Iesaki rakstu:

Pietiekami daudzi dokumenti un lēmumi vēl tiek slēpti, tā ka precīzi noteikt izcili labi atalgoto banku uzraugu – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadības – patieso atbildības pakāpi par Latvijas Krājbankas kraha „nogulēšanu” vēl nav un tuvākajā laikā arī nebūs precīzi iespējams. Toties faktiski visi punkti uz „i” ir salikti saistībā ar FKTK atbildību par iepriekšējo – Parex bankas krahu. Ņemot vērā, ka gan FKTK vadības snaušana pirms šī kraha, gan paustie meli, puspatiesības, taisnošanās un maldinošie argumenti pēc tā ir apmēram tādi paši kā pēc Latvijas Krājbankas kraha, Pietiek turpina publicēt būtiskākos fragmentus no apgādā Atēna iznākušās grāmatas Parex krahs: nejēgas, nelgas un noziedznieki, kura atklāja patieso FKTK nekompetences un neizlēmības līmeni, kas noveda pie šīs finanšu katastrofas. Šodien – septītā daļa.

Ielūkosimies FKTK oficiālajā informācijā: „18.08.2008.-03.10.2008. FKTK veica Parex bankas pārbaudi ar mērķi - izskatīt un novērtēt Parex bankas kreditēšanas procesu. Pārbaudē tika konstatēti būtiski trūkumi kreditēšanas procesā - mainoties ekonomiskajai situācijai Latvijā un pasaulē un pasliktinoties aizņēmēju maksātspējai, Parex banka nebija izveidojusi kredītportfeļa kvalitātei atbilstošu uzkrājumu apjomu (uzkrājumu iztrūkums 40 miljoni latu), kā arī tika konstatēti trūkumi kredītriska vadības jomā.”

Tātad - 3. oktobrī FKTK bija beigusi pārbaudi Parex bankā un konstatējusi, ka banka nav izveidojusi 40 miljonus latu lielus uzkrājumus. Šie uzkrājumi acīmredzami bija jāizveido līdz 2008. gada 30. jūnijam (ko faktiski atzīst arī FKTK padomes loceklis Jānis Placis), jo saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem aktīvu un ārpusbilances saistību novērtēšanas pārskats bankai ir jāsagatavo četrreiz gadā - par stāvokli 31. martā, 30. jūnijā, 30. septembrī un 31. decembrī - un jāiesniedz FKTK līdz nākamā mēneša 15. datumam. Tieši šis pārskats tad arī ietver informāciju par izveidoto kredītu uzkrājumu kustību.

Taču... Parex bankas gada trešā ceturkšņa publiskajā pārskatā šādi 40 miljonu uzkrājumi netika uzrādīti, jo uz 30. septembri norādītais „Uzkrājumu nedrošiem parādiem veidošanas rezultāts” bija nedaudz vairāk kā mīnus seši miljoni latu.

Kāpēc mēs varam būt par to tik droši? Tāpēc, ka, lai sasniegtu 3. ceturkšņa peļņas un zaudējumu pārskatā minētos sešus miljonus un šajā summā būtu iekļauti 40 miljonu papilduzkrājumi, uz 2007. gada 31. decembri izveidotais uzkrājumu atlikums būtu jāsamazina vismaz par nepilniem 34 miljoniem latu, taču, kā rāda Parex bankas gada pārskats, patiesībā 2007. gada beigās izveidoto uzkrājumu atlikums bija tikai 10,55 miljoni latu, - un nekādiem 40 miljoniem „vietas” te nebija.

Tomēr - kas ļoti būtiski - Parex bankas pienākums (un nevis brīvā gribēšana vai negribēšana) bija uzrādīt 2008. gada 3. ceturkšņa publiskajā pārskatā 40 miljonus latu lielo agrāk neuzrādīto uzkrājumu.

Kāpēc? Banku publisko ceturkšņa pārskatu sagatavošanu stingri regulē FKTK padomes 2006. gada 15. septembra noteikumi Nr. 145 Banku publisko ceturkšņa pārskatu sagatavošanas noteikumi un FKTK padomes 2006. gada 24. februāra noteikumi Nr. 46 Banku, ieguldījumu brokeru sabiedrību un ieguldījumu pārvaldes sabiedrību gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas noteikumi.

Tie skaidri nosaka, ka „finanšu pārskatu (konsolidēto finanšu pārskatu) sagatavošanu veic, pamatojoties uz Starptautiskās grāmatvedības standartu padomes izdotajiem Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem un Starptautisko finanšu pārskatu interpretāciju komitejas standartu interpretācijām, kuras apstiprinājusi Eiropas Komisija un kuras ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”.

Šie standarti savukārt tikpat skaidri nosaka - „finanšu pārskatiem patiesi jāuzrāda uzņēmuma finansiālais stāvoklis, darbības finansiālie rezultāti un naudas plūsmas. Patiesai uzrādīšanai nepieciešama precīzi sniegta informācija par darījumu rezultātiem, citiem notikumiem un apstākļiem saskaņā ar aktīvu, saistību, ienākumu un izdevumu definīcijām un atzīšanas kritērijiem, kas izklāstīti pamatnostādnēs”.

Arī attiecībā uz uzkrāšanas principu grāmatvedībā un ceturkšņu pārskatos ietveramo informāciju viss noteikts pilnīgi precīzi, - un tikpat skaidri bija noteikts, ka uzkrāšanas princips un ceturkšņa pārskatu forma ir stingri ievērojami. Tāpat pilnīgi skaidri noteikts, ka pārskata sastādīšanā ir jāņem vērā visi zaudējumi, kuri kļuvuši zināmi pēc datuma, uz kuru tiek sastādīts pārskats, ja tas notiek līdz pārskata sastādīšanas (parakstīšanas) datumam.

Iztrūkstošie uzkrājumi Parex bankai bija jāiekļauj 3. ceturkšņa pārskatā nevis tāpēc, ka tie bija neparedzētie zaudējumi vai bija saistīti ar ārpusbilances posteņiem, bet gan tāpēc, ka tie viennozīmīgi bija izdevumi, kas attiecināmi uz 2008. gada pirmā pusgada periodu, kuri tika atklāti līdz 2008. gada 3. oktobrim - tātad pirms 3. ceturkšņa pārskata sastādīšanas datuma.

FKTK noteikumi un starptautiskie grāmatvedības standarti skaidri noteica, ka pārskatā bija gan jāņem „vērā visas vērtības samazināšanas un amortizācijas/nolietojuma summas neatkarīgi no tā, vai pārskata ceturksnis noslēgts ar peļņu vai zaudējumiem”, jāatspoguļo „ienākumi un izdevumi, kas attiecas uz pārskata gadu (ceturksni), neatkarīgi no saņemšanas vai maksājuma datuma (uzkrāšanas princips)”, bet, ja starp pārskata ceturkšņa beigām un „dienu, kad gada pārskats apstiprināts publiskošanai, ir saņemta informācija, kura sniedz pierādījumus par apstākļiem, kuri pastāvējuši bilances datumā, tad šādus notikumus ņem vērā, veicot attiecīgo aktīvu un saistību novērtēšanu”.

Papildus tam kredītu atlikumu novērtēšanu regulē FKTK apstiprinātie „Aktīvu un ārpusbilances saistību novērtēšanas noteikumi”, no kuriem izriet, ka FKTK nebija un nevarēja būt likumīgu tiesību noteikt Parex bankai kādu pašu iedomātu termiņu milzīgo papildu uzkrājumu atspoguļošanai. Ar vārdu sakot, Parex bankas valde bija atbildīga par bankas gada 3. ceturkšņa pārskata pareizību, šajā pārskatā noteikti bija jāparādās 40 miljonu latu uzkrājumiem, bet FKTK nebija nekādu tiesību atļaut šos uzkrājumus neuzrādīt.

Un tas jau ir ļoti nopietni: mūsu acu priekšā ir apzināta un mērķtiecīga likumdošanas normu pārkāpšana ar skaidru mērķi - publiski uzrādīt nesalīdzināmi labākus Parex bankas finanšu datus, nekā tie bija patiesībā. Faktiski sanāk, ka bankas 2008. gada trešā ceturkšņa pārskata saturs tika viltots, un jautājums - vai bankas vadība to darīja patvaļīgi vai arī šādu pretlikumīgu atļauju tai deva FKTK pārstāvji (kam līdz ar to šajā kriminālnoziegumā būtu bijusi līdzdalībnieku, uzkūdītāju vai pat organizētāju loma).

Un tas nav viss. Atgriezīsimies pie FKTK oficiālā apskata: „14.10.2008. FKTK atļāva Parex bankai iekļaut 2008. gada pirmā pusgada revidēto peļņu 10 438 000 latu apmērā pirmā līmeņa kapitālā un iekļaut Parex bankas grupas 2008. gada pirmā pusgada revidēto peļņu 11 608 000 latu apmērā Parex bankas konsolidācijas grupas pirmā līmeņa kapitālā. Šis lēmums liecina, ka Parex bankas kapitāla pietiekamības stāvoklis vēl 2008. gada oktobra vidū bija relatīvi stabils.”

Patiesībā šis lēmums rāda kaut ko pavisam citu - to, ka FKTK pārstāvji ar savu lēmumu neņēma vērā pašas FKTK 2007. gada 2. maijā pieņemto „Minimālo kapitāla prasību aprēķināšanas noteikumu” prasības. Faktiski FKTK pārkāpa šos noteikumus un pieļāva faktiski neeksistējošas (ja būtu veikti nepieciešamie 40 miljonu latu uzkrājumi) peļņas iekļaušanu bankas kapitālā, - kaut tiešām grūti iedomāties, ka jebkurš finanšu jomas profesionālis, ja vien viņš neatrodas „abu VK” izmisīgajā situācijā, varētu akceptēt bankas peļņu, ja viņa rīcībā ir būtībā paša saražotā informācija par pārskatā neiekļautiem zaudējumiem.

Jau atkal - uz šo darbību tikpat labi attiecas kā Krimināllikuma 197. pants par nolaidību, ja ar to radīts būtisks kaitējums uzņēmumam, organizācijai vai ar likumu aizsargātām citas personas tiesībām un interesēm, tā Krimināllikuma 217. pants par uzņēmumam, iestādei vai organizācijai likumos noteikto grāmatvedības dokumentu, gada pārskatu, statistikas pārskatu vai statistiskās informācijas slēpšanu vai viltošanu (jo faktiski tika viltota publiski sniedzamā informācija par bankas pašu kapitālu).

Un šis nav nekāds nekaitīgs un formāls sīkums: pēc būtības, ja trešā ceturkšņa pārskatā būtu atspoguļoti minētie dati (kas skaidri parādīja, ka banka ir pamatīgi iepuvusi arī bez pasaules globālās krīzes palīdzības), ne mazums ļaužu, kuri, uzticoties mūsu banku uzraugiem, naudu Parex bankā atstāja, to, ļoti iespējams, vēl pirms naudas izņemšanas ierobežojumu uzlikšanas būtu pārcēluši uz kādu drošāku vietu. Nu, varbūt arī nebūtu, taču jebkurā gadījumā aprakstītie fakti tagad dod viņiem lielisku iespēju tiesas ceļā pieprasīt radušos zaudējumu kompensēšanu - kura, protams, jau atkal var notikt tikai uz Parex banku pārņēmušās valsts rēķina.

Pie tā tikai jāpiebilst, ka pati FKTK joprojām cilvēkus no malas faktiski uzskata... nu, spriediet paši, par ko. „FKTK nebija juridiska pamata 14.10.2008. neatļaut iekļaut 2008. g. 1. pusgada peļņu Parex bankas pašu kapitāla aprēķinā. Jāņem vērā arī tas fakts, ka Parex bankas oktobra pārbaudes rezultāti vēl nebija līdz galam apkopoti un juridiski noformēti. [..] Bez tam vēršam uzmanību, ka neatkarīgi no tā, deva vai nedeva FKTK atļauju Parex bankas kapitāla pietiekamības aprēķinā iekļaut pusgada peļņu, tīri tehniski rezultāts abos variantos būtu viens un tas pats,” - šādi skan FKTK padomes locekļa Jāņa Plača visā nopietnībā sniegtā atbilde uz jautājumu, uz kāda juridiskā pamata FKTK atļāva iekļaut bankas pusgada peļņu pašu kapitāla aprēķinā, bet neiekļāva tajā 40 miljonu latu nepieciešamos uzkrājumus. Tos pašus, par kuriem, kā liecina pašas FKTK dati, bija zināms jau krietni pirms un kuru iekļaušana automātiski parādītu bankas patiesos zaudējumus - nevis „sacerēto” peļņu...

Protams, FKTK ir arī sava loģika: uz ceturkšņa pārskatiem, lūk, nemaz neattiecoties gada pārskatu sastādīšanas noteikumi, un arī Starptautiskie grāmatvedības standarti nemaz nenosakot, ka bilances un peļņas/zaudējumu posteņu korekcijas par uzraudzības iestāžu noteiktajiem uzkrājumiem bankai būtu obligāti jāuzrāda ceturkšņa pārskatā (un tas nekas, ka gada un ceturkšņa atskaites tiek sagatavotas pēc vienādiem principiem saskaņā ar FKTK noteikumiem par gada pārskatu sagatavošanu, kas ir noteikts FKTK noteikumos par ceturkšņa pārskatiem). Pati banka nemaz neesot vērsusies FKTK ar prasību atļaut Parex bankai neiekļaut 2008. gada 3. ceturkšņa pārskatos pārbaudē aprēķināto papildus uzkrājumu uzrādīšanu, - līdz ar ko FKTK šādu atļauju neesot devusi. Savukārt gada pārskatā gan esot iekļaujams kapitāla pietiekamības aprēķins, un to banka tiešām izdarījusi.

Taču šī ļoti izskatās tikai un vienīgi pēc izlocīšanās no atbildības: faktiski „banku uzraugi” mēģina visu vainu novelt uz pašu Parex banku - „abi VK”, lūk, dīvainā kārtā nelūdza atļauju uzrādīt bankas reālos zaudējumus, un tad nu FKTK arī šādu atļauju nevarēja izsniegt... Tikmēr patiesība, pēc visa spriežot, ir nedaudz cita: vērīgie „banku uzraugi” nolaidības vai savdabīgas „pretimnākšanas” dēļ izvēlējās „nepamanīt” Parex bankai steidzami nepieciešamo 40 miljonu latu uzkrājumu izveidošanu, bet tagad mēģina aizbildināties, te jaucot ceturkšņa atskaites grafisko formu un tā sagatavošanas principus, te savdabīgi manipulējot ar starptautisko grāmatvedības standartu izpratni, te vienkārši piemirstot pašas FKTK noteikumus par aktīvu posteņu novērtēšanu, kas cita starpā paredz, ka FKTK bija jānosaka termiņš (ne ilgāks par 30 dienām) papildu uzkrājumu iegrāmatošanai. Ar vārdu sakot, atliek tikai aizdomāties, cik bieži „banku uzraugi” šādu „radošo grāmatvedību” viņu pārraudzītajā jomā pieļauj arī pēc Parex bankas kraha.