Iesaki rakstu:

Ņemot vērā lasītāju izteikto interesi, Pietiek šodien publicē abus šajās dienās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) nodotos advokātu iesniegumus saistībā ar KNAB darbinieka Jura Juraša paziņojumu par viņam it kā piedāvāto miljona kukuli.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam Jaroslavam Streļčenokam - Oļega Osinovska aizstāves, zvērinātas advokātes Jeļenas Kvjatkovskas iesniegums

Uz vienošanās pamata realizēju Oļega Osinovska aizstāvību kriminālprocesā Nr. 16870001615, ko apliecina lietas materiāliem pievienotais advokāta orderis.

2016.gada 14.jūlijā savā intervijā žurnālam “IR” KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs J.Jurašs ir paziņojis, ka viņam esot piedāvāts vienu miljonu eiro liels kukulis par to, lai augstāk minētais kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi.

Kriminālprocesā Nr. 16870001615 tiesības uz aizstāvību ir divām personām – Oļegam Osinovskim un Uģim Magonim, tādejādi šāds KNAB amatpersonas paziņojums met ēnu uz vismaz vienu no šīm personām.

Turklāt J.Juraša sniegtā informācija var ietekmēt amatpersonas (šobrīd – prokuratūras amatpersonas, jo lieta atrodas kriminālvajāšanas stadijā) lēmumu pieņemšanā kriminālprocesā.

Man ir zināms, ka mans klients nav veicis jebkādas pretlikumīgās darbības nolūkā panākt viņam vēlamo rezultātu kriminālprocesā. Nav arī pamata uzskatīt, ka to ir darījis otra lietā iesaistītā persona – Uģis Magonis. Turklāt, ievērojot J.Juraša ieņemamo amatu, viņš noteikti nav tā persona, kas var procesuāli pieņemt vai ietekmēt jebkādu lēmumu saistībā ar personu darbību kvalifikāciju kriminālprocesā, ja vien neatbilst patiesībai vairākkārt publiski izskanējusi informācija par J.Juraša prettiesisko ietekmi dažādu jautājumu “risināšanā”.

Tāpat J.Juraša sniegtā informācija par viņa paša rīcību, it kā saņemot kukuļa piedāvājumu, izraisa nopietnas šaubas par tās patiesumu, ievērojot to, ka J.Juraša pieredze un ieņemamais amats tomēr paredz zināšanas par likumam atbilstošu rīcību gadījumā, ja notiek sevišķi smags noziedzīgs nodarījums.

Tādejādi uzskatu, ka J.Juraša paziņojums ir nepatiess un vērsts uz to, lai kriminālprocesā Nr. 16870001615 ietekmētu amatpersonas, kuras atšķirībā no paša J.Juraša var pieņemt procesuālus lēmumus, lai tās atturētos no šādu lēmumu pieņemšanas bailēs no tā, kā to uztvers sabiedrība. Pastāv iespēja, ka jebkura apsūdzētajiem labvēlīga lēmuma pieņemšana pēc J.Juraša paziņojuma tiks uztverta kā nepamatota un, iespējams, prettiesiski stimulēta pretimnākšana.

Iespējams, šādu paziņojumu J.Jurašs ir izplatījis kādu sev vēlamu mērķu sasniegšanai. Taču neatkarīgi no J.Juraša paziņojuma īstajiem mērķiem tas ievērojami negatīvi ietekmē mana klienta Oļega Osinovska tiesības uz taisnīgu tiesu.

Šajā sakarā vēršu Jūsu uzmanību gan plašai Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksei, interpretējot Eiropas Cilvēktiesību un Pamatbrīvību aizsardzības Konvencijas 6.pantu, gan 2016.gada 9.marta ES direktīvai Nr. 2016/343 “Par atsevišķo nevainīguma prezumpcijas un tiesību piedalīties iztiesāšanā aspektu stiprināšanu”.

Atbilstoši gan ECT praksei, gan minētajai Direktīvai tiesības uz taisnīgu tiesu tiek apdraudētas ar jebkādiem valsts amatpersonu paziņojumiem par personas vainu, kamēr tā nav pierādīta ar spēkā stājušos tiesas spriedumu, jo kriminālprocesu veicošo amatpersonu un tiesas rīcība ar šādiem paziņojumiem var tikt ietekmēta.

Līdzīgi arī J.Juraša kā KNAB amatpersonas, (neatkarīgi no viņa tagadējā statusa) paziņojums par it kā notikušo mēģinājumu prettiesiski ietekmēt kriminālprocesa gaitu ar koruptīvām metodēm neapšaubāmi apdraud iesaistīto personu tiesības uz taisnīgu tiesu. Secīgi valstij ir pienākums šo tiesību apdraudējumu novērst vai mazināt.

Ievērojot visu augstāk minēto, sava klienta Oļega Osinovska vārdā un uzdevumā lūdzu Jūs nodrošināt J.Juraša sniegtās informācijas pārbaudi, ja nepieciešams, izmantojot kriminālprocesuālās metodes, un informēt sabiedrību par pārbaudes rezultātiem, lai novērstu vai vismaz mazinātu jau notikušo mana klienta tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumu.

 

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam Jaroslavam Streļčenokam Uģa Magoņa aizstāvja, zvērināta advokāta Jāņa Rozenberga iesniegums

Līdz šā gada 28.jūnijam KNAB izmeklētājas A.Rumjancevas lietvedībā bija kriminālprocess Nr.16870001615, kurā par aizdomās turēto personu tika atzīts mans aizstāvamais Uģis Magonis. Šā gada 28.jūnijā šis kriminālprocess nosūtīts Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurorei S.Deičmanei kriminālvajāšanas uzsākšanai, un prokurore šā gada 6.jūlijā pieņēmusi lēmumu par U.Magoņa saukšanu pie kriminālatbildības.

Visā pirmstiesas procesa stadijas izmeklēšanas posmā gan U.Magonis, gan arī es kā viņa aizstāvis tikām izturējušies ar vislielāko cieņu pret procesa virzītāju un izmeklēšanas grupas dalībniekiem, komunikācijā ar KNAB amatpersonām tika ievērotas vispārpieņemtas uzvedības un ētikas normas, mans aizstāvamais U.Magonis tika godprātīgi pildījis visus aizdomās turētās personas pienākumus un respektējis ierobežojumus, kas viņam noteikti ar piemērotajiem drošības līdzekļiem.

Šā kriminālprocesa sakarā es un mans aizstāvamais U.Magonis esam kontaktējušies vienīgi ar izmeklētāju A.Rumjancevu, kura bija procesa virzītāja, kā arī ar izmeklētāju Ģ.Bērziņu, kurš bija izmeklēšanas grupas dalībnieks un veica atsevišķas procesuālas darbības procesa virzītājas uzdevumā.

Sarunu gaitā nekad no aizstāvības puses nevienai KNAB amatpersonai nav tikuši izteikti jebkādi jautājumi vai priekšlikumi, kas varētu radīt likuma pārkāpumu vai kas būtu uzskatāma par neētiskiem.

Tādēļ iepriekšējās nedēļas laikā plašsaziņas līdzekļos izskanējušie KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāja J.Juraša izteikumi aizstāvībai radīja nepatīkamu pārsteigumu. Dažādās publikācijās norādīts, ka no amata atbrīvojamajam KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājam Jurim Jurašam piedāvāts viena miljona eiro liels kukulis, lai VAS "Latvijas Dzelzceļš" bijušā vadītāja Uģa Magoņa kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods, to žurnālam "Ir" esot pastāstījis pats Jurašs.

Jau vēlāk bija lasāmas ziņas, ka KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieks Juris Jurašs ir būtiski kaitējis sekmīgai faktu pārbaudei valsts uzņēmuma "Latvijas Dzelzceļš" bijušā valdes priekšsēdētāja Uģa Magoņa krimināllietā, par ko aģentūru BNS informējusi KNAB pārstāve Māra Priedīte.

Ņemot vērā, ka šis kriminālprocess tiek veikts tikai pret divām personām - U.Magoni un O.Osinovski, tad šādi KNAB amatpersonas J.Juraša izteikumi neapšaubāmi met ēnu ne vien uz manu klientu U.Magoni, bet arī uz mani kā viņa aizstāvi. Lieki piebilst, ka tas nav patīkami.

Šajā sakarā U.Magoņa aizstāvība vispirms vēlas darīt zināmu, ka nedz U.Magonis, nedz es kā viņa aizstāvis, nedz paši, nedz arī ar jebkādu starpnieku palīdzību neesam izteikuši šādus prettiesiskus piedāvājumus nedz J.Jurašam, nedz arī jebkurai citai personai. U.Magoņa aizstāvība tika un arī turpmāk tiks realizēta vienīgi atbilstoši Kriminālprocesa likuma un Advokatūras likuma normām, izmantojot visus likumā paredzētos līdzekļus un metodes, aizstāvot U.Magoņa tiesības un likumīgās intereses.

Aizstāvības ieskatā šāds KNAB amatpersonas J.Juraša izteikums var tikt vērtēts kā mēģinājums ietekmēt šobrīd un turpmāk kriminālprocesu veicošās amatpersonas. Lai arī aizstāvībai nav nekādu šaubu par šobrīd procesu veicošās prokurores godaprātu, profesionalitāti un neietekmējamību, tomēr šādas publiski izskanējušas ziņas procesa virzītājai var radīt zināmu diskomfortu situācijās, ja lietā objektīvi konstatējamas ziņas par faktiem kādreiz radītu pamatu jebkādu apsūdzētajām personām labvēlīgu lēmumu pieņemšanai, jo sabiedrībā jau šobrīd ir radīts aplams priekšstats, ka šajā procesā apsūdzētās personas par sev labvēlīgu lēmumu pieņemšanu esot gatavas dot kukuļus lielos apmēros.

Sekojoši vēršu Jūsu uzmanību uz faktu, ka J.Juraša publiski izteiktie apgalvojumi tieši norāda uz pabeigta smaga noziedzīga nodarījuma faktu, proti, kukuļa piedāvājumu lielā apmērā, par ko atbildība paredzēta Krimināllikuma 323.panta otrajā daļā.

Šajā sakarā lūdzu organizēt pārbaudes veikšanu, vai J.Jurašs par šāda pabeigta smaga nozieguma faktu ir sniedzis attiecīgu ziņojumu, jo Krimināllikuma 315.pants paredz kriminālatbildību par neziņošanu, ja ir zināms, ka izdarīts smags vai sevišķi smags noziegums.

Turklāt, ņemot vērā J.Juraša līdz šim ieņemamo amatu, viņam ne vien būtu tiesības ziņot par šāda smaga nozieguma faktu, bet arī būtu pienākums pašam savu dienesta pilnvaru ietvaros veikt nepieciešamās darbības šāda smaga nozieguma atklāšanai. Gadījumā, ja tas nav ticis darīts, iespējams, ir pamats J.Juraša rīcību izvērtēt arī Krimināllikuma 319.panta pirmās daļas kontekstā kā valsts amatpersonas bezdarbību, tīši vai aiz nolaidības neizdarot darbības, kuras tai pēc likuma vai uzlikta uzdevuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai.

Savukārt, ja J.Jurašs par šo kukuļa piedāvājumu lielā apmērā ir sniedzis ziņojumu un arī veicis vai organizējis darbības šā nozieguma atklāšanai, lūdzu nodrošināt iespējami ātru un efektīvu šāda iespējamā nozieguma izmeklēšanas veikšanu, lai jau vistuvākajā laikā vai nu apstiprinātu ziņas par kādu personu izdarītu noziegumu, nolūkā ietekmēt kriminālprocesa virzību, vai arī informēt sabiedrību, ka šīs ziņas nav apstiprinājušās un nekāds kukuļa piedāvājums J.Jurašam nav noticis. Kā viens, tā otrs risinājums noņemtu šobrīd nepamatoti sabiedrībā radīto aizdomu ēnu pār manu klientu un nodrošinātu netraucētu un objektīvu turpmāko kriminālprocesa virzību.