Iesaki rakstu:

Kā jau prognozēts, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav saskatījis nekādus interešu konfliktus saistībā ar bijušā Ministru prezidenta Valda Dombrovska ģimenes biznesa bēdīgi slaveno "3a portfeli". Šādu lēmumu KNAB pieņēmis, neraugoties uz to, ka pat Valsts kanceleja oficiāli bija atzinusi, ka Dombrovskis savu pilnvaru laikā pēdējos gados vismaz trīsreiz piedalījies būtisku lēmumu pieņemšanā par Hipotēku banku, kas tolaik bija lielākais aizdevējs viņa ģimenes neveiksmīgajam nekustamo īpašumu biznesam.

Pietiek šodien publisko KNAB lēmumu par atteikumu sākt kriminālprocesu, - lēmums jau tradicionāli ir nepārsūdzams.

"Ņemot vērā, ka bankas komercdaļā bija arī manai sievai daļēji piederoša uzņēmuma kredīts, es valdības ministrus savlaicīgi par to informēju, nepiedalījos šo jautājumu izskatīšanā un lēmumu pieņemšanā, šo faktu fiksējot valdības sēdes protokolā, kā arī nododot sēdes vadību finanšu ministram," - ar šādu paziņojumu, sūdzoties par pret viņu vērstu "melnā PR kampaņu", Dombrovskis nāca klajā šā gada 27. maijā.

Šis paziņojums attiecās uz pagājušā gada 21. maija sēdi, kad valdība slēgtā sēdē lēma par speciāli izdalītā Hipotēku bankas "3.a portfeļa" pārdošanu Rietumu bankai par joprojām slēptu cenu un neatklātiem nosacījumiem. Šajā portfelī, kā zināms, atradās arī Dombrovsku ģimenes biznesa ņemtie kredīti.

Taču izrādījās, ka pēdējos gados, neraugoties uz šo parādu situāciju, Dombrovskis vismaz trīsreiz bija piedalījies valdības sēdēs un tās ne tikai vadījis, bet arī uzstājies, kad tikuši pieņemti būtiski lēmumi par viņa ģimenes biznesa kredītdevēju - Hipotēku banku. Nevienā no šīm reizēm nebija fiksēts, ka Dombrovskis būtu atteicies piedalīties lēmumu pieņemšanā.

Visas šīs trīs reizes ir fiksētas Ministru kabineta sēžu protokolos. Pirmā datēta ar 2009. gada 24. novembri, kad valdības sēdes protokola 51.§ ir atrodams šāds ieraksts:

"Koncepcijas projekts "Valsts akciju sabiedrības "Latvijas Hipotēku un zemes banka" pārveide par Attīstības banku", TA-4297 (R.Fišers, L.Straujuma, E.Dreimane, V.Dombrovskis)

1. Atbalstīt iesniegto protokollēmuma projektu.

2. Valsts kancelejai kopīgi ar Finanšu ministriju noformēt protokollēmuma projektu rīkojuma projekta veidā, ņemot vērā izteiktos priekšlikumus par projekta 3.2.apakšpunkta papildināšanu ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, par atbalsta saskaņošanu ar Eiropas Komisiju, un Valsts kancelejai sagatavot rīkojuma projektu parakstīšanai pēc šī protokollēmuma 3.punktā minētā līguma iesniegšanas.

3. Finanšu ministrijai iesniegt Valsts kancelejā 2009. gada 2.oktobra aizdevuma līgumu starp Hipotēku banku un Eiropas Investīciju banku, kā arī atbilstoši iesniegtā protokollēmuma projekta 3.3.apakšpunktam precizētu koncepciju "Valsts akciju sabiedrības "Latvijas Hipotēku un zemes banka" pārveide par Attīstības banku"."

2010. gada 23. februāra valdības sēdes protokola (kurā ir norādīts, ka Dombrovskis ir vadījis šo sēdi) 59.§ savukārt ir atrodams šāds ieraksts:

"59.§ Par eksporta veicināšanas pasākumiem un uzņēmējiem pieejamiem atbalsta instrumentiem, to apjomu, kā arī par Latvijas Hipotēku un zemes bankas attīstības stratēģijas būtiskajiem punktiem, TA-479 (A.Kampars, A.Liepiņš, E.Zalāns, E.Repše)

1. Pieņemt zināšanai Ekonomikas ministrijas iesniegto informatīvo ziņojumu "Par eksporta un ekonomikas konkurētspējas veicināšanu un administratīvā sloga mazināšanu uzņēmējdarbībā" un Finanšu ministrijas iesniegto informatīvo ziņojumu "Par Latvijas Hipotēku un zemes bankas attīstības stratēģijas būtiskajiem punktiem".

2. Valsts kancelejai nosūtīt informatīvos ziņojumus Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai."

Visbeidzot, Dombrovskis ir piedalījies un arī uzstājies Ministru kabineta 2011.gada 1.novembra valdības sēdē, kad tika galīgi izlemts tieši par Hipotēku bankas komercdaļas pārdošanu. Sēdes protokola 64.§ ir atrodams šāds ieraksts:

"64.§ Informatīvais ziņojums "Par valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un zemes banka” pārveides procesu par attīstības banku un komercdaļas pārdošanas stratēģiju"

2684-DV (S.Bajāre, D.Lagzdiņa, I.Jansons, M.Krūtainis, D.Pavļuts, E.Dreimane, G.Bērziņš, E.Sprūdžs, R.Paņko, M.Kālis, V.Dombrovskis)."

Pēc oficiāla Pietiek informācijas pieprasījuma saņemšanas Valsts kanceleja jau šā gada jūnijā apstiprināja, ka nevienā no šo triju valdības sēžu protokoliem "nav fiksēts V.Dombrovska atsevišķais viedoklis, kā arī nav informācijas par V.Dombrovska ģimenes biznesa kredītiem. Tāpat nav informācijas par V.Dombrovska atstatīšanas no attiecīga jautājuma izskatīšanas".

Kā izrādījās, nevienā no šiem gadījumiem Dombrovskis arī nebija balsojis pret lēmumu pieņemšanu: "Tā kā neviens no klātesošajiem Ministru kabineta locekļiem pret lēmumu neiebilda, lēmums tika pieņemts vienprātīgi – bez balsojuma. Kā jau iepriekš norādījām, atbilstoši Ministru kabineta iekārtas likuma 30.panta otrajai daļai Ministru kabinets lēmumu pieņem vienprātīgi, ja neviens no klātesošajiem Ministru kabineta locekļiem pret lēmumu neiebilst."

Sākotnēji, kad bija zināms, ka Dombrovskis atstatījies no Hipotēku bankas komercdaļas pārdošanas jautājuma izskatīšanas pagājušā gada 21. maija MK sēdē, Pietiek pauda viedokli, ka līdz ar to KNAB sāktā pārbaude par iespējamo ekspremjera interešu konfliktu ir formāla un bezjēdzīga. Taču jaunatklātie fakti, ka vismaz trīs valdības sēdēs Dombrovskis ir piedalījies spriešanā un lemšanā par savas ģimenes biznesa kredītdevēju, it kā liecināja par uzskatāmu interešu konflikta situāciju arī KNAB izpratnē.

Taču jau jūnijā tika prognozēts, ka Vienotības "pārraudzībā" esošais KNAB atradīs veidu, kā kriminālprocesu par interešu konflikta situāciju nesākt.

"Izvērtējot Biroja rīcībā un pārbaudes gaitā saņemto informāciju, netika konstatēti fakti, kas liecinātu, ka Valdis Dombrovskis, pildot Latvijas Republikas Ministru prezidenta valsts amatpersonas amata pienākumus un realizējot amata pilnvaras, attiecībā uz Banku būtu veicis tādas ar valsts amatpersonas amata pienākumu veikšanu saistītas darbības, uz kurām nav attiecināmi Likuma 11. panta piektajā daļā un 11.panta sestās daļas 1.punktā noteiktie izņēmumi, un būtu pārkāpis Likumā valsts amatpersonai noteiktos ierobežojumus un aizliegumus. Līdz ar to, secināms, ka pārbaudes laikā nav konstatēta Krimināllikuma 325.panta otrajā daļā paredzēta noziedzīga nodarījuma sastāva pazīme - noziedzīga nodarījuma objektīvā puse," teikts KNAB izmeklētāja Jāņa Baumaņa pieņemtajā lēmumā par atteikumu sākt kriminālprocesu.

KNAB ir parūpējies arī par to, lai šis lēmums "cilvēkiem no malas" nebūtu pārsūdzams. "Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 373 .panta piekto daļu, lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu Kriminālprocesa likuma 369.panta otrās daļas 1., 2. un 4.punktā minētās personas (t.i. noziedzīga nodarījuma rezultātā cietusī persona; kontrolējošās un uzraugošās iestādes un bērnu tiesību aizsardzības institūcijas un nevalstiskās organizācijas) 10 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas var pārsūdzēt prokuroram, ja lēmumu pieņēmis izmeklētājs," teikts KNAB lēmumā. Kā zināms, Latvijas tiesībsargāšanas iestādes uzskata, ka, valsts amatpersonām nodarot kaitējumu valstij, valsts iedzīvotāji no tā nav cietuši.