Iesaki rakstu:

Kā jau prognozēts, gadu ilgušajā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) resoriskajā pārbaudē par notikumiem pirms trim gadiem, kad Ekonomikas ministriju vadīja tagadējais partijas Vienotība ģenerālsekretārs Artis Kampars, nekādi pārkāpumi nav atklāti. Tad ministrija vairāk nekā 630 tonnu 95E markas benzīna pārdevusi par smieklīgu cenu – aptuveni 24,7 santīmiem litrā.

Kaut gan ministrija norāda, ka šai cenai vēl klāt jāpieskaita degvielas akcīze, Latvijas valsts Kampara vadītās ministrijas personā no tai piederošā benzīna vienalga bija atbrīvojusies par ārkārtīgi lētu cenu – nepilniem 52 santīmiem litrā.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas oficiālo informāciju 2011. gadā 1.februārī notikušajā izsolē tā izsolīja iepriekšējā periodā uzkrātās valsts naftas rezerves - 630,989 tonnas 95E markas benzīna.

Pārdošanas pasākumā, ko pati ministrija dēvēja par izsoli, piedalījās tikai divi dalībnieki, un, tā kā izsoles pirmais posms - atklāta mutiska izsole ar augšupejošu soli – „nebija sekmīgs”, otrajā posmā notika izsole ar lejupejošu soli ar slepeno cenu.

Rezultātā „izsolīto” gandrīz 631 tonnu benzīna par 205 012 latiem nosolīja SIA Euro Energo Company – šis Daugavpils uzņēmums agrāk bija saucies SIA DINAS un bijis saistīts ar skandalozo Dinaz grupu.

Tā kā 630,989 tonnās benzīna ir aptuveni 830 tūkstoši litru benzīna, vienkārši aprēķini rāda, ka tolaik Kampara vadītā ministrija benzīnu pārdeva par aptuveni 24,7 santīmiem litrā.

Ekonomikas ministrija, lūgta komentēt šos Pietiek atklātos faktus, norādīja – esot svarīgi atzīmēt, ka „pie samaksas, par kādu tika pārdoti naftas produkti, jāpieskaita vēl akcīzes nodokļa nomaksa, kuru pircējs veica valsts budžetā (degvielas rezerves tiek turētas bezakcīzes režīmā)”.

Taču benzīna akcīze tolaik bija 269 lati par 1000 litriem, līdz ar ko pat ar akcīzi Kampara ministrijas rīkotās „izsoles” benzīna cena bija tikai nepilni 52 santīmi litrā.

Tolaik benzīna biržas cena (bez akcīzes, protams) pasaulē bija aptuveni 51,4 santīmi litrā, bet cena mazumtirdzniecībā Latvijā – 85 santīmi par litru (bez PVN - aptuveni 70 santīmu).

Tātad starpība starp tirgus cenu un „Kampara cenu” bija aptuveni 18 santīmi par litru, kas nozīmē, ka valsts zaudējumi saistībā ar šo „izsoli” formāli bijuši aptuveni 150 tūkstoši latu (reāli - nedaudz mazāk, jo par mazumtirdzniecības cenu benzīnu pārdot nebūtu reāli).

Veselu gadu ilgušajā pārbaudē KNAB nu nonācis pie atzinuma, ka "amatpersonu darbībās nav saskatāmas Krimināllikuma 318. panta 1. daļā (Dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana) un 319. panta l. daļā (Valsts amatpersonas bezdarbība) paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes".

Līdz ar to, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 373.panta l. daļu un 377. panta 2. punktu 6.martā KNAB pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu pret Ekonomikas ministrijas un VAS Privatizācijas aģentūra amatpersonām, kas rīkoja Ekonomikas ministrijas valsts naftas rezervju novērtēšanas un atsavināšanas izsoles 2011.gada 1.februārī un 2011.gada 9.martā.

Kā zināms, iepriekš KNAB ir veicis pārbaudes arī tādās skandalozās lietās kā Kampara "naudas tumbočkas" lieta un viņa partijas biedra Dzintara Zaķa nodokļu "optimizēšana". Nevienā no tām KNAB nekādus pārkāpumus nav konstatējis.

"Vienlaicīgi izskaidroju, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 373. panta 5.daļu Lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu šā likuma 369.panta otrās daļas l.,2. un 4.punktā minētām personām ir tiesības 10 dienu laikā pēc šī paziņojuma saņemšanas pārsūdzēt LR Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļā," savā paziņojumā īpaši norāda KNAB.

Tas nozīmē, ka saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem personai, kas vērsusies tiesībsargāšanas iestādēs ar iesniegumu par valsts amatpersonu iespējamu noziedzīgu rīcību, kas radījusi zaudējumus valstij, nav tiesību pārsūdzēt lēmumu saistībā ar šādu lietu, jo šāda persona taču neesot cietusi no šīs rīcības.