Iesaki rakstu:

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) apņēmusies atrast un izkratīt negausīgu naudas rijēju, kas gandrīz izputinājis Latvijas valstij piederošos uzņēmumus “Augstsprieguma tīkls” (AST) un “Sadales tīkls” (ST). Aizdomās turamā persona ir “Latvenergo” (attēlā - valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste).

LPS Tautsaimniecības komitejas locekļi aizvadītajā nedēļā prasīja paskaidrojumus no AST un ST vadītājiem par šo uzņēmumu prasībām daudzkāršot elektrības pārvades un sadales tarifus. Pasākumā piedalījās abu uzņēmumu valžu priekšsēdētāji Gunta Jēkabsone (AST) un Sandis Jansons (ST), kā arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) izpilddirektors Jānis Miķelsons.

Tarifi daudzkāršosies!

Sarunas aktualitāte tāda, ka abi uzņēmumi kopā ar SPRK virza tādus tarifu projektus, kuru summā fiksētā maksa mājsaimniecībām tikai par tiesībām lietot elektrību, neskaitot patērētās elektrības cenu, kāps aptuveni septiņas reizes un sadales pakalpojumi gan fiziskām gan juridiskām personām būšot visaugstākie Baltijā.

Šāds tarifu pieaugums elektrības gala lietotājiem veidojas abu uzņēmu tarifu pieauguma summā, jo būtiskākais ST izdevumu pieauguma postenis ir pieaugums AST prasītajai maksai par elektrības ieplūdināšanu ST. Tālāk seko pamatojums paša ST izdevumu posteņu pieaugumiem.

Valsts uzņēmumu prasības palielināt tarifus izsaukušas sabiedrībā tādu sašutumu, ka politiķiem nācies uz to reaģēt. Aizejošas un droši vien arī atnākošas valdības Ministru prezidents Krišjānis Kariņš 23. novembrī uzdeva Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju kā AST kapitāldaļu turētāju izvērtēt iespējas koriģēt AST un ST sagatavotos pakalpojumu tarifu projektus un līdz 20. decembrim atskaitīties, kas no projektu pārstrādāšanas iznācis.

Šādā vai tādā veidā jaunie tarifi jāievieš līdz nākamā gada jūlijam, jo tagadējie tarifi ir spēkā uz noteiktu laiku un pēc tā jāatjauno tīri procesuālu noteikumu dēļ. Cita lieta, cik lielā mērā un kādā virzienā jaunie tarifi atšķiras no vecajiem tarifiem. Tāpat arī K. Kariņa rezolūcija ir jāizpilda un jauns tarifu projekts jāpiedāvā, bet tā nav garantija, ka jaunie projekti noteikti atšķirsies no vecajiem un tarifu jaunais piedāvājums būs daudz zemāks, nevis augstāks par veco piedāvājumu.

Kā pazūd nauda un elektrība

Ir izveidojušies apstākļi, kuros G. Jēkabsonei un S. Jansonam arī pašiem nav nekas pretī vēl vienu reizi publiski izstāstīt par savu uzņēmumu grūto situāciju. Neilgi pirms LPS pasākuma AST dalījās ar grāmatvežu apstiprinātu izziņu, ka uzņēmuma zaudējumi šā gada 9 mēnešos sasnieguši 15,3 miljonus eiro. ST neko daudz neatpalika ar ziņu, ka tajā paša laikā zaudējis 14 miljonus eiro.

Ja šie skaitļi nav grāmatvediska fikcija, tad Latvija bez nekāda kara nonāks tur, kur nonākusi Ukraina, - tātad pie elektrības atslēgumiem. Latvijas fiziskajām un juridiskajām personām steigšus jāsamet nauda elektrotīklu uzturēšanai, lai vispār tiktu pie elektrības kaut par jebkādu cenu.

G. Jēkabsones un S. Jansona bēdu stāsts jau vairākkārt dzirdēts, ka lauvas tiesa no tarifu pieauguma būšot jāatdod par to elektrību, kas jāiztērē, lai elektrību pārvadītu. AST tīklos tie esot 2,2% no pārvadītās elektrības apjoma. Līdz patērētājiem šāda elektrība nenonāk, tāpēc elektrības rēķinos tā jāapmaksā kā elektrības tarifu fiksētā sadaļa neatkarīgi no patērētās elektrības daudzuma. AST zaudējumus apmaksājošais ST tieši tāpat ieliek tarifos arī savus izdevumus par ST pazudušo elektrību. ST tīklu kopgarums vairākas reizes lielāks par AST tīklu kopgarumu, bet elektrības zudumu apmērs nav tieši proporcionāls elektrības vadu garumiem. Zudumus ietekmē arī vadu materiāls un saslēgumu veidi, elektrības spriegums u.tml.

Naudu atdod norvēģu troļļiem

Gatavojoties vakardienas sarunai, LPS ilglaicīgie darbinieki Māris Pūķis (attēlā) un Aino Salmiņš bija izprātojuši sākt interesēties, kurš tad iemanījies pārdot AST un ST aizvien dārgāko elektrību. Viņu aizdomas krita uz Latvijā vislabāk pazīstamo elektrības tirgotāju “Elektrum”, taču tas nepastāv kā uzņēmums. Tas eksistē kā zīmols, kura internetā atrodamais apraksts aizved līdz skaidrojumam, ka uzņēmuma nosaukums ir AS "Latvenergo” tā labi zināmajā adresē Pulkveža Brieža ielā Rīgā.

Šāda vai tāda sasaiste starp “Latvenergo” un “Elektrum” tik un tā bija zināma, un LPS savas Tautsaimniecības komitejas personā apņēmās uzdot “Latvnergo” jautājumus, vai tas nevar vai nu pārdot AST un ST lētāku elektrību, vai no savas lielās peļņas subsidēt vai nu AST un ST, vai elektrības gala lietotājus. To jau Neatkarīgā ir aprakstījusi 1. decembrī, kā “”Latvenergo” uzbarojies, jo ēd savus tuvākos”. Proti, ka uzņēmuma atskaite par šā gada 9 mēnešos nopelnītajiem 104,26 miljoniem eiro atklāj, kur AST pazudušie 15 miljoni eiro un ST pazudušie 14 miljoni eiro.

G. Jēkabsone un S. Jansons teicās neko nezinām, kam viņi samaksājuši naudu, kas, protams, daudz lielāka par tikai pazudušajiem miljoniem. Pēc tam AST Komunikācijas daļas vadītāja Elīna Grīvāne Neatkarīgajai izskaidroja, ka visa nauda tiekot samaksāta “NordPool” biržai Norvēģijā, kas pēc tam sadala šo naudu elektrības ražotājiem (vai tirgotājiem?), sareizinot katrā dienā un stundā pārdoto elektrības daudzumu ar cenu. Naudai jābūt droši pasargātai no tīkojumiem to pārdalīt ar šķērssubsīdijām atsevišķu uzņēmumu vai valstu ietvaros. Tieši tāpēc birža izveidota, lai elektrības cenu paaugstinātu un peļņu noglabātu.

“Visaugstākā elektrības cena ir NordPool” būtība,” sarunā ar Neatkarīgo formulēja arī A. Salmiņš. Viņš atsaucās uz sarunu Ekonomikas ministrijā, kur valsts ierēdņi viņu mierinājuši, ka tā cenu veidošana iegriezusies tikai pēdējos pāris gados, bet līdz tam biržas cenas bijušas Latvijai izdevīgas.

Krišjānis Kariņš saka dīvainus vārdus

Ja LPS vispār izdosies uzdot “Latvenergo” jautājumus, tad būtu derīgi noskaidrot, vai arī “Latvenergo” cieš no elektrības cenu paaugstināšanās - vai arī elektrības ražotājs pērk Norvēģijā elektrību, lai degtu spuldzīte Ķeguma HES vai tiktu virinātas slūžas, iedarbinot vai apturot Pļaviņu HES turbīnas.

Acīm redzamais elektrības sadārdzinājums pēc AST un ST nodalīšanas no “Latvenergo” padara par ļoti savādu to, ko paralēli LPS pasākumam izteica K. Kariņš. Viņaprāt, ST būtu jānodala no elektrības ražotāja “Latvenergo” vismaz tik tālu kā AST, kas neietilpst “Latvenergo” koncernā un kura īpašumtiesības realizē nevis par enerģētiku atbildīgā Ekonomikas ministrija, bet Finanšu ministrija.

Uz K. Kariņa sacīto jau izskanējis “Latvenergo” komentārs, ka pašreiz “Latvenergo” kā ST akcionārs šobrīd sedz ST zaudējumus. Tādējādi vismaz tiek dots laiks diskusijām par nākamajiem ST tarifiem. Ja valsts energouzņēmumu plejādē kaut kas jāmaina, tad tā būtu šo uzņēmumu atkalapvienošana vienā “Latvenergo” (uzmundrinošs piemērs tam Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atkalapvienošana pēc vairāk nekā divdesmit gadus ilgas nošķirtības). K. Kariņa izteikumu iespējams saprast vai nu kā izpausmi viņa uzmācīgajai vēlmei šos uzņēmumus privatizēt, vai tikai kā vēlēšanos izrādīt savu iesaistīšanos sabiedrībai aktuālā tarifu jautājuma risināšanā.