Iesaki rakstu:
Kas ir galvinieks? Civillikumā stāv rakstīts, ka galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr šo trešo personu no tās parāda.
Respektīvi, galvinieks ir rezerves kreditors, kuram netiek aizdota nauda, bet ir pienākums atdot naudu parādnieka vietā, tai pašā laikā galviniekam pret parādnieku ir regresa prasības tiesība, jo, kādā apmērā galvinieks apmierina kreditoru, tādā uz viņu pāriet šā pēdējā prasījumi pret galveno parādnieku.
Likumdevējs Civillikumā ir noteicis, ka galvinieks var vērst savu regresa prasību pret galveno parādnieku tikai pēc tam, kad viņš patiesi nolīdzinājis parādu vai tā daļu vai vismaz ar tiesas spriedumu viņam uzlikts pienākums to nolīdzināt. Kādā kārtā šis nolīdzinājums notiek, tas ir vienalga.
Tas nozīmē, ka galvinieks nevar pieteikt savu kreditora prasījumu pret parādnieku tā maksātnespējas procesā, kamēr kreditors nav ar tiesas spriedumu piedzinis parādnieka parādu no galvinieka, bet pēc maksātnespējas procesa izbeigšanas galvinieks zaudē savas regresa prasības tiesības pret parādnieku.
Tāpēc likumdevējs ir skaidri un nepārprotami noteicis, ka galvojums izbeidzas ar katru darbību, kas dzēš galveno saistību, atsvabinot no tās parādnieku, un galvojums izbeidzas ar ikvienu notikumu, kas atsvabina galveno parādnieku.
Ar likumu viss ir skaidrs, bet te uzrodas Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnesis Valerijans Jonikāns (attēlā) ar savu bandu un saka, ka Civillikums ir sūds un nav jāņem vērā.
Jonikāns, Aivars Keišs un Anda Vītola raksta, ka pat, ja parādnieks savas saistības pret kreditoru ir dzēsis, tad tas neatbrīvo galvinieku no pienākuma samaksāt parādnieka vietā viņa parādu, padarot viņu no galvinieka par parādnieku, kuram vairs nav regresa prasības tiesību pret to, kurš reāli aizņēmās naudu. (2016. gada 16. jūnija spriedums lietā Nr. C12183912 SKC–178/2016.)
Līdz ar to arī gadījumā, ja ar tiesas lēmumu tiek izbeigta galvenā parādnieka, kas ir fiziskā persona, saistību dzēšanas procedūra un maksātnespējas process, dzēšot šīs personas saistību dzēšanas plānā norādītās neizpildītās saistības, galvojums netiek izbeigts (sal. Civillietu departamenta tiesnešu kolēģijas 2015.gada 30.oktobra rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKC-1443/2015).
Tādējādi izskatāmajā gadījumā nav piemērojams Civillikuma 1710. (Galvojums izbeidzas ar katru darbību, kas dzēš galveno saistību, atsvabinot no tās parādnieku) un 1712.pants (Galvojums izbeidzas ar ikvienu notikumu, kas atsvabina galveno parādnieku).
Vai tiešām Jonikāns stāv augstāk par likumu? Kurš ir Jonikānam devis tiesības galvinieku pārtaisīt par parādnieku un atņemt galviniekam ar likumu piešķirtās regresa prasības tiesības?
Likums „Par tiesu varu” gan nepārprotami nosaka, ka tiesnesis ir neatkarīgs un pakļauts tikai likumam, bet Jonikāns savos gatavotajos spriedumos nepiemēro likumu, bet atsaucas uz juridisko literatūru. Nav šaubu, ka juridiskā literatūra nav likums un Jonikāna gatavotais spriedums, kas pamatots ar juridisko literatūru, nav atzīstams par likumīgu, bet šādai Jonikāna nelikumīgai rīcībai seko nelikumīgs nepārsūdzams spriedums, kas tiek dēvēts par judikatūru, un tiek izmantots citu tikpat nelikumīgu spriedumu taisīšanā, visus galviniekus no rezerves kreditoriem pārtaisot par parādniekiem.
Velti cerēt, ka Jonikāns un viņa banda (tie, kas grupā veic nelikumības, ir banda) atzīs savas kļūdas un tās labprātīgi izlabos, tāpēc atbildība par Jonikāna troikas sastrādāto jāuzņemas tiem deputātiem, kas tādu Jonikānu un viņa troiku iecēla par tiesnešiem, un jāatmaksā galviniekiem radītos zaudējumus.
Foto no at.gov.lv