Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Šī gada 19.jūnijā Latvijas Radio 5 darbiniece Karmena Stepanova savā oficiālajā LSM “radio personības” profilā norādītajā twitter.com kontā @bembijs publicēja tagad izdzēstu ierakstu, kurā ievietoja ekrānšāviņu no politiskās partijas Nacionālā savienība “Taisnīgums” profila, tam pievienojot komentāru: “Gribētu, lai Rīgas valsts 2. ģimnāzija pastāsta, ko viņu mūzikas skolotājs darīja šajā “akcijā”.”

Ekrānšāviņā bija redzams “Taisnīguma” twitter.com konta ieraksts, kurā partija, publicējot pasākuma video fragmentu, informēja sabiedrību par 18.jūnijā notikušo, tās rīkoto un pašvaldībā saskaņoto piketu pie Brīvības pieminekļa Rīgā.

Piketā paudām savu noraidījumu izdomātā latviešu rasisma vainas kultivēšanai un nosodījumu atsevišķu personu nesen Latvijā publiski paustajam atbalstam BLM/antifa kustības rīkotajiem grautiņiem un eiropiešu civilizācijas simbolu demolēšanai ASV un Eiropā.

Kopā ar video fragmentu bija publicēts teksts: “Latvijas himna šodienas protestā pret BLM grautiņiem, imigrāciju, pazemošanos melno priekšā un arī pret rasistiskā saldējuma meklētājiem. #MelnītimBūt”

Mūsu skatījumā K.Stepanovas kā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) darbinieces oficiālajā kontā paustais viedoklis par mūsu partijas rīkoto pasākumu un tā dalībniekiem nav savietojams ar LSM.lv publicēto, sabiedriskā medija – visai sabiedrībai ar tās dažādajiem viedokļiem, uzskatiem darbības mērķiem un principiem kalpojoša plašsaziņas līdzekļa – Rīcības un ētikas kodeksu, kurā teikts: “Ētikas standarti ir attiecināmi arī uz sociālās tīklošanas vietnēm, t.sk. privātajiem kontiem.”

Tāpēc saistībā ar augstāk minēto K.Stepanovas twitter.com kontā @bembijs publicēto ierakstu vēlamies īpaši vērst uzmanību uz šādiem punktiem:

1) K. Stepanova, rakstot par politiskās partijas rīkotu, oficiāli saskaņotu un mierīgi noritējušu protesta piketu, lieto pēdiņās liktu vārdu “akcija”, tādējādi “Taisnīguma” piketam nepārprotami piešķirot nicinošu nokrāsu. Līdz ar to K.Stepanova, mūsuprāt, rīkojas pilnīgi pretēji LSM rīcības un ētikas kodeksā teiktajam: “Pret auditoriju ir jābūt godīgam, nepieļaujot subjektīvu skatījumu vai spekulatīvu faktu interpretāciju, sagrozījumu un falsifikāciju. (…) Nav pieļaujama tendenciozitāte satura izklāstā, ziņu vai materiāla izkārtojumā, balss intonācijā vai vārdu izvēlē.”

2) K.Stepanovas publiski paustā prasība darba devējam – Rīgas Valsts 2. ģimnāzijai – atbildēt par to, ko tās darba ņēmējs – skolotājs – savā brīvajā laikā dara LR reģistrētas politiskās partijas oficiāli pieteiktā un saskaņotā piketā, nav nekas cits kā ar demokrātiskas valsts pamatprincipiem nesavienojams, totalitārām iekārtām un ideoloģijām raksturīgs aicinājums diskriminēt personu pēc tās politiskās pārliecības.  Uzskatām, ka, izsakot šādu prasību, K.Stepanova nepārprotami:

a) noraida Rīcības un ētikas kodeksa 3.3. punktu “Vārda brīvība”, kurā teikts: “Latvijas Radio aizsargā vārda un preses brīvību.”

b) noraida LSM darbības ietvarus nosakošās, Satversmē nostiprinātās LR pilsoņu tiesības uz domu, apziņas, vārda, pulcēšanās, biedrošanās, miermīlīgu demonstrāciju un piketu brīvību.

Lūdzam jūs (vēstule adresēta Latvijas Radio un Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei) likumā noteiktajā termiņā sniegt mums rakstisku atbildi, pēc būtības atbildot uz šādiem jautājumiem:

1) Vai K.Stepanova, slēdzot darba līgumu ar Latvijas radio 5, tika iepazīstināta ar LSM Rīcības un ētikas kodeksu atbilstoši kodeksa 9. punktā noteiktajam?

2) Vai uzskatāt, ka K.Stepanova, publicējot augstākminēto ierakstu savā “radio personības” twitter.com kontā, rīkojusies atbilstoši LSM Rīcības un ētikas kodeksam?

3) Ja uzskatāt, ka K.Stepanovas rīcība, publiski pieprasot darba devējam vērsties pret darba ņēmēju par to, ka tas īstenojis savas Satversmē nodrošinātās pilsoņa tiesības, nav savietojama ar LSM Rīcības un ētikas kodeksā noteiktajiem LSM darbinieka publiskas saziņas un viedokļu paušanas principiem un vadlīnijām, vai šāda žurnālista atrašanās LSM “radio personību” sarakstā nediskreditē gan Latvijas radio 5 atsevišķi, gan visus sabiedriskos medijus kopumā?

Novērtē šo rakstu:

43
4