Iesaki rakstu:

Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) juridiski nevar norobežoties no savas dzīvesbiedres nekustamo īpašumu biznesa, kā to ir mēģinājis pēdējās dienās darīt, uzsverot, ka viņam nepieder kapitāldaļas SIA Land Development (uz pusēm pieder Ārijai Dombrovskai un premjera juridiskās padomnieces Sandras Bukanes vīram Indulim Bukanam). Tā kā starp premjeru un viņa dzīvesbiedri nav noslēgts laulību līgums par visas mantas šķirtību, kopīgas abiem ir arī vienam no laulātajiem piederošās kapitāldaļas, uzsver Pietiek aptaujātie advokāti, kas specializējas civillietās. Vienlaikus, ņemot vērā, ka iespaidīgās 1,25 miljonu latu (uz 2009. gada 31. decembri) kredītsaistības Latvijas Hipotēku un zermes bankā nav ņēmusi privātpersona Dombrovska, bet sabiedrība ar ierobežotu atbildību, šīs parādsaistības nevar attiecināt ne uz vienu no abiem laulātajiem, bet tikai uz uzņēmumu un tā īpašumu. Korupcijas pētnieks Valts Kalniņš (Providus) pagaidām nesaredz pamatu premjera dzīvesbiedres finanšu auditam, bet attiecībā uz Dombrovska un Bukanes darba un vienlaikus biznesa attiecībām saka: „Tas ir tāds robežgadījums – ne melns, ne balts.”

Kā rāda Lursoft datu bāze, Dombrovskim un viņa dzīvesbiedrei nav reģistrēts laulību līgums par visas mantas šķirtību, kas nozīmē, ka visa manta, tostarp arī Ārijai Dombrovskai piederošās SIA Land Development kapitāldaļas abiem pieder kopīgi. Līdz ar to no tīri juridiskā viedokļa Dombrovska arguments nekomentēt neko, kas kaut kādā veidā saistīts ar šo uzņēmējdarbību, jo viņam nekad nav piederējušas tā kapitāldaļas, nav pilnībā korekts. „Ja nav laulību līguma, abiem viss ir kopējs, arī bizness,” Pietiek norādīja kāds advokāts, kurš nevēlējās, lai uz viņu oficiāli atsaucas konkrētā gadījuma sakarā. Ņemot vērā, ka Dombrovskis savai dzīvesbiedrei daļēji piederošajam uzņēmumam aizdevis vairāk nekā 111 000 latu, viņu juridiski visprecīzāk esot dēvēt par SIA Land Development kreditoru.

Klasiskā gadījumā, ja nav noslēgts laulību līgums par visas mantas šķirtību, uz otru laulāto attiecas arī partnera kredītsaistības. Tomēr premjera ģimenes biznesa gadījumā 1,28 miljonu latu (uz 2009. gada 31. decembri) kredītsaistības Latvijas Hipotēku un zemes bankā ņēmusi SIA Land Development, nevis privātpersona Ārija Dombrovska. „Sabiedrības ar ierobežotu atbildību ideja jau ir norobežot atbildību. Ja kāds ir aizdevis naudu jūsu SIA, tad ne pret jums personīgi, ne pret jūsu laulāto ar pretenzijām nevar nākt," norāda advokāts.

Vēl citāda būtu situācija, ja SIA ņēmusi kredītu, ieķīlājot kādu īpašumu, kas ir abu laulāto kopīgā manta. Tādā gadījumā, ja otrs laulātais nebūtu devis piekrišanu ieķīlāšanai, ar prasību varētu vērsties tikai pret pusi no kopīgā īpašuma. Sākotnēji, 2007. gada 19. martā ņemot 372 555 latu kredītu Latvijas Hipotēku un zemes bankā Dreiliņu rindu māju projekta tālākai attīstībai, ticis ieķīlāts arī dzīvoklis Teikā, kur mitinās premjera ģimene, liecina ieraksts zemesgrāmatā, kur šis īpašums reģistrēts uz Ārijas Dombrovskas vārda. Ķīlas vērtība bijusi 84 340 latu. Tomēr 2009. gada 14. janvārī, kad kredītsaistības jau bija trīskāršojušās, šī ķīla dzēsta, rāda zemesgrāmatas dati. Tobrīd Dombrovskis vēl nebija premjers, viņu šim amatam nominēja tikai mēnesi vēlāk. Dombrovska īpašumtiesības uz kādu no SIA Land Development apbūvētajiem zemesgabaliem zemesgrāmatā nav nostiprinātas.

Savulaik biznesa pirmsākumos 2005. gada 10. jūnijā uz privātpersonu Ārijas Dombrovskas un Induļa Bukana, nevis SIA Land Development vārda ņemts aptuveni 104 000 latu liels kredīts Rietumu bankā, lai finansētu zemesgabala Edgari (vēlāk realizēts kā Vējziedi) iegādi. Aizdevuma procentu likme tobrīd bija 4,8% gadā. Tomēr šis kredīts ticis pilnībā dzēsts jau 2006. gadā.

Lai gan formāli sabiedrību ar ierobežotu atbildību gadījumā kredītsaistības attiecas uz pašu uzņēmumu, nevis tā dibinātājiem, bankas, pirms izsniegt kredītu, protams, pievērš uzmanību arī tam, kādas personas aiz šī SIA stāv. Tādēļ būtiski esot arī, vai papildu hipotēkai, kas uzlikta SIA Land Development nekustamajiem īpašumiem, banka saņēmusi arī kādas privātpersonas garantijas. „Varētu pastāvēt situācija, ka blakus sabiedrībai kā atbildīgajam otrs līdzatbildīgais ir galvotājs, pamatojoties uz galvojuma saistībām. Galvotājs vienmēr ir personiski atbildīgs,” pieļāva kāds civillietās praktizējošs advokāts. Pietiek jau ir rakstījis, ka Latvijas Hipotēku un zemes bankas kredītportfelī ir arī tā dēvētie „politiskie kredīti”, kuri saņemti, izmantojot „sarunāšanu” politiskā līmenī. Šajā sakarā visbiežāk piesaukts ekspremjera Valda Birkava vārds.

Premjers Dombrovskis pirmdien nevēlējās atbildēt uz Pietiek jautājumu, vai ir sniedzis personisku galvojumu kredīta saņemšanai Latvijas Hipotēku un zemes bankā sievai daļēji piederošajam SIA Land Development. „Papildu komentāri par šo tēmu netiks sniegti, visa informācija, kas jāsniedz pēc likuma, ir medijiem un visiem interesentiem pieejama kopš 2009. gada 12. aprīļa [kad Dombrovskis, stājoties amatā, VID iesniedza valsts amatpersonas deklarāciju],” ar preses sekretāres Zandas Šadres starpniecību atbildēja Dombrovskis.

Korupcijas pētnieks Valts Kalniņš uzskata, ka pēdējās nedēļās izskanējušie jautājumi par ekonomikas ministra Arta Kampara un premjera Dombrovska dzīvesbiedru finanšu darījumiem parāda problēmas ar regulējumu attiecībā uz amatpersonu mantiskā stāvokļa deklarēšanos, kam grūti piemeklēt zāles.

„Te ir sistēmiska problēma – valsts amatpersonu deklarācijas amatpersonas uztver kā tādu izolētu indivīdu ar savu izolētu finansiālo un saimniecisko dzīvi, kamēr skaidrs, ka pietiekami lielai daļai cilvēku tā reālā saimnieciskā vienības, kurā viņš dzīvo, ir mājsaimniecība, kurā var būt divi, trīs, četri vai vairāk cilvēku. Līdz ar to gribot negribot valsts amatpersonas deklarācijai kā instrumentam personas finanšu stāvokļa atklāšanai un kontrolei ir jau iebūvēts ierobežojums, viņa ir nepilnīga pēc definīcijas,” atzīst Kalniņš.

Arī citās valstīs, ne tikai Latvijā, neesot ierasta prakse amatpersonām, deklarējot savas finanses, prasīt nodot atklātībai arī visu pārējo mājsaimniecības locekļu ienākumus un mantisko stāvokli. „Līdz ar to tas ir stāsts par paļaušanos uz to, ka valsts institūcijas, kuras ir kompetentas veikt attiecīgus auditus un pārbaudes, to arī darīs. Latvijas gadījumā mēs nonākam pie problēmas, ka nav pietiekami efektīvas fizisko personu mantiskā stāvokļa kontroles sistēmas,” atzīst Kalniņš.

Pēc Kalniņa domām, vismaz spriežot pēc publiski izskanējušās informācijas un pieejamajiem datiem, VID būtu pamats pārbaudīt, vai ekonomikas ministra Arta Kampara dzīvesbiedres 27 000 latu dāvinājums vīram nepārsniedz viņas legālos ienākumus. „Tas ir pamats fiziskās personas auditam,” par Kamparu ģimenes finansēm saka korupcijas pētnieks. Tikmēr saistībā ar Dombrovska dzīvesbiedres biznesu, kurā naudu ieguldījis arī premjers, Kalniņš, vismaz spriežot pēc publiski izskanējušās informācijas, nesaskatot, „ka kāds dzīvotu pāri saviem līdzekļiem”. „Pārbaudei pamats šobrīd diez vai ir, jo likums neļauj pārbaudīt fizisku personu vienkārši tāpat, tāpēc, ka tā ir politiķa sieva,” spriež Kalniņš.

No interešu konflikta viedokļa analizējama, viņaprāt, ir Dombrovska un viņa juridiskās padomnieces Sandras Bukanes situācija, lai gan Kalniņš sliecas domāt, ka šis drīzāk ir nevis interešu konflikta gadījums, bet uz robežas ar to. „Nu, šis ir tāds robežgadījums – ne melns, ne balts,” saka korupcijas pētnieks. Neesot skaidrs, vai Dombrovskis un Bukane uzskatāmi par biznesa partneriem, ņemot vērā, ka abi kreditē saviem dzīvesbiedriem uz pusēm piederošo biznesu un premjers arī kreditē Bukanes vīram vienam pašam piederošu uzņēmumu. „Tā noteikti nav acīmredzami prettiesiska situācija, bet ģimeņu bizness ar amatiem valsts darbā tur ir savijies. Vienīgi tas padomnieka amats ir tāds puspolitisks un tādā ziņā pret šo situāciju varētu izturēties arī pielaidīgāk, jo tas nav parasts ierēdņa darbs. Daļēji priekš tam jau tādi padomnieku amati arī ir radīti, lai politiķi varētu leģitīmi ap sevi savākt personiski lojālu cilvēku loku,” norāda Kalniņš.