Iesaki rakstu:

Saeimas Juridiskā komisija trešajam lasījumam gatavo likumprojektu „Parādu atgūšanas likums”, ko tautas valodā varētu nodēvēt par „kolektoru likumu”, kā pieņemšanas rezultātā profesionāli apmācīti un pieredzējuši, piemēram, SIA Izsitējs operatori, izmantojot parādu iekasēšanas psiholoģijas metodes, palīdzēs aizkavēto maksājumu iekasēšanas procesu padarīt ātrāku un efektīvāku. Un pats galvenais, ka ar šo likumprojektu parādniekam obligāti būs pienākums labprātīgi pakļauties parādu atguvēju psiholoģiskajam teroram (iespējams, arī fiziskam).

Likumdevējiem laikam iepaticies vārdu savienojums „labprātīgi piespiedu kārtā”, kā tas praksē jau ir ar labprātīgajām nekustamo īpašumu izsolēm par piespiedu pārdošanas vērtībām, kuras nav iespējams apstrīdēt, līdz ar ko daudzas ģimenes labprātīgi paliek bez mājām. Nespēju saskatīt te labprātību, ja nu vienīgi kreditors var pierādīt, ka konsolidētais parādnieks savā izmisumā ir labprātīgi rakstveidā piekritis, ka šīs saistības tiek izpildītas ārpustiesas ceļā, piesaistot parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēju.

Šā likumprojekta mērķis (likumprojektā „mērķis” ir vienskaitlī ar četriem apakšpunktiem) ir norādīts tik izplūdis, un pielietojamās metodes vairāk atgādina inkvizīciju nevis labprātīgu, taisnīgu, samērīgu un saprātīgu parāda atgūšanu, ka jāšaubās, vai būs iespējams izkontrolēt parādu atguvēju darbību likumību, jo faktiski ar šo likumu parādu kolektoriem ir atļauts viss, ko viņi līdz šim bez likumiska pamatojuma darīja, un parādniekam (tam, kurš ir nokonsolidēts tik tālu, ka nespēj samaksāt ikmēneša maksājumus) ir pienākums sadarboties ar kreditoru un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju un labprātīgi atmaksāt parādu kreditora vai kolektora noteiktajā termiņā un apmērā.

Ar likumprojekta mērķa ceturto daļu (sekmēt trešo personu iespēju novērtēt fiziskās personas maksājuma saistību izpildi) laikam jāsaprot, ka katrs kolektors varēs veidot parādnieku datu bāzes un nodot tās trešajām personām.

Likumdevēji ir nosprieduši, ka parādniekam ir pienākums - tik pat labprātīgi kā maksāt parādu - atlīdzināt parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam radušos parāda atgūšanas izdevumus, ja to atlīdzināšana tiek pieprasīta un nepastāv strīds par parāda esību.

Izdevumi varētu būt gana iespaidīgi, jo likumprojektā kreditora un kolektora komunikācijā ar trešajām personām ir paredzēts apmeklēt parādnieku viņa darbavietā, darbu veikšanas vietā vai dzīvesvietā, kad tiek veikta parādnieka mantas izņemšana saskaņā ar normatīvajos aktos vai līgumā paredzētajām tiesībām un noteikto kārtību; arī tas, ka parāda ārpustiesas atgūšanā komunikāciju ar parādnieku īsteno darba dienās no pulksten 8.00 līdz 21.00, izmantojot tos komunikācijas līdzekļus un kontaktinformāciju, kas paredzēta kreditora un parādnieka līgumā, ka arī viņi ir tiesīgi izmantot kontaktinformāciju, kas tam ir kļuvusi zināma vai iepriekšējās sadarbības laikā izmantota saziņai ar parādnieku.

Nav saprotama šāda valsts attieksme pret saviem iedzīvotājiem, kad vispirms samazina plānotos ienākumus vai atstāj vispār bez ienākumiem un tad izbaro maitu lijām - tiesu izpildītājiem un kolektoriem, jo no tiem, kam nekā nav, nav ko paņemt, un pat, ja piedzinēji ko piedzīs, tad pietiks tikai piedziņas izdevumu segšanai.

Likumprojektu ir sagatavojusi un Saeimā iesniegusi Ekonomikas ministrija, un interesanti, vai ministrija ir aprēķinājusi, cik cilvēku no Latvijas būs spiesti aizbraukt vai sliktākajā gadījumā izdarīs pašnāvības pēc šī likumprojekta apstiprināšanas Saeimā un spēkā stāšanās? Kurš uzņemsies atbildību par šo cilvēku likteņiem?

Red.piez. Pašlaik Saeimas Juridiskā komisija nolēmusi izslēgt no tās 29. marta darba kārtības likumprojektu "Parāda atgūšanas likums". Par tālāko likumprojekta virzību ziņu pagaidām nav.