Iesaki rakstu:

Gata Trukšņa (attēlā) vadītā Jūrmalas pilsētas dome neslēpj - tā jau iepriekš rēķinājusies, ka pagarinās līgumu ar SIA Jūrmalas namsaimnieks par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu arī pēc līguma termiņa beigām. Lai arī pašvaldība uzskata, ka nekādā veidā neesot vilcinājusi iepirkuma procedūru, tomēr tā tika izsludināta tikai augustā, turklāt ar virkni nepilnību, kuru dēļ Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) neļauj konkursu turpināt un dome ir spiesta pagarināt pieteikšanās termiņu.

Kā Pietiek jau ziņoja, pastāv aizdomas, ka kūrortpilsētas vadība apzināti vilcina atkritumu apsaimniekošanas iepirkumu pašreizējā pakalpojuma sniedzēja Jūrmalas namsaimnieks interesēs, lai varētu līgumu pagarināt bez konkursa, aizbildinoties ar ārkārtas apstākļiem.

Potenciālie piegādātāji sūdzībās IUB bija norādījuši uz gandrīz diviem desmitiem neatbilstošu, pretrunīgu un nepamatotu prasību konkursa nolikumā un tam pievienotajos vērtēšanas kritērijos, tehniskajā specifikācijā un līguma projektā.

Septiņus no iebildumiem IUB sūdzību izskatīšanas komisija uzskatīja par pamatotiem, tādēļ liedza turpināt iepirkuma procedūru un slēgt iepirkuma līgumu atklātā konkursā „Sadzīves atkritumu apsaimniekošana Jūrmalas pilsētā” bez grozījumu veikšanas konkursa nolikumā, kā arī pieprasīja atcelt trīs konkursa nolikuma punktus, vienu līguma projekta, vienu tehniskās specifikācijas punktu, kā arī tehniskā piedāvājuma prasības.

Jūrmalas dome skaidro, ka ņems vērā IUB lēmumu un iepirkumu komisijas sēdē izskatīs jautājumu par grozījumu veikšanu konkursa nolikumā un pretendentu piedāvājumu iesniegšanas termiņa pagarinājumu.

“Pašreizējā sadzīves atkritumu apsaimniekotāja līgums ir spēkā līdz 2015.gada 31.decembrim. Taču līgumā ir paredzēts, ka līguma termiņš var tikt pagarināts par laika periodu, kāds ir nepieciešams jauna līguma noslēgšanai iepirkuma procedūras rezultātā gadījumā, ja iepirkumu procedūra nav pabeigta un jaunais līgums nav noslēgts līdz 2015.gada 31.decembrim. Līdz ar to sadzīves atkritumu apsaimniekošana pilsētā netiks pārtraukta,” to, ka iepirkuma ieilgšana nodrošinās iespēju bez konkursa pagarināt līgumu ar esošo apsaimniekotāju apliecina pašvaldība.

Kūrortpilsētas vadība gan uzskatot, ka iepirkuma izsludināšana par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Jūrmalas pilsētā no pašvaldības puses nekādā veidā netiek kavēta. “Šī gada janvārī, ņemot vērā ārkārtas situāciju atkritumu apsaimniekošanas jomā pilsētā, tika noslēgts īstermiņa līgums par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Jūrmalas pilsētā, lai nodrošinātu pakalpojuma nepārtrauktību visiem sadzīves atkritumu radītājiem.

Janvārī arī nekavējoties tika izveidota pašvaldības darba grupa, kas uzsāka darbu pie iepirkuma tehnisko specifikāciju un dokumentācijas sagatavošanas ilgtermiņa atkritumu apsaimniekotāja izvēlei. Iepirkuma dokumentācijas sagatavošana bija sarežģīts un laikietilpīgs process – iepirkuma mērķis bija ne tikai atrast jaunu ilgtermiņa atkritumu apsaimniekotāju, bet arī ieviest jaunu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu.

Turklāt šajā periodā arī notika Valsts kontroles revīzija visā Latvijā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā un tika veiktas izmaiņas Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas arī ietekmēja dokumentācijas izstrādes tempu. Darba grupa darbu pabeidza jūlijā un iepirkums izsludināts augusta sākumā,” atkritumu apsaimniekotāja izvēli skaidro Jūrmalas dome.

Pietiek jau ziņoja, ka sūdzības par 5.augustā izsludināto atklāto konkursu “Sadzīves atkritumu apsaimniekošana Jūrmalas pilsētā” iesniedzis gan pašreizējais atkritumu apsaimniekotājs Jūrmalas namsaimnieks, gan vēl divi pretendenti - Eko Kurzeme un Ragn-Sells. Pretenzijas, ko uzņēmēji izvirza pret Jūrmalas domes izsludinātā konkursa nolikumu, ir visdažādākās, sākot no tā, ka šis nolikums ir labvēlīgs tikai vienam uzņēmumam – esošajam apsaimniekotājam Jūrmalas namsaimnieks, beidzot ar neskaidriem pretendentu vērtēšanas kritērijiem un absurdām un neizpildāmām prasībām un termiņiem. Savukārt Jūrmalas dome neuzskata, ka trīs sūdzības par iepirkumu ir liels skaits, jo lielos iepirkumus gandrīz vienmēr esot sūdzības un tā esot "normāla prakse".