Iesaki rakstu:

Arvien biežāk izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska cenšas demonstrēt savu kontroli pār ministriju un tajā notiekošajiem procesiem, izvēloties jaunus un visnotaļ dīvainus veidus. Vēlējos pastāstīt par ministrijas iepirkumiem un to kontroli no ministres puses.

Tas, ka arī iepriekšējo ministru laikā ministri ir centušies izrādīt interesi par iepirkumiem, nebūtu nekas jauns. Tas, ka kāds ministrs ir, iespējams, centies neuzkrītoši, bet mērķtiecīgi ietekmēt kāda iepirkuma rezultātus, arī nav nekas jauns.

Varētu šķist, ka bezkompromisa tiesiskumu aizstāvošo ministru rīcībai būtu jābūt pilnīgi atklātai un godīgai un par šādām izpausmēm nevarētu būt ne runas, taču nākas secināt, ka tā visa ir tikai teorija, plika izkārtne, lai mums radītu pareizo dūmu aizsegu un varētu darīt visu to pašu un vēl vairāk, daudz vairāk...

Kas man liek nonākt pie šādiem secinājumiem? Jau kādu laiku Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) neviens vairs nebrīnās, ka ministres kundze pieprasa viņai iesniegt gandrīz visu iepirkumu dokumentācijas - nolikumus, pie kam dara to tieši un bez kautrēšanās.

Pēdējie notikumi liecina, ka viss ir gājis vēl tālāk. Lai nebūtu tikai tukši vārdi, tad pievērsīsimies kam konkrētākam.

Nesen kādā sapulcē, kas bija saistīta ar informācijas sistēmas „Valsts pārbaudījumu organizēšanas procesa pilnveide” (VPOPP) izstrādes iepirkumu, ministres kundze jau kārtējo reizi publiski un bez jebkāda būtiska iemesla pieprasīja viņai personīgi iesniegt topošā iepirkuma dokumentāciju, lai, kā viņa pati izsakās, to personiski izpētītu, īpaši programmatūras specifikāciju, un lai sniegtu savus komentārus par to.

Protams, ka kāds teiks, kas tur traks un nepareizs, kontrole ir vajadzīga... Lai uz to atbildētu, jāsāk ar to, ka ministres visaptverošās zināšanas gan programmatūras specifikāciju jautājumos, gan celtniecības jautājumos ir tikai apsveicamas, ja tas atbilst patiesībai, taču neesmu drošs, ka tas tā ir.

Ja man ir taisnība, ka šādu zināšanu viņai nav, tad kādu motīvu vadīta ministre Ilga Šuplinska šo informāciju pieprasa un kurš būs tas, kurš viņai šos komentārus un viedokļus par tik dažādām lietām iesniegs? Domāju, ka tā ir uzskatāma par iejaukšanos ministrijas iepirkumu procedūrā un tās ietekmēšanu ne pārāk likumīgā tiesiskā formā. Jebkurā ministrijā ir nozīmētas iepirkumu komisijas, kam ir deleģēti šādi pienākumi, un šādu pienākumu nav ne ministrei, ne viņas birojam...

Ne mazāk interesants bija šīs pašas jau pieminētās sapulces par VPOPP informācijas sistēmas izstrādi turpinājums, kad ministre visu sapulces dalībnieku klātbūtnē pilnīgi konkrēti un nepārprotami norādīja, ka viņa zina ļoti labus programmatūras izstrādātājus no Rēzeknes, nepārprotami norādot uz kompāniju SIA “Midis”, vēl piebilstot, ka šie izstrādātāji noteikti tikšot ar visu galā.

Citos apstākļos, ja to visu neteiktu ministre, bet kāds cilvēks ne no valsts pārvaldes, tas nebūtu nekas īpašs, bet... to teica ministre. Tas ir gana tiešs un konkrēts mājiens ministrijas ierēdņiem.

Šādā – tik tiešā, brutālā veidā pēdējos gados nav atļāvies uzvesties neviens ministrs, pat ne skandalozais “melnais Kārlis”. Protams, ka ar to es negribu teikt, ka iepriekšējie ministri tāpēc bija godīgi un labi un, ka tāpēc ministrijās “lietas” nenotika.  Runa nav par to.

Patiesi cerēju, ka tie laiki ir sen beigušies, kad tik atklāti un nesodīti kāds var ko tādu darīt, nebaidoties par sekām. Cerēju, ka mūsu tiesībsargājošās iestādes, tajā skaitā arī KNAB, ir mazinājušas jeb vismaz padarījušas šādas lietas grūtākas un sarežģītāk realizējamas. Diemžēl. „bezkompromisa tiesiskuma” pārstāvji demonstrē pilnīgi pretējo.

Veicot nelielu izpēti nozarē, kas ir šī ministrei tīkamā kompānija SIA “Midis”, ko tā dara, ar ko sadarbojas utt., uzzināju, ka šī kompānija jau ilgāku laiku ir mēģinājusi iekarot galvaspilsētas tirgu, kas līdz nesenai pagātnei ne pārāk labi bija izdevies.

Vaicāsiet, kāpēc līdz nesenai pagātnei? Tāpēc, ka jau kādu laiku ir novērota šīs kompānijas veiksmīga sadarbība ar „Corporate Consulting” grupas uzņēmumiem („Corporate”), kas šai kompānijai ir nodrošinājusi daudz lielāku veiksmi un iespējas iepirkumos, gan startējot pašiem, piemēram, Zemkopības ministrijā (https://info.iub.gov.lv/lv/meklet/q/midis/pt/_pp/wn/SIA%20%E2%80%9CMidis%E2%80%9D/), kas izsenis zināma kā ZZS un viņu rokaspuišu atbalsta punkts, gan citviet piedaloties kā “Corporate” uzņēmumu grupas apakšuzņēmējiem.

Nezinātājiem paskaidrošu, ka šīs neformālās grupas, kurā ietilpst gan SIA “Corporate Consulting”, SIA “Corporate Solutions”, SIA “Corporate Systems” un vēl vairāki citi uzņēmumi (visi šie uzņēmumi atrodas vienā juridiskajā adresē - Pērnavas iela 43A-9, Rīgā https://www.firmas.lv/results?srch=corporate), izveidotāji ir Aigars Cerus un Miks Ekbaums.

Abi divi, bet īpaši pēdējais savā laikā un, domājams, arī vēl joprojām bija un ir gana labi zināms kā īpaši pietuvināta persona ZZS, kā arī pašam Aivaram Lembergam. Kaut šie abi personāži cenšas radīt iespaidu, ka nu jau kādu laiku darbojas katrs pats par sevi, kas, iespējams, formāli tā arī ir, taču fakti liecina par pretējo.

Atļāvos pieminēt šos skandalozos uzņēmējus, jo ar to visas sagadīšanās vēl nav beigušās. Nesen, lai veiktu programmatūras specifikācijas un dokumentācijas izstrādes papildu darbus VPOPP projekta ietvaros, tika veikts iepirkums Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS), kur uz šo iepirkumu „sagadīšanās pēc” uzvaru ar zemāko cenu guva neviens cits kā „Corporate” grupas uzņēmums.

Interesantākais ir tas, ka šajā iepirkumā sākotnēji uzvarēja cita kompānija (SIA “Agile & Co”, Aigars Staks) ar konsultāciju biznesam īpaši neraksturīgi zemu cenu, taču dīvainā kārtā, sagadīšanās vai kādu citu apstākļu pēc, ministrijas darbinieki šos rezultātus EIS atbilstoši noteikumiem neapstiprināja, kā rezultātā nācās sludināt jaunu iepirkumu par šo pašu darba uzdevumu, un  te, kā jau minēju, “Corporate” izrādījās nedaudz lētāki, kaut arī iepriekš par šo iepirkumu viņi nekādu interesi nebija izradījuši.

Zinātāji varētu teikt, ka labi vien ir, jo kompānija SIA “Agile & Co” arī nav ar to labāko slavu gan darba kvalitātes ziņā, gan arī ar savu dīvaino sadarbību ar „Saskaņu”, kad tieši SIA “Agile & Co”, veicot Rīgas centrāltirgus auditēšanu, nebija spējīgi atklāt un pamanīt pat ar neapbruņotu aci saskatāmas lietas, gan sava darbinieka Krišjāņa Jurģeļa rotēšanu te uz vienu, te uz otru vietu valsts iestādēs, lai iegūtu jaunus pasūtījums.

Šo un daudzu citu iemeslu pēc atļaušos daļēji šiem teicējiem piekrist, tomēr situācija nav tik vienkārša. SIA “Agile & Co” jau iepriekš regulāri sadarbojusies ar IZM dažādu projektu ietvaros un ar viņiem nekādos apstākļos līgumi netika lauzti pat sliktas darba kvalitātes gadījumos.

Arī citos gadījumos IZM nav īpaši izcēlusies ar līgumu neslēgšanu vai pārtraukšanu ar saviem partneriem. Varbūt tas bija saistīts ar ministrijas Informācijas tehnoloģiju un nodrošinājuma departamenta vadītājas Ingūnas Kampānes mīkstsirdību un neatbilstību ieņemamajam amatam, tā sacīt, krēsls izrādījās par lielu, vai arī ar viņas personisko ieinteresētību, bet, lai vai kā, līgums ar SIA “Agile & Co” netika lauzts pat tad, kad bija jālauž.

Pilnīgi citādāk viss notiek brīdī, kad ministre Šuplinska ir izrādījusi konkrētu personisku ieinteresētību saistībā ar šo projektu un nu jau arī publiski ir devusi skaidrus mājienus par lietu kārtību, - tad šī paša departamenta darbinieki vadītājas Ingūnas Kampānes paspārnē pretēji labajai praksei izlemj iepirkuma uzvarētāju neapstiprināt par uzvarētāju bez nekāda redzama pamatojuma un izlemj sākt šo pašu iepirkuma procedūru no jauna.

Var jau būt, ka tā ir Kampānes kundzes pateicība Šuplinskas kundzei, jo, kā zināms, Kampānes kundze ilgāku laiku bija Informācijas tehnoloģiju un nodrošinājuma departamenta vadītājas vietas izpildītāja un tikai Ilgas Šuplinskas ministrēšanas laikā, lai arī ne uzreiz, bet tika apstiprināta par vadītāju.

Var arī būt, ka šāda izdabāšana ir saistīta ar Kampānes kundzes vēlmi ieņemt vēl augstāku posteni, - varbūt ar šādiem labajiem darbiem var nonākt valsts sekretāres (pagaidām Līgas Lejiņas) vietā, kuras krēsls esot pēdējā laikā krietni sašķobījies, un var jau būt, kā daži skauģi melš, ka tieši tāpēc arī ir sašķobījies. Saprotams, ka tā visa var būt tikai nejauša sagadīšanās...

  Tāpat var jau būt, ka arī šīs ir tikai sagadīšanās, ka uz programmatūras izstrādes konsultācijas pakalpojumiem otrajā iepirkumā uzvarēja ministrei tīkamās programmatūras izstrādātājkompānijas veiksmīgas sadarbības kompānija, kas varētu visu dokumentācijas jautājumus sakārtot, lai tieši šī Rēzeknes kompānija SIA “Midis” varētu uzvarēt un veiksmīgi izpildīt ministres pasūtījumu. Arī tas, ka SIA “Midis” jau nesen ir uzvarējusi divos ar IZM un tās pakļautības iestādēm saistītos iepirkumos, tā arī ir tikai sagadīšanās.

Novērtējiet ironiju, ka, lai sagatavotu programmatūras specifikāciju un citu iepirkumu dokumentāciju, IZM tiek ārpakalpojumā algotas profesionāļu komandas, bet ministres zināšanas, pie kam visās jomās, sniedzas tālu pāri tām, un viņa ir pati kā speciāliste gatava sniegt komentārus...

Ne mazāk ironisks ir fakts, ka pirms vēlēšanām un pat pēc tām tieši ministres pārstāvētā JKP novilka sarkanās līnijas attiecībā uz sadarbību ar ZZS, taču tagad, kad runa ir par daudz praktiskākām un piezemētākām izpausmēm, kuru atspoguļojums medijos parasti neparādās, JKP pārstāvji galīgi nemaz nesmādē ZZS rokaspuišus savu partijas vai personisko mērķu sasniegšanai...

Taisnības labad jāatzīst, ka ar to viss nav vēl beidzies un nav tik vienkārši, kā kādam ministram gribētos. Pēdējās ziņas liecina, ka SIA “Agile & Co” uzstājīgās protestēšanas dēļ, kas draudēja pārvērsties publiskā skandālā, ko, protams, neviens negribēja pieļaut, atkārtotais EIS iepirkums, kurā, kā jau minēju, uzvarēja “Corporate”, arī teju ticis pārtraukts.

Tas nozīmē, ka izrāde turpināsies un jauns iepirkums tiks sludināts. Interesanti būs vērot, kā šoreiz Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņi centīsies izdabāt ministres prātam vai varbūt kādam ierēdnim tomēr vienreiz pietiks drosme pateikt ministres kundzei - nē, vienreiz pietiek!