu un, atkārtojot iepriekšējo kļūdu, kā dēļ radās kari, apsolīja Valdniekiem ne vien savu naudu, bet arī varu pār naudu un cilvēkiem, ja Valdnieki tiem noņems brīvību.

Cilvēki, kam tiek noņemta brīvība, ir atkarīgi no Valdnieku izsniegtajiem pabalstiem, kā rezultātā Valdnieki paši kļūs par Burvja kalpiem, Burvis kļūs vienīgais, kas var radīt naudu, bet Valdnieki vienīgie, kas to izdala, līdz viņu iedzīvotāji tiek iedzīti Burvju parādos.
Jautājums – kāda ir pasakas morāle? Kāds ir Lāsts?

Novērtē šo rakstu:

55
13