Iesaki rakstu:

Mani nodarbina viens jautājums. Mums ir labi ministri. Absolūtais vairākums Reformu partijas cilvēku paši saviem spēkiem dzīvē ir kaut ko sasnieguši un arī gados jaunākie ir daudzsološas personības. Bet kāpēc mūsu katra individuālā profesionalitāte pagaidām vēl nesummējas kopējā partijas profesionalitātē un politiskajā briedumā?

Tam nebūt nav par iemeslu biedru uzskatu dažādība no konservatīvā līdz liberālajam. To mums jāmāk pārvērst par partijas spēku un enerģiju – tāpat kā to mācējuši mūsu partneri Vienotība, kur vērojama vēl lielāka nogrupēšanās un viedokļu demokrātija. Arī mūsu mērķi ir pareizi likti un atbalstāmi – un tad kā galveno vainu es redzu vien to, ka neesam bijuši pietiekami mērķtiecīgi.

Esam pārāk baltrocīši un kautrīgi politikā atšķirībā no tiem konkurentiem, kuri, izmantojot konjunktūru, populismu, naudu, visus atļautos un neatļautos līdzekļus, zobiem un nagiem raujas pie varas.

Tas notiek arī šodien. Jūs taču dzirdat, kā čabinās un lien laukā no visiem pakšiem?! Oligarhu atpakaļierašanās no visām šķirbām, jaunu politbiznesmeņu dzimšana liecina, ka mūsu darbiņš pēc rīkojuma Nr. 2 nav līdz galam nodarīts, ka mēs būsim sabiedrībai noderīgi ar savu stingro nostāju pret naudas varu  Latvijas valsts varā, un ne velti esam bijuši daudziem pats nīstamākais un bīstamākais  politiskais spēks, kuru jāapkaro, cik vien pietiek pistongas un darvas.

Te jau sauc koalīcijas, kuras izveidotos pēc 12. Saeimas vēlēšanām. Shēma - oligarhiem pakļautās latviskās partijas plus Saskaņas centrs ir diezgan skaidri jau iezīmēta. Un, ja tie pārņems varu, tad Latvijas valsts nonāks plosītāju un kampēju rokās, man negribas pat runāt par tālāko scenāriju.

Līdz ar to kā jaunievēlētās valdes galveno uzdevumu es saskatu turēt esošo valdību un strādāt, lai mēs ar partneriem būtu tie, kas saņem 51% balsu, nevis svešie, kuri jau pieteikušies vairākumā. Piekrītu, ka Reformu partijai noderētu sabiedrotie tālākajā ceļā, un es saku JĀ, lai apvienotos ar līdzīgi domājošiem spēkiem, bet es saku NĒ, lai kādam pievienotos. 

Mums pirmajiem jāuzrunā uzņēmēji, apsolot nodrošināt tīru roku biznesu un godīgas konkurences uzņēmējdarbību. 

Jāsēžas pie galda ar reģionu cilvēkiem, kuru intereses atstātas dibenplānā. Jo es pirmkārt gribu partijā – lai pēc iespējas vairāk biedru iesaistītu lemšanā un regulārā saziņā par valstij nozīmīgiem notikumiem. Kā valdes locekle es liktu priekšā – rīkot partijas konferences reizi ceturksnī, kolīdz nepieciešams izkristalizēt kopējo viedokli un, kad vajadzīgs apspriesties par valsts svarīgām aktualitātēm. Nacionālā apvienība asi diskutēja par attieksmi pret eiro ieviešanu, un manuprāt, tas tikai darīja viņus vienotākus un stiprākus. 

Lielāka uzmanība jāpievērš un jāstiprina mūsu jaunatnes organizācija, es atvainojos, lai viņus neturētu par izsūtamajiem zēniem un meitenēm. Lai jauniešu apvienību turam par līdzvērtīgu domnīcu, kur audzināt jauno partijas paaudzi, kur rast derīgas idejas un pienesumu visai organizācijai. Būtu dīvaini, ja tieši Reformu partijai pietrūktu atbalsta jauniešiem. 

Valdes stratēģiju ceļā uz Saeimas vēlēšanām jāsāk kaldināt jau no rītdienas, 14. jūlija. Nebērsim pelnus uz galvas un neatgriezīsimies pie kļūdām. Iesim soli pa solim, lai audzētu reitingu līdz nobriedušu politiķu cienīgam līmenim. Parādīsim, ka mūsu kārts nav sista, lai kā to pretiniekiem gribētos. 

Tamdēļ, pirmkārt, stingri jābalstās uz vēlētājiem apsolīto un līdz vēlēšanām cik tas iespējams jāpabeidz reformas, ko uzsākām. 

Otrkārt, jāstiprina ārējā komunikācija, ko esam izdarījuši un par ko iestājušies. Jūs ziniet, no kuras puses un cik stiprs vējš pūš, lai noniecinātu un peltu mūsu veikto, bet tas nav vējš, tā ir miglas pūšana, jo tik tiešām esam veikuši cilvēkiem vajadzīgas un pozitīvas pārmaiņas. Ministrijā tie bija gadiem atlikti lēmumi par lēmējvaras šķiršanu no izpildvaras vai par deputātu skaitu samazināšanu, un Jūs taču redzējāt, kā Rīgas domnieki bija spiesti atteikties no amatiem pie silēm.

Kā pārstāvei brīvostas valdē man ir uzstādījums – par caurspīdīgu pārvaldību un tādu atvērtību, ka ir vienādu noteikumu serviss investoriem, kuri grib šeit ražīgi strādāt. Bet tas būtu aplam iedēstīts priekšstats, ka pārmaiņas nozīmē cīņu pret Lembergu vai Loginovu. Tie ir zināmā mērā Reformu partijas “šefības cilvēki”, bet nebūt dzīvie mērķi. Mūsu prioritāte ir panākt, lai pašvaldību, ostu un valsts amatu neuzskata par savu interešu apkalpošanas vietu. 

Visbeidzot, par Rīgas vēlēšanām. Ja kādam gribas rast vainīgo, kurš nav attaisnojis Jūsu cerības, ka Reformu partija atnāks, ieraudzīs Rīgu un uzvarēs vēlēšanās, tad tālu nemeklējiet – tas stāv Jūsu priekšā. Bet tad man jāsaka, ka sasniedzām rezultātu, kurš precīzi atbilda visas Reformu partijas nopelnu vērtējumam sabiedrības tābrīža skatījumā – 1,5% balsu. Sev ieguvu neatsveramu pieredzi un pārliecību, par kuru jau runāju – Saeimas vēlēšanām plānveidīgi un ar pilnu jaudu jāsāk gatavoties pēc šī kongresa noslēguma zvana. 

Un, ja mums būs sekmes sabiedrības derīgos, sociālos, ekonomiskos, nacionālos, morāli tiesiskos pasākumos, ja paši uz to skaļi rosināsim, tad mums būs gan elektorāts, gan pozitīva atšķirība no citām partijām, gan ideoloģija kā strādīgiem politiķiem un sekmīgiem uz rezultātu ejošiem reformistiem.

* Runa Reformu partijas 2. kongresā