Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Jaunās konservatīvās partijas pārstāve, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska ir nākusi klajā ar jaunu „bezkompromisa tiesiskuma” ideju, - viņa iesniegusi Valsts kancelejā grozījumu projektu likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kura būtība – ļaut valsts augstskolu padomju locekļiem neiesniegt amatpersonas deklarācijas, tādējādi slēpjot savus ienākumus, īpašumus, kapitāldaļas un citus amatus. Pietiek šodien bez plašākiem komentāriem publicē iesniegto grozījumu projektu un tā anotāciju.

Projekts Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"

Izdarīt likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 11. nr.; 2003, 12. nr.; 2006, 2., 20. nr.; 2007, 14. nr.; 2008, 24. nr.; 2009, 10., 24. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 94., 162. nr.; 2011, 76. nr.; 2012, 104. nr.; 2013, 6. nr.; 2014, 32., 38., 228. nr.; 2015, 107., 190., 251. nr.; 2016, 31., 123. nr.; 2018, 36. nr.; 2019, 233. nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 23. pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Šīs nodaļas noteikumi neattiecas uz šā likuma 4. panta otrajā daļā minētajām valsts amatpersonām – augstskolas padomes locekļiem valsts dibinātās augstskolās."

2. Papildināt pārejas noteikumus ar 29. punktu šādā redakcijā:

"29. Šā likuma 23. panta sestā daļa stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem Augstskolu likumā, kas paredz augstskolu padomju izveidi valsts dibinātās augstskolās."

Iesniedzējs: izglītības un zinātnes ministre I.Šuplinska       

Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

 

Tiesību akta projekta anotācijas kopsavilkums

Mērķis, risinājums un projekta spēkā stāšanās laiks (500 zīmes bez atstarpēm)

Likumprojekta “Grozījumi likumā ”Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (turpmāk – projekts) mērķis ir paredzēt īpašus nosacījumus valsts dibināto augstskolu padomes locekļu valsts amatpersonu deklarācijas iesniegšanai.

Risinājums – izdarīt izņēmumu attiecībā uz valsts dibināto augstskolu padomes locekļiem nosakot, ka šīm personām nav jāiesniedz valsts amatpersonu deklarācijas.

Projekts stāsies spēkā vienlaikus ar grozījumiem Augstskolu likumā, kas paredz augstskolu padomju izveidi valsts dibinātajās augstskolās.

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Projekts ir izstrādāts, pamatojoties uz konceptuālajā ziņojumā “Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu” (atbalstīts ar Ministru kabineta 2020.gada 4.marta rīkojumu Nr.94) (turpmāk – ziņojums) noteikto.

2.

Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Ziņojums paredz izveidot un ieviest valsts dibināto augstskolu iekšējās pārvaldības sistēmās augstskolu padomes, kas spētu efektīvi garantēt augstākās izglītības institūciju autonomiju, atvērtību un caurspīdīgumu.

Ziņojums nosaka, ka augstskolas padome ir valsts dibinātas augstskolas koleģiāla vadības un lēmējinstitūcija, kas nodrošina augstskolas autonomiju un labas pārvaldības principa īstenošanu un ir atbildīga par augstskolas stratēģisko, administratīvo, saimniecisko un finanšu vadību atbilstoši dibinātāja noteiktajiem mērķiem.

Ziņojumā ir atrunāts valsts dibināto augstskolu padomes sastāvs un minimālās prasības tās locekļiem. Padomē tiks nodrošināta arī ārējo ekspertu pārstāvība. Padomes sastāvu apstiprinās Ministru kabinets.

Bez tam, saskaņā ar ziņojumā noteikto augstskolas padomes locekļi būs valsts amatpersonas un tām paredzēts likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteikt atvieglojumus attiecībā uz valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšanu. Līdzīgi šajā likumā arī uz amatpersonām, kuras pilda amata pienākumus ārpus publiskas personas institūcijām un cita starpā veic arī finanšu līdzekļu sadalīšanu, netiek attiecinātas prasības par valsts amatpersonas deklarāciju iesniegšanu.

Tādējādi ir izstrādāts projekts, kurš paredz, ka valsts dibināto augstskolu padomes locekļiem valsts amatpersonu deklarācijas nav jāsniedz. Projekts arī paredz noteikt, ka minētais regulējums stāsies spēkā vienlaikus ar grozījumiem Augstskolu likumā, kas paredz augstskolu padomju izveidi valsts dibinātās augstskolās.

Saskaņā ar ziņojuma VIII nodaļas “Turpmākās rīcības plāns” 4. tabulas 2.punktu projekts Ministru kabinetā ir jāiesniedz līdz 2020. gada 15. aprīlim, vienlaicīgi ar tabulas 1.punktā minēto likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”.

3.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un publiskas personas kapitālsabiedrības

Izglītības un zinātnes ministrija.

4.

Cita informācija

Nav. 

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu

1.

Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt

Augstskolu padomju locekļi valsts dibinātās augstskolās.

2.

Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu

Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un maziem, vidējiem uzņēmumiem, mikrouzņēmumiem un jaunuzņēmumiem – nav.

Tāpat nepieaugs Valsts ieņēmuma dienesta un augstskolu slogs, jo netiks iesniegtas projektā definēto valsts dibināto augstskolu padomes locekļu valsts amatpersonu deklarācijas.

3.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Nav ietekme uz administratīvajām izmaksām.

4.

Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Nav attiecināms, jo projekts neparedz atbilstības prasības.

5.

Cita informācija

Nav

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Projekts šo jomu neskar. 

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.

Saistītie tiesību aktu projekti

Projekts izstrādāts un stāsies spēkā vienlaicīgi ar grozījumiem Augstskolu likumā, kas paredz augstskolu padomju izveidi valsts dibinātās augstskolās.

Atbildīgā institūcija

Izglītības un zinātnes ministrija

3.

Cita informācija

Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā” ir izstrādāts un tas tiek virzīts vienlaikus ar projektu. |

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Projekts šo jomu neskar.

VI. Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes

1.

Plānotās sabiedrības līdzdalības un komunikācijas aktivitātes saistībā ar projektu

Sabiedrības līdzdalība tiks nodrošināta kopā ar saistītajiem grozījumiem Augstskolu likumā.

2.

Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

Izstrādājot ziņojumu, tas tika apspriests diskusijās ar nozaru partneriem:

-2020.gada 11.janvārī ar Latvijas Studentu apvienības domi;

-2020.gada 12.janvārī ar Latvijas Koledžu asociāciju;

-2020.gada 15.janvārī ar Kultūras ministriju, Veselības ministriju un Zemkopības ministriju;

-2020.gada 16.janvārī ar Latvijas Universitāšu asociāciju, Rektoru padomi un Latvijas Studentu apvienību. 

3.

Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Ziņojuma sabiedriskas apspriedes gaitā saņemtie iebildumi un priekšlikumi tika izvērtēti, daļēji ņemti vērā un iestrādāti ziņojumā (skatīt ziņojumam pievienoto izziņu par saņemtajiem iebildumiem un priekšlikumiem).

4.

Cita informācija

Nav.

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Izglītības un zinātnes ministrija un valsts dibinātās augstskolas

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru.
Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem

Projekts valsts pārvaldes funkcijas un institucionālo struktūru neietekmē.

3.

Cita informācija

Nav

Iesniedzējs: Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska

Novērtē šo rakstu:

43
3