Kā Andris (nevis TAS Andris, bet parasts Andris) kļuva maksātnespējīgs

»

Andrim neaizdeva vienkārši naudu. Andrim aizdeva naudu ar milzīgiem % pret konkrētu kreditora novērtētu ķīlu, kurā Andris ieguldīja arī savu naudu vismaz 30% apmērā. Andris samaksāja kreditoram par ķīlas novērtēšanu un kredītspējas izvērtēšanu. Kreditors paņēma no Andra naudu un paņēma naudu uz maziem % no saviem kreditoriem pret Andra dzīvokļa ķīlu un tikai daļu no šīs naudas aizdeva Andrim. Skaiti kā gribi, bet iznāk, ka banka izkrāpa no Andra naudu lielā apmērā un Latvija kā valsts neaizstāv savus iedzīvotājus pret bankām-krāpniekiem.

Atbildēt

Andris aizņēmās naudu, tad arī jāatdod nauda. Dzīvokļa ķīla ir tikai motivācijai nepazust.
Kad viņš no bankas aizņemsies dzīvokli, tad arī varēs atdot dzīvokli.
Un kā jau bija gaidāms - pats uz savu vainu nenorādīja. Visi citi tikai bija vainīgi. Tipisks bērna prāta stāvoklis. Un tāds skaitās vīrietis?

Atbildēt

»

Ja sabiedrībai katrs ceļa satiksmes negadījumā bojā gājušais nes zaudējumus 600 000 EUR, tad arī katrs no Latvijas aizbraukušais parastais Andris arī ir vērtējams kā 600 000 EUR zaudējums.

Atbildēt

»

attiecinot to arī uz nabadzīgo trūcīgo izstumšanu no ierastās dzīves vides.

Tīrās šausmas, nabadzīgos izstumj no viņu ierastās dzīves vides 200 000 EUR vērtos par svešu naudu pirktos dzīvokļos.

Atbildēt

»

Latvija ir ES (Eiropas Savienības) dalībvalsts un EP (Eiropas Parlaments) parlaments prasa mainīt valstu rīcību vides, enerģētikas, būvniecības un socālajā jomā, un īpaši uzsver, ka mājoklis ir pamata tiesība. Bez pienācīga mitekļa kļūst nereālas citas tiesības.
Eiropas Savienības dibināšanas līgumā (07.02.1992) uzsvērts mērķis - izveidot tiesiskuma, miera un drošības telpu, kurā labklājība tiek sasniegta ar darbu.
ES līguma preambulā uzsvērti Sociālās hartas (1961) un Darba ņēmēju pamattiesību hartas (1989) principi - tiesiskums un nodarbinātība, darbs un taisnīga atlīdzība par darbu kā labklājības pamats, drošība vecumā.
Pēdējo gadu rezolūcijās Eiropas parlamenta vairākums konsekventi apliecina, ka tautas labklājība un nabadzības novēršana joprojām būs Eiropas vērtības, un Eiropa prasa no valdībām (arī Latvijas) - labu pārvaldību, caurspīdīgumu budžetā.
2013.gada 11.jūnija rezolūcijā secināts, ka tiesības uz mājokli un vidi ir eksistences pamats, tas ietekmē veselību u.c. Nedrīkst veikt kredītu piedziņu no tiem, kam bankas ir atņēmušas dzīvokļus. (Parādu verdzība ir aizliegta).
Rezolūcijā tās nosaukums ir par sociālajiem dzīvokļiem, taču dokumenta saturs ir daudzkārt plašāks - par labklājības un sociālo politiku kopumā, un arī atbalstu būvniecībai, vides un veselības, mājokļu siltināšanu un enerģētikas risinājumiem.
EP parlamenta vairākums neatbalsta valdību pieļauto atkāpšanos no ES dibināšanas līgumā minētiem principiem, un nosoda valdību veikto cilvēltiesibu ierobežošanu ekonomisko grūtību pārvarēšanas vārdā.
EP paplašina termina SEGREGĀCIJA izpratni, attiecinot to arī uz nabadzīgo trūcīgo izstumšanu no ierastās dzīves vides. EP uzsver, ka atbalsts krīzes pārvarēšanā vajadzīgs ne tikai nabagiem, bet arī vidusslāņa ģimenēm.

Atbildēt

»

Tu gan kaut kā ļoti labi informēts, laikam jau pats arī esi tas, bet ne TAS, Andris. Vispār pat vidusskolniekam ir lielāks potenciāls atdot hipotekāro kredītu, nekā viņa tēvam, kurš žēlojas par minimālo algu un sūdzas par augstajiem komunālajiem maksājumiem.

Atbildēt

»

Vidusskolnieka galvojums par ko gan varētu liecināt? Vidusskolnieki parasti ir ļoti turīgi ar ievērojamiem ienākumiem un var atmaksāt aizdevumu tēva vietā, ja tas nespēs maksāt?

Atbildēt

»

Banka pieprasīja arī trešās personas galvojumu, kas visai skaidri norāda uz kredītspējas novērtējuma līmeni.

Atbildēt

»

Andris gan jau, ka nav finansists, tāpēc samaksāja bankas speciālistiem, lai izvērtē un banka pieņēma viņa dzīvokli par ķīlu, kura pilnībā sedz visus bankas prasījumus. Bet bankas speciālisti paņēma no Andra naudu par kredītspējas izvērtēšanu, pret Andra ieķīlāto dzīvokli dabūja lētu aizņēmumu un daļu no par Andra dzīvokli iegūtās naudas uz lielākiem % aizdeva pašam Andrim.

Atbildēt

»

Kādā lietā Satversmes tiesa to ir atzinusi un kur var izlasīt pilno spriedumu?

Atbildēt

Mans secinājums par rakstu:
Andris bija muļķis, jo nomainīja zīli rokā pret medni kokā, jo paskaitot un parēķinot ir saprotams, ka būs "auzas" ņemot šādu dārgo dzīvokli jaunajā projektā. Nekad nēesmu sapratis šos ļaudis kuri nevēlas skaitīt un rēķināt paskatoties uz dažādām varbūtībām vismaz desmit gadu garumā un papētot kas notiek pasaulē.

Atbildēt

»

Satversmes tiesa atzina, ka kreditoram pirms kredīta izsniegšanas ir pienākums rūpīgi novērtēt ķīlu un hipotekārā kredīta ņēmējam ir tiesības paļauties, ka aizdevums ir pilnībā nodrošināts ar ķīlu.

Atbildēt

»

Galīgi garām! No tā izriet tikai un vienīgi tas, ka citi kreditori nevar pretendēt uz līdzekļiem no pārdotā ķīlas priekšmeta, kamēr nav pilnībā apmierināts nodrošinātā kreditora prasījums (bet tikai uzliktās ķīlas apmērā), bet nekādi ne tas, ka ieķīlātajai lietai pie jebkuriem apstākļiem jābūt vērtīgākai par izsniegto kredītu un visām no tā izrietošajām prasībām.

Atbildēt

»

Satversmes tiesa ir norādījusi, ka Saskaņā ar Civillikuma 1278. pantu ķīlas tiesība ir tāda tiesība uz svešu lietu, uz kuras pamata šī lieta nodrošina kreditoram viņa prasījumu tādā kārtā, ka viņš var no tās dabūt šā prasījuma samaksu. Turklāt CL 1281. pantā ir norādīts, ka, ierakstot šo hipotēku zemesgrāmatā, jānorāda atklājamā kredīta augstākā summa, kuras apmērā kredīthipotēkai arī pieder pirmtiesība no laika, kad tā ierakstīta zemesgrāmatā. Turklāt saskaņā ar CL 1290. pantu, ja nav noteikti norunāts pretējais, ķīlas tiesība nodrošina ne vien galveno prasījumu, bet arī ar to saistītos blakus prasījumus. Līdzīga atruna ir atrodama Komercķīlas likuma 7. pantā, proti, komercķīla nodrošina ne tikai galveno prasījumu, bet arī blakus prasījumus. Līdz ar to ķīlas priekšmetam ir jābūt pietiekami vērtīgam, lai nodrošinātu ne tikai pamatprasījumu, bet arī procentus, kavējuma naudas, līgumsodus un citus prasījumus, kas no attiecīgās nodrošinātās saistības radušies.

Atbildēt

»

7. Maksātnespējas pieteikums (640 EUR)
Tas nešaubīgi norāda, ka maksātnespēja pieteikta pēc 2014.gada 1.janvāra, jo tieši tad notika pāreja uz eiro. Tieši tāpat neapstrīdams ir fakts, ka Saeima nevis grozīja likumus par sliktu kerdītņēmējiem, bet tieši otrādi!! Laikā kad kredīts tika paņemts par administrēšanu vien būtu bijis jāmaksā vismaz 2x vairāk nekā Andris vispār atmaksāja maksātnespējas procesā, turklāt arī nosacījumi bija krietni smagāki. Var gan piekrist, ka šāds lēmums "faktiski simtus tūkstošus padarīja par maksātnespējīgiem", jo pie iepriekšējā likuma viņi nekādi nespētu pasludināt maksātnespēju un maksātu parādus līdz mūža beigām!

Atbildēt

»

Es lasu uzrakstīto un nekādi nevaru atrast kur rakstīts kurā gadā pieteikta maksātnespēja un kad pārdots dzīvokli un tam arī nav nekādas nozīmes, jo neapstrīdams ir fakts, ka Saeima lobējot banku intereses grozīja likumus par sliktu kerdītņēmējiem un faktiski simtus tūkstošus padarīja par maksātnespējīgiem, atņemot pusi no algas, lai glābtu bankas, atņemot ieķīlātos īpašumus par smieklīgu cenu un uzkraujot neapmaksājamus parādus. Tas ir nekas cits kā genocīds.

Atbildēt

»

Tu esi Andris un zini, ka citu parādu nebija? Un pat ja tā būtu, tad maksātnespēja tika pieteikta pēc 2014.gada 1.janvāra un arī dzīvoklis tika pārdots pēc šī datuma, tātad Andris to varēja lietot nevis divus, bet septiņus gadus un bankai nav atmaksāta pat trešdaļa kredīta.

Atbildēt

»

Tīri teorētiski patērētājiem ir tiesības, kas noteiktas patērētāju tiesību aizsardzības likumā, bet praksē 99,99% lietas tiek spriestas par labu bankām. Pat gadījumā, kad lietā ir ekspertīze, ka aizņēmēja paraksts uz aizdevuma līguma ir viltots, tiesa spriež par labu bankai.

Atbildēt

Kas traucē šiem cilvekiem sasparoties un tiesā cīnīties pret negodīgiem bankas noteikumiem.
Palasiet PTAC majas lapu - visi tipveida līgumi, ko bankas ar dazadām manipulacijām mikroskopiskiem burtiem liek cilvekiem parakstīt ir neatļautas darbības.
Un cik nav gadījumu, kad bankas, redzot smukas klientu darba algas , pašas bankas uzbāžas saviem klientiem ar kredītkartēm. Jūs teiksiet - neņemiet, bet neviens nesaka, nereklamē to, ka bankas darbības apzvanīt maksātspējīgus klientus un piedāvāt kredītkartes, par kuru lietošanu sastadīti bankas interesēs no klienta puses negrozāmi TIPVEIDA līgumi- ka tas ir noziegums pret cilvēku.

Ik dienas tiesās masveidā notiek parādu , it kā parādu ( kurus sakonstruējušas arī pašas bankas ar saviem nelūgtiem kredītu piedāvājumiem) piedziņas. Masveidā. Cilvēki kā auni klusē un necīnās pretī, neapstrīd negodīgos bankas tipveida līgumus, neapstrīd uz kā pamata apstrādā klientu personas datus par darba algām, lai tad telefoniski izteiktu klientiem kredītkaršu piedavājumus ar izcili neizdevīgiem nosacījumie.
Cilvēki, kuri piekrituši ņemt kredītkartes, nakuši no padomju iekartas, kad plēsonīgā kapitāla daba, tajā skaitā, banku plēsonīgā daba, bija nezināma lieta.
To sauc par klientu defekta gribu, ja savā labticībā, brīžos kad nevajag kredītus, bankas klients piekrīt banku agresīvajiem telefoniskajiem piedāvājumiem formēt kredītu ar tipveida līgumu mikroskopiskā drukā, kas pasniegta ar ļaunu nolūku, lai cilvēku nogurdinātu šadu tekstu lasīt.
Ja klients negrib bankas kredītu, lai atnāk uz banku un noformē iesniegumu, ka atsakās no kredītkartes, arī tādi absurda teefoniski piedāvājumi ir eksistējuši no banku puses.

Atbildēt

Valstī krīze, algas samazinās. Cilvēks pārdod pa 30000 dzīvkli Cēsīs un pa 90000 nopērk dzīvokli Rīgā (lai gan pašam alga ir 2x samazināta un pat 30000 vērtajam dzīvoklim nespēj samaksāt komunālos, nerunājot nemaz par kredītiem).

Jautājums: kāds šim cilvēkam ir IQ un kādas ir matemātikas zināšanas?

Atbildēt

Drizuma tik dibinata Latvijas valdiba arpus Latvijas !

Atbildēt

»

Ja jau banka ir bijis vienīgais kreditors Andra maksātnespējas procesā, tad jāsecina, ka komunālo maksājumu un nodokļu parādu nebija. Arī dzīvokļa sen vairs nav, bet ģimene faktiski samaksās par 2 dzīvokļiem. Tas jau smird pēc genocīda pret Latvijas iedzīvotājiem.

Atbildēt

Raksts smird pēc meliem! Dzīvokli nopirka 2007.gadā, bet maksātnespēju pieteica un dzīvokli pārdeva ne ātrāk kā 2014.gadā, tātad tajā dzīvoja nevis divus, kā melīgi apgalvo autors, bet vismaz 7 gadus. Turklāt pēdējos vismaz 5 gadus nemaksājot ne santīma par komunālajiem pakalpojumiem.

Atbildēt

idiņš paņem stulbu kredītu.
nevar atdot.
vaino valsti.

Atbildēt

»

Ne jau tikai Andra gadījumā, tā ir standarta Latvijas tiesu prakse, ka pēc ieķīlātā nekustamā īpašuma pārdošanas atlikušais bankas aprēķinātais parāds ir lielāks par sākotnējo aizdevumu. Zinu gadījumu, kur aizņēmēji no bankas saņēma tikai 20% no īpašuma pirkuma vērtības (~30 000 EUR), banka pamanījās pārdot to dzīvokli sev par ~10 000 EUR un paprasīja piemaksāt vēl 45 000 EUR.

Atbildēt

»

Tevi arī matemātikas eksāmenā pazemoja?
No kura laika 94 000 EUR ir vairāk par 145 000 EUR?

Atbildēt

»

Ja jau Andra atlikušais parāds 94 000 EUR ir lielāks par aizdevumu, tad iznāk, ka Andris dzīvokļa iegādei ir aizņēmies mazāk par 94 000 EUR.

Atbildēt

»

Kā Andris iedomājās, ka ir TAS Andris un kas no tā sanāca.

Atbildēt

»

Tieši tavā naciķu valstī šie notikumi arī risinājās.

Atbildēt

Normāls dzīvoklis cilvēkam, kam "darba alga Cēsīs bija minimālā un komunālie maksājumi nesamērīgi lieli"

Atbildēt

»

Raimondam Paulam Krājbanka atdeva 100 000 EUR no noguldītajiem 1 000 000 EUR, toties labi nopelnīja likvidatori, kuri Andra parādu par 5 EUR pārdeva citai kompānijai, kura no Andra jau ir atguvusi visu dzīvokļa vērtību, 1/3 no Andra ienākumiem un papildus domā atgūt vēl 94 000 EUR.

Atbildēt

»

Banka arī atbild par savām kļūdām! Tā nevar kā Andris pateikt noguldītājiem- mums Andris neatdeva parādu tāpēc saņemiet tikai trešdaļu sava noguldījuma.

Atbildēt

»

Neviens Andris nevar aiziet uz banku un paņemt naudu cik grib. Banka ir tā, kas nosaka aizdevuma izsniegšanas kārtību, par klienta naudu veic maksātspējas izvērtēšanu, veic nekustamā īpašuma novērtēšanu un nosaka cik lielu aizdevumu var izsniegt pret konkrēto nekustamo īpašumu. Ja banka ir kļūdījusies klienta maksātspējas izvērtēšanā un nekustamā īpašuma novērtēšanā, tad bankai par savām kļūdām pašai ir jāatbild. Nevienam Andrim nav jāmaksā par bankas kļūdām.

Atbildēt

Neattaisnoju banku darbības!
Runāju tikai par pašu kredītņēmēju!
Pārvācoties uz Rīgu neņemu kredītu, bet īrēju dzīvokli, jo faktiski nevaru atļauties dzīvokli, ko iekāroju?
Pēc 2 gadi par 2x mazāku naudu varu atrast gan dzīvokli, gan māju (2011.g.-2012.g.)?
Un nevajag visā vainot tieši valdību!
Dīvainākais, ka tieši šis eksemplārs būtu parādā arī pie algas (1500,-2000,- uz rokas kā valdībai), jo būtu paņēmis kredītu nevis dzīvoklim pa 100 000,- , bet mājai pa 350 000,- (Rimševica variants ar algu 8000,-)! Un tāpat maksātnespēja un ārzemes kā laimes zeme!
Līdzīgi ar parastiem riģipša skrūvētājiem, kas grib braukt ar BMW X6!
Lai veicas!

Atbildēt

»

Pieņemsim, ka tā. Taču, palīdzot "krāpšanas upuriem", mēs faktiski maksāsim krāpniekiem.

Atbildēt

Cilvēki kā auni mūžīgi pavelkas uz mānekļiem. Tāpat manu draugu ģimene sagrābās kredītus un tagad nav ne biznesa, ne ģimenes, māja aizgāja izsolē un vēl tuvākie cilvēki kā galvotāji sūdos līdz acīm. Tāda ir cilvēka daba, bet es viņiem nez cik reizes teicu- padomājiet, kādā valstī dzīvojam! Ražošanas nav un jebkurā mirklī viss var sabrukt. Un sabruka ar, tiesa žīdu ļaunprātīgas blēdības dēļ, bet kāda atšķirība. Sabruka taču.

Atbildēt

Kamēr čekas maisi nav atvērti tos izmanto cilvēku šantažēšanai.

Atbildēt

»

Ja cilvēks aizņemas naudu pret ķīlu, tad jādomā, ka banka ir rūpīgi izvērtējusi ķīlas vērtību un ar ķīlas atdošanu parādam būtu jābūt dzēstam un nekādu maksātnespējas procesu nevajadzētu piemērot. Maksātnespēja būtu jāpiemēro tikai tajos gadījumos, kad aizdevumi ir doti bez ķīlas un banka nav pienācīgi izvērtējusi aizņēmēja iespēju atdot aizdevumu.

Atbildēt

»

Civilizētā valstī darbojas tiesiskās paļāvības princips un spēkā ir ar līgumu uzņemtās saistības un līguma slēgšanas brīdī esošie likumi, bet Andris nez kāpēc izmantoja jau pēc kredīta paņemšanas pieņemtu likumu, lai pasludinātu maksātnespēju un neatdotu aizņemto naudu.

Atbildēt

Drīz varēsim arī Personīgos Autiņus nolikt malā... degviela aug jau pa Stundām...

Atbildēt

»

No raksta saprotu, ka Andris ir ņēmis hipotekāro kredītu, kas nozīmē, ka parāds ir pilnībā nodrošināts ar ķīlu, ķīlu ir vērtējis bankas ieteikts vērtētājs un Andrim bija tiesības paļauties, ka ķīla pilnībā sedz Andra saistības, pie kam tāda nopietna iestāde kā Latvijas banka ir garantējusi cenu stabilitāti valstī, un te pēkšņi 100 000 EUR vērts dzīvoklis maksā tikai 30 000 EUR un likums, kurš paredzēja, ka ķīla tiek pārdota par zemesgrāmatā ierakstīto hipotēkas augstāko summu, tiek mainīts un ķīla tiek pārdota par nekur nedefinētu piespiedu pārdošanas vērtību. Un tagad pasakiet, kur tur ir Andra vaina un kāpēc Andrim ir jācieš tik milzīgi zaudējumi? Civilizētā valstī darbojas tiesiskās paļāvības princips un pietiktu ar ķīlas atdošanu.

Atbildēt

»

Nacionālā valstī tiešām nekas tāds nebūtu iespējams un Andrim nāktos atdot parādu līdz pēdējam santīmam.

Atbildēt

Vai kāds šeit ir no celtniecības , NIP biznesa ? Runā ,ka maximālās algas celtniekiem jau kā dažu mēnešu pagātne , arī jauni projekti krietni srūk . Kā patiesībā ?

Atbildēt

Nacionālā valstī nekas tāds nebūtu iespējams.

Atbildēt

Ja ar mani viss nebūtu noticis gandrīz tāpat (nelielas nianses), tad es pat neticētu, ka kaut kas tāds ES valstī var notikt. Tie, kuri saka - kāpēc neīrēja? - NĪ cenu burbuļa laikā Rīgā arī īres cenas bija sakāpušas debesīs, turklāt nevarēja atrast īres dzīvokļus, jo NĪ spekulanti un visi pārējie kā traki pirka un pārdeva tos, jo cena visu laiku auga (līdz burbulis pārsprāga un tā gāzās bezdibenī). Es pati biju izmisumā, jo nebija, kur dzīvot, tāpēc izšķīros par mazu dzīvoklīti kredītā.

Atbildēt

Ekonomika nobruka un daudzi palika parādos, maksātnespējīgi, utt. Valdības politika nebija veiksmīga. Bet arī Andris varēja īrēt Rīgā dzīvokli, nevis pirkt. Bet visā šajā stāstā tiek aizmirsts, ka līdz 2008.g. vispār nebija fizisko personu maksātnespējas un ja tā pati sliktā valdība un Saeima krīzes sākumā nebūtu pieņēmusi jaunu Maksātnespējas likumu, tad Andri vēl tagad varētu vajāt tiesu izpildītāji, līdz viņš atdotu visu parādu. Tagad dēls var uztaisīt maksātnespēju un arī no parāda atbrīvoties. Jā, Andris bija apstākļu upuris, bet nedaudz arī pats par daudz paļāvās uz banku reklāmām un par maz uz veselo saprātu.

Atbildēt

»

Šoreiz izskatās, ka Andris ir krietni pārmaksājis un faktiski kļuvis par krāpšanas upuri, jo par dzīvokļa īri uz pāris gadiem ir samaksājis kā par Kargina villas lietošanu.

Atbildēt

Tā gadās, kad minimālās algas saņēmējs no Cēsīm paņem kredītu un iegādājas 140000 eiro vērtu dzīvokli Rīgā.

Atbildēt

Laba mācība. Dārga, bet laba. Andris to nopirka par 167 000 eiro un dāvina citiem par pliku velti. Ņemiet un mācieties - neklausiet banku reklāmām, neņemiet hipotekāros!

Atbildēt

Andris ir neizglītots un dumjš latvietis, ja domā laimi meklēt krievžīdu banciņās, pat pēc BB mācības:

Nepietika, ka tika samazinātas algas un palielināti nodokļi, arī Latvijas Krājbanka palielināja procentu maksājumus no 2,6 % uz 12 %.

Atbildēt