Iesaki rakstu:

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadošās amatpersonas Juta Strīķe un Juris Jurašs pirmdien tā arī nespēja argumentēti izskaidrot, kā spējuši konstatēt, ka KNAB vadītājs Normunds Vilnītis viņiem rīkojumu veikt operatīvās darbības pasākumus devis pretlikumīgi vai bez tiesiska pamata. Arī KNAB pirmdien sniegtais oficiālais viedoklis par šo tēmu izrādījās īss un nekonkrēts.

Kā zināms, KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Jurašs aizvadītajā nedēļā paziņoja, ka Vilnītis „prettiesiski un bez pamata” esot lūdzis viņam noklausīties politiķu sarunas, savukārt Vilnīša vietniece Strīķe apgalvoja – viņa esot bijusi lieciniece sarunām, Vilnītim bez tiesiska pamata lūdzot veikt operatīvās darbības pasākumus pret atsevišķiem politiķiem.

Pēc šo paziņojumu izskanēšanas Pietiek vērsās pie Strīķes un Juraša ar identiskiem jautājumiem – kā tieši viņiem izdevies konstatēt, ka konkrēti KNAB vadītāja viņiem dotie uzdevumi vai rīkojumi ir pretlikumīgi, prettiesiski un bez tiesiska pamata.

Šis jautājums un līdz ar to šaubas par Strīķes un Juraša izteikumu patiesīgumu radās pēc tam, kad kļuva skaidrs, ka likumdošana nosaka – KNAB vadītājs un viņa vietnieki ir tiesīgi, balstoties uz viņu rīcībā esošu operatīvu informāciju (kuras pamatotības kritērijus Latvijā neviens likums skaidri nenosaka), pieņemt lēmumu sākt operatīvo izstrādi saistībā ar faktiski ikvienu personu un nekavējoties pēc tam sākt tās telefonsarunu noklausīšanos.

Taču pirmdien ne Strīķe, ne Jurašs tā arī nespēja atrast argumentus, lai izskaidrotu, tieši kādā veidā viņi nekavējoties noskaidrojuši, ka Vilnīša dotie rīkojumi ir prettiesiski.

Turklāt izrādījās, ka arī KNAB kopumā nespēj sniegt pārliecinošu skaidrojumu – kādi normatīvie akti dod iespēju konkrētam KNAB darbiniekam operatīvi konstatēt, ka viņš ir saņēmis prettiesisku vai pretlikumīgu uzdevumu. Tā vietā KNAB preses pārstāve varēja pateikt vienīgi to, ka biroja darbiniekiem jāpaļaujas uz savu apzinīgumu un patstāvīgu vērtējumu.

„KNAB darbinieki vadās no likumu normām, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu, un pirms jebkādu darbību vai uzdevumu veikšanas patstāvīgi izvērtē to tiesiskumu, bet gadījumos, ja ir šaubas, nekavējoties vēršas pie sava tiešā vadītāja vai pārraugošās amatpersonas.

Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 11.pantu KNAB amatpersonas un darbinieka pienākums ir apzinīgi, izrādot personisko iniciatīvu un darbojoties sabiedrības interesēs, pildīt amata vai darba pienākumus, lai nodrošinātu šajā likumā paredzēto KNAB funkciju pienācīgu izpildi, atbildēt par savu rīcību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un ievērot KNAB ētikas kodeksā noteiktos profesionālās ētikas un uzvedības pamatprincipus,” – šāda bija pilnā KNAB atbilde.

Līdztekus tam KNAB arī pirmoreiz skaidri apliecināja: birojs uzskata, ka pastāvošā likumdošana tam noteiktos gadījumos dod tiesības telefonsarunas noklausīties līdz pat trim diennaktīm ilgi, pat nemēģinot iegūt tiesneša sankciju, - pietiek tikai ar prokurora informēšanu, kuras termiņus likums nenosaka.

„Atsevišķos gadījumos operatīvās darbības pasākumus sevišķajā veidā var uzsākt pirms tiesneša akcepta, bet noteiktā laika periodā – 72 stundās - tāds ir jāsaņem, lai attiecīgās darbības varētu turpināt. Ja tiesneša akcepts netiek saņemts, attiecīgo operatīvo darbību veikšana ir jāpārtrauc. Savukārt gadījumos, kad operatīvā darbība ir pabeigta pirms 72 stundu termiņa, šīs darbības turpināšana nenotiek un līdz ar to tiesneša akcepts to turpināšanai nav nepieciešams,” skanēja KNAB oficiālais skaidrojums.

Pietiek jau informēja, ka saskaņā ar KNAB oficiālo skaidrojumu telefonsarunu noklausīšanās kā viens no operatīvās darbības pasākumiem oficiāli un likumīgi ir īstenojama tikai tad, kad ir sākta operatīvā izstrāde.

Operatīvā izstrāde saskaņā ar likumu tiek sākta gadījumos, ja operatīvās darbības subjekta (arī KNAB) rīcībā ir informācija par konkrētām personām un tā dod pietiekamu pamatu turēt šīs personas aizdomās par noziedzīga nodarījuma gatavošanu vai izdarīšanu vai par valstij svarīgu interešu apdraudējumu, vai arī tās tiek meklētas par izdarīto noziedzīgo nodarījumu.

Kā skaidro KNAB, operatīvo izstrādi saskaņā ar likumu sāk, pieņemot par to lēmumu, ko akceptē operatīvās darbības iestādes vadītājs vai viņa vietnieks. Par šo lēmumu ir jāinformē prokurors, taču likums nenosaka termiņu, kādā prokuroram šī informācija jāsaņem.

Tas nozīmē – gan KNAB vadītājam Vilnītim, gan viņa vietniecei Strīķei ir likumīgas tiesības, balstoties uz viņu rīcībā esošu operatīvu informāciju (kuras pamatotības kritērijus Latvijā neviens likums skaidri nenosaka), pieņemt lēmumu sākt operatīvo izstrādi saistībā ar faktiski ikvienu personu.

Savukārt, tikko šāds lēmums tiek pieņemts (un likums nenosaka, kādā formā šai pieņemšanai jānotiek), likums dod tiesības veikt operatīvās darbības pasākumus – tostarp arī telefonsarunu noklausīšanos.

Tas nozīmē: ja Vilnītis kā KNAB vadītājs kādam KNAB darbiniekam – vienalga, Strīķei, Jurašam vai kādam citam - uz paša pieņemta lēmuma pamata uzdod sākt veikt operatīvās darbības pasākumus (to skaitā - telefonsarunu noklausīšanos), KNAB darbiniekam nav nekādu reālu iespēju nekavējoties noteikt, vai šāds lēmums ir tiesisks vai prettiesisks.

Vēl vairāk – faktiski likumdošana nosaka, ka KNAB darbiniekiem jebkurš KNAB vadītāja vai viņa vietnieka dots uzdevums par operatīvās darbības pasākumu veikšanu automātiski ir tiesisks un izpildāms, ja reiz to ar savu lēmumu uzdod KNAB direktors vai viņa vietnieks.

Tiesa, Operatīvās darbības likums arī nosaka, ka vispār operatīvās darbības pasākumi – tostarp telefonsarunu noklausīšanās – veicami „tikai sevišķajā veidā un ar Augstākās tiesas priekšsēdētāja vai viņa īpaši pilnvarota Augstākās tiesas tiesneša akceptu”.

Taču ir arī izņēmums – gadījumos, kad „jārīkojas nekavējoties, lai novērstu terorismu, slepkavību, bandītismu, masu nekārtības, citu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kā arī tad, kad reāli ir apdraudēta personas dzīvība, veselība vai īpašums”, telefonsarunu noklausīšanos var sākt arī bez tiesneša akcepta. Par to tikai 24 stundu laikā jāpaziņo prokuroram un 72 stundu laikā jāsaņem tiesneša akcepts, bet, ja akcepts netiek saņemts vai prokuroram netiek paziņots, operatīvās darbības pasākumu veikšana ir jāpārtrauc.

Tas savukārt nozīmē – KNAB un arī citās valsts iestādēs nav neviena darbinieka, kas pirmo 23 stundu un 59 minūšu laikā kopš KNAB vadītāja vai viņa vietnieka lēmuma par kādas personas telefonsarunu noklausīšanās sākuma varētu apgalvot, ka šis lēmums ir prettiesisks vai pretlikumīgs. Līdz ar to Juraša un Strīķes publiskie apgalvojumi vismaz KNAB oficiāli sniegtās informācijas un minēto likumdošanas aktu kontekstā nerada iespaidu par to adekvātumu un patiesīgumu.

KNAB saistībā ar šo izklāstu pēc būtības pirmdien pieminēja tikai to, ka „Operatīvās darbības likuma 35.panta pirmās daļas pirmais teikums nosaka, ka uzraudzību pār operatīvās darbības atbilstību likumiem veic ģenerālprokurors un viņa īpaši pilnvaroti prokurori”, savukārt „Operatīvās darbības likuma 35.panta pirmās daļas otrais teikums nosaka, ka, veicot uzraudzību, prokurori ir tiesīgi iepazīties ar operatīvās darbības iestādes rīcībā esošajiem dokumentiem, materiāliem un informāciju jebkurā operatīvās darbības stadijā. Tādējādi, prokurora statuss un viņa pilnvaras nodrošina neatkarīgu un efektīvu likumības kontroli pār operatīvo darbību, tajā skaitā personu sūdzību izskatīšanu”.

Līdz ar to uzraudzība gadījumos, kad operatīvās darbības ir pabeigtas pirms 72 stundu termiņa, pēc KNAB domām, tiekot pilnībā nodrošināta.